Mobilā versija
+1.7°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
15. maijs, 2014
Drukāt

JRT rekonstrukcijai papildus vajadzēs vairāk nekā 12,5 miljonus eiro

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai papildus būs nepieciešami 12 669 848 eiro rekonstrukcijas izdevumu segšanai no 2013. līdz 2017. gadam.

Papildu izdevumos ir būvizmaksas 7 313 252 eiro, tehniskā projekta izstrādes izmaksas 498 942 eiro, piesaistītā kapitāla izmaksas 76 959 eiro un papildus nepieciešamais finansējums tehnoloģiskā aprīkojuma piegādei un montāžai 4 892 650 eiro apmērā.

Kopumā JRT rekonstrukcija tādējādi izmaksās 20 034 825 eiro. 2015. gadā tai nepieciešami 406 754 eiro, 2016. gadā – 5 483 655 eiro un 2017. gadā – 13 586 240 eiro.

Papildu līdzekļi būs nepieciešami, jo, izvērtējot metu konkursā iesniegtos metu provizoriskos būvizmaksu piedāvājumus, secināts, ka tie ievērojami pārsniedz iepriekš plānotās provizoriskās izmaksas būvniecības darbiem.

Žūrijas komisija, kuras sastāvā bija pieci profesionāli sertificēti arhitekti, kā arī trīs pieaicināti eksperti ar padomdevēja tiesībām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, izvērtējot konkursa piedāvājumus, norādīja, ka vidējās optimālās objekta viena kvadrātmetra būvizmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) būtu jāplāno aptuveni 1750 eiro kvadrātmetrā. Pirms konkursa provizoriski noteiktie būvizmaksu apmēri bija zem 854 eiro.

Piesaistītā kapitāla izmaksas tiek aprēķinātas tādēļ, ka papildus nepieciešamais finansējums kā valsts budžeta dotācija galvenokārt tiek paredzēts 2017.gadā, bet galvenie rekonstrukcijas darbi norisināsies gan 2016., gan 2017.gadā. Līdz ar to, lai nodrošinātu būvniecības darbu veikšanu atbilstoši būvniecības darbu izpildes laika grafikam, “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības darbus 2016.gadā daļēji segs no VNĪ pieejamiem finanšu resursiem.

2014. gadā paredzēto finansējumu 487 116 eiro apmērā nebūs iespējams apgūt pilnā apmērā, daļu no šogad plānotā finansējuma – 63 860 eiro – pārdalīs Rīgas pils priekšpils būvniecībai.
JRT ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2018. gadam.

Kultūras ministrijas sniegtā informācija šodien skatīta valsts sekretāru sanāksmē. Par finansējuma piešķiršanu vēl būs jālemj valdībai.

Pievienot komentāru

Dziesmu svētku deju lieluzveduma autori domās par alternatīvu iecerētajiem tērpiemXVI Deju svētku Deju lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskās koncepcijas autori - mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs - sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju - Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) - izstrādā alternatīvus risinājumus scenogrāfijai un lieluzveduma tērpiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+