Latvijā
Izglītība

Juceklis ar skolotāju algu publiskošanu 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Fotolia

Vairākkārtēja Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozīšana radījusi jukas ar pedagogu algu publiskošanu: daļa pašvaldību uzskata, ka likums jau tagad prasa sabiedrībai atklāt pedagogu algas, kamēr citas noskaidrojušas, ka vismaz pagaidām skolotāju maciņa saturs ir noslēpums.

Minētais likums tika labots pagājušā gada nogalē, nosakot plašāku personu loku, kuru algas nu jāpublisko. Gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), gan arī Saeimas deputāts Ints Dālderis, kurš jau ilgstoši cenšas panākt lielāku caurspīdīgumu no publiskajiem līdzekļiem izmaksātajās algās, skaidro, ka vismaz pagaidām likums neliek publiskot skolotāju algas, minot viņu amatu, vārdu un uzvārdu, kā arī izmaksāto summu. Taču šāda prasība attiecas uz skolu tehniskajiem darbiniekiem – apkopējām, kurinātājiem, pavāriem, skolu medicīnas māsām utt. Jau iepriekš bija jāpublicē amatpersonu, tātad skolu direktoru, viņu vietnieku, metodisko un iepirkumu komisiju locekļu algas. Savukārt attiecībā uz pedagogiem jāpublicē tikai kritēriji algu aprēķināšanai un darba samaksas apmērs dažādām amatu grupām.

Attiecīgu skaidrojumu LPS bija publicējusi arī vienā no pašvaldībām nosūtītajām infolapām. Skaidrojums bija tapis tāpēc, ka daudzas vietējās varas neizprata likuma normas un vaicāja LPS, kā rīkoties.

Neraugoties uz to, daļa pašvaldību likuma normas interpretējušas citādi un savā tīmekļa vietnē jau publiskojušas informāciju par to, cik pelna katrs pedagogs. LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, komentējot pašvaldību atšķirīgo pieeju, norāda, ka likumā nav arī aizlieguma publiskot skolotāju algas.

Saskaņā ar LIZDA apkopoto informāciju atklāto pašvaldību gan pagaidām nav daudz.

Skolotāju algas ar viņu vārdiem un uzvārdiem publiskotas galvaspilsētā Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un daļēji Daugavpils novadā, Gulbenes, Līvānu, Kandavas, Lielvārdes, Ādažu, Garkalnes, Baldones, Babītes, Inčukalna, Carnikavas, Sējas, Balvu un Rugāju novadā.

Mazsalacā algas esot publiskotas, bet pēc LIZDA iebildumiem atklātas palikušas tikai tehnisko darbinieku algas. Kā noskaidroju Jūrmalas domē, arī tur algas sākotnēji bija publiskotas, bet vēlāk no Lielo pilsētu asociācijas, kā arī ministrijām saņemts skaidrojums, ka skolotāju algas nav jāpublisko, tāpēc publiskais algu saraksts labots.

Daudzās citās pašvaldībās joprojām publisko tikai izglītības iestāžu amatpersonu un kopš šā gada arī tehnisko darbinieku atalgojumu. Citviet publisko visas izglītības iestāžu darbinieku algas, ko maksā no pašvaldību budžeta. Tāpēc var sanākt, ka pirmsskolas pedagoga un sporta skolas trenera alga ir publiska, kamēr “parastās” skolas skolotāja alga nav atklāta.

Veidi, kādā pašvaldības ir publiskojušas algas, ir dažādi. Piemēram, Rīgas saraksts ir ļoti nepārskatāms – kopumā publiskota informācija par 22 664 personām vairāk nekā 500 lapās. Sarakstā nav norādīts, kurā skolā pedagogs strādā, bet ievērota alfabētiskā kārtība. Pedagogi savietoti vienā sarakstā ar tehniskajiem darbiniekiem. No saraksta var spriest, ka salīdzinoši daudz pedagogu strādā vairākās darbavietās vai pilda vairākus amatus. Līdzīga pieeja bijusi Gulbenes un Lielvārdes novadu pašvaldībām, tikai tur saraksts ir pārskatāmāks mazāka darbinieku skaita dēļ

Daugavpilī arī ir alfabētisks saraksts, taču tajā norādīta alga gan pirms, gan pēc nodokļu nomaksas, gan arī atsevišķi izdalītas prēmijas un piemaksas. Savukārt Salacgrīvas novadā var atsevišķi redzēt atalgojumu katrā skolā, kā arī darbinieku slodzi.

Daugavpils novadā atklātībā nonākušas tikai internātskolu pedagogu algas, bet citu skolotāju algas nav publiskotas. Daugavpils novada domes pārstāve Kristīne Isate teica, ka pašvaldība ņēmusi vērā LPS ieteikumu skolotāju algas nepubliskot, taču tehnisku iemeslu dēļ internātskolas pedagogu algas publiskotajā sarakstā atstātas.

Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa, skaidrojot lēmumu par algu publiskošanu, norāda: skolotāji ir pieņemti darbā skolā. Rīgas domē arī secināts, ka cilvēkiem ir tiesības zināt, kā tērēta viņu nodokļos samaksātā nauda.

 

Apsaukājot par biezo

Gan Daugavpils, gan arī Gulbenes novadā skolotāji, kuru algas atklātas, neesot pašvaldībai pārmetuši šo publiskošanu.

Toties LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga stāsta, ka arodbiedrībā gan skolotāji sūdzējušies par to, ka dažu tagad apsaukājot par biezo (nav skaidrs, pie kādas summas tad skolotājs tiek uzskatīts par “biezo”, jo, pavirši pārskatot publiskotos sarakstus, redzams, ka, piemēram, tūkstoti eiro pārsniedz reti kura skolotāja atlīdzība). “Nav skaidra regulējuma, kā algas jāpublisko, nav redzams, kāda ir skolotāja slodze, kādus papildpienākumus viņš šobrīd veic. Varbūt tā lielā alga ir tikai šajā vai iepriekšējā mēnesī, jo aizvietots saslimis kolēģis, bet novada iedzīvotajiem atmiņā paliks šī lielā summa, kas publiskota kā pirmā,” norāda I. Vanaga. Arodbiedrībā uzskata: ja algas publicē, jābūt sīkākam skaidrojumam par to aprēķināšanu un arī par amatiem, ko pedagogs pilda kādās citās pašvaldības iestādēs.

Tikmēr I. Dālderis pauž, ka tik sīki apraksti pie algu saraksta nav nepieciešami. Arī citu profesiju pārstāvju algu aprēķināšanai ir sava specifika, tāpēc skolotāju it kā īpašais stāvoklis neesot saprotams.

Rīgas pašvaldības pārstāve Dz. Āboltiņa bilst, ka pašvaldībai nav tehnisku iespēju pie katras algas cipara publiskot arī sīku skaidrojumu.

Pašvaldības pārsvarā izvēlējušās publiskot izmaksāto atalgojumu, tātad summu pēc nodokļu nomaksas, lai gan dažas publiskojušas bruto summu. V. Reitere norāda, ka likums liek publiskot aprēķināto atalgojumu, kamēr Ministru kabineta noteikumi runā par izmaksāto atalgojumu.

 

Likumprojekts pretrunu pilns

Jāpiebilst, ka attiecīgais likums joprojām ir Saeimas darba kārtībā un deputāti februārī otrajā lasījumā atbalstīja I. Dāldera priekšlikumu publiskot arī visu izglītības iestāžu darbinieku, kā arī Latvijas Bankas un kapitālsabiedrību darbinieku algas. Tā kā lielākā daļa ārstniecības iestāžu ir kapitālsabiedrības, ja attiecīgās izmaiņas likumā tiks apstiprinātas arī trešajā lasījumā, būs jāpublisko daudzu mediķu algas.

Šobrīd gan likumprojekts Saeimā iestrēdzis un pagaidām nav sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Neoficiāla informācija liecina: tas tāpēc, ka likumprojekts nu ir pretrunu pilns. Uz pretrunām norāda arī LIZDA. Proti, likuma 2. pants joprojām paredz pedagogus kā izņēmumu. Lai pretrunu novērstu, būtu jāgroza arī šis pants.

I. Dālderis teic: ja nepieciešams, trešajam lasījumam var sagatavot priekšlikumus, kas sakārtotu likuma tekstu: “Ir nepieciešama kopēja aina par to, kādas ir algas, kas tiek maksātas no publiskajiem līdzekļiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka pat atbildīgā ministrija nezina, cik saņem viņu pārraudzības jomā strādājošie. Nedomāju, ka attiecībā uz pedagogiem būtu jāsaglabā kāds izņēmums. Kad algas būs publiskotas, būs skaidrāk redzams, cik pamatotas ir prasības pēc algu pieauguma.”

LA.lv