×
Mobilā versija
+13.9°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
6. aprīlis, 2018
Drukāt

Juceklis ar skolotāju algu publiskošanu (15)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Ilustratīvs attēls

Vairākkārtēja Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozīšana radījusi jukas ar pedagogu algu publiskošanu: daļa pašvaldību uzskata, ka likums jau tagad prasa sabiedrībai atklāt pedagogu algas, kamēr citas noskaidrojušas, ka vismaz pagaidām skolotāju maciņa saturs ir noslēpums.

Minētais likums tika labots pagājušā gada nogalē, nosakot plašāku personu loku, kuru algas nu jāpublisko. Gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), gan arī Saeimas deputāts Ints Dālderis, kurš jau ilgstoši cenšas panākt lielāku caurspīdīgumu no publiskajiem līdzekļiem izmaksātajās algās, skaidro, ka vismaz pagaidām likums neliek publiskot skolotāju algas, minot viņu amatu, vārdu un uzvārdu, kā arī izmaksāto summu. Taču šāda prasība attiecas uz skolu tehniskajiem darbiniekiem – apkopējām, kurinātājiem, pavāriem, skolu medicīnas māsām utt. Jau iepriekš bija jāpublicē amatpersonu, tātad skolu direktoru, viņu vietnieku, metodisko un iepirkumu komisiju locekļu algas. Savukārt attiecībā uz pedagogiem jāpublicē tikai kritēriji algu aprēķināšanai un darba samaksas apmērs dažādām amatu grupām.

Attiecīgu skaidrojumu LPS bija publicējusi arī vienā no pašvaldībām nosūtītajām infolapām. Skaidrojums bija tapis tāpēc, ka daudzas vietējās varas neizprata likuma normas un vaicāja LPS, kā rīkoties.

Neraugoties uz to, daļa pašvaldību likuma normas interpretējušas citādi un savā tīmekļa vietnē jau publiskojušas informāciju par to, cik pelna katrs pedagogs. LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, komentējot pašvaldību atšķirīgo pieeju, norāda, ka likumā nav arī aizlieguma publiskot skolotāju algas.

Saskaņā ar LIZDA apkopoto informāciju atklāto pašvaldību gan pagaidām nav daudz.

Skolotāju algas ar viņu vārdiem un uzvārdiem publiskotas galvaspilsētā Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un daļēji Daugavpils novadā, Gulbenes, Līvānu, Kandavas, Lielvārdes, Ādažu, Garkalnes, Baldones, Babītes, Inčukalna, Carnikavas, Sējas, Balvu un Rugāju novadā.

Mazsalacā algas esot publiskotas, bet pēc LIZDA iebildumiem atklātas palikušas tikai tehnisko darbinieku algas. Kā noskaidroju Jūrmalas domē, arī tur algas sākotnēji bija publiskotas, bet vēlāk no Lielo pilsētu asociācijas, kā arī ministrijām saņemts skaidrojums, ka skolotāju algas nav jāpublisko, tāpēc publiskais algu saraksts labots.

Daudzās citās pašvaldībās joprojām publisko tikai izglītības iestāžu amatpersonu un kopš šā gada arī tehnisko darbinieku atalgojumu. Citviet publisko visas izglītības iestāžu darbinieku algas, ko maksā no pašvaldību budžeta. Tāpēc var sanākt, ka pirmsskolas pedagoga un sporta skolas trenera alga ir publiska, kamēr “parastās” skolas skolotāja alga nav atklāta.

Veidi, kādā pašvaldības ir publiskojušas algas, ir dažādi. Piemēram, Rīgas saraksts ir ļoti nepārskatāms – kopumā publiskota informācija par 22 664 personām vairāk nekā 500 lapās. Sarakstā nav norādīts, kurā skolā pedagogs strādā, bet ievērota alfabētiskā kārtība. Pedagogi savietoti vienā sarakstā ar tehniskajiem darbiniekiem. No saraksta var spriest, ka salīdzinoši daudz pedagogu strādā vairākās darbavietās vai pilda vairākus amatus. Līdzīga pieeja bijusi Gulbenes un Lielvārdes novadu pašvaldībām, tikai tur saraksts ir pārskatāmāks mazāka darbinieku skaita dēļ

Daugavpilī arī ir alfabētisks saraksts, taču tajā norādīta alga gan pirms, gan pēc nodokļu nomaksas, gan arī atsevišķi izdalītas prēmijas un piemaksas. Savukārt Salacgrīvas novadā var atsevišķi redzēt atalgojumu katrā skolā, kā arī darbinieku slodzi.

Daugavpils novadā atklātībā nonākušas tikai internātskolu pedagogu algas, bet citu skolotāju algas nav publiskotas. Daugavpils novada domes pārstāve Kristīne Isate teica, ka pašvaldība ņēmusi vērā LPS ieteikumu skolotāju algas nepubliskot, taču tehnisku iemeslu dēļ internātskolas pedagogu algas publiskotajā sarakstā atstātas.

Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa, skaidrojot lēmumu par algu publiskošanu, norāda: skolotāji ir pieņemti darbā skolā. Rīgas domē arī secināts, ka cilvēkiem ir tiesības zināt, kā tērēta viņu nodokļos samaksātā nauda.

 

Apsaukājot par biezo

Gan Daugavpils, gan arī Gulbenes novadā skolotāji, kuru algas atklātas, neesot pašvaldībai pārmetuši šo publiskošanu.

Toties LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga stāsta, ka arodbiedrībā gan skolotāji sūdzējušies par to, ka dažu tagad apsaukājot par biezo (nav skaidrs, pie kādas summas tad skolotājs tiek uzskatīts par “biezo”, jo, pavirši pārskatot publiskotos sarakstus, redzams, ka, piemēram, tūkstoti eiro pārsniedz reti kura skolotāja atlīdzība). “Nav skaidra regulējuma, kā algas jāpublisko, nav redzams, kāda ir skolotāja slodze, kādus papildpienākumus viņš šobrīd veic. Varbūt tā lielā alga ir tikai šajā vai iepriekšējā mēnesī, jo aizvietots saslimis kolēģis, bet novada iedzīvotajiem atmiņā paliks šī lielā summa, kas publiskota kā pirmā,” norāda I. Vanaga. Arodbiedrībā uzskata: ja algas publicē, jābūt sīkākam skaidrojumam par to aprēķināšanu un arī par amatiem, ko pedagogs pilda kādās citās pašvaldības iestādēs.

Tikmēr I. Dālderis pauž, ka tik sīki apraksti pie algu saraksta nav nepieciešami. Arī citu profesiju pārstāvju algu aprēķināšanai ir sava specifika, tāpēc skolotāju it kā īpašais stāvoklis neesot saprotams.

Rīgas pašvaldības pārstāve Dz. Āboltiņa bilst, ka pašvaldībai nav tehnisku iespēju pie katras algas cipara publiskot arī sīku skaidrojumu.

Pašvaldības pārsvarā izvēlējušās publiskot izmaksāto atalgojumu, tātad summu pēc nodokļu nomaksas, lai gan dažas publiskojušas bruto summu. V. Reitere norāda, ka likums liek publiskot aprēķināto atalgojumu, kamēr Ministru kabineta noteikumi runā par izmaksāto atalgojumu.

 

Likumprojekts pretrunu pilns

Jāpiebilst, ka attiecīgais likums joprojām ir Saeimas darba kārtībā un deputāti februārī otrajā lasījumā atbalstīja I. Dāldera priekšlikumu publiskot arī visu izglītības iestāžu darbinieku, kā arī Latvijas Bankas un kapitālsabiedrību darbinieku algas. Tā kā lielākā daļa ārstniecības iestāžu ir kapitālsabiedrības, ja attiecīgās izmaiņas likumā tiks apstiprinātas arī trešajā lasījumā, būs jāpublisko daudzu mediķu algas.

Šobrīd gan likumprojekts Saeimā iestrēdzis un pagaidām nav sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā. Neoficiāla informācija liecina: tas tāpēc, ka likumprojekts nu ir pretrunu pilns. Uz pretrunām norāda arī LIZDA. Proti, likuma 2. pants joprojām paredz pedagogus kā izņēmumu. Lai pretrunu novērstu, būtu jāgroza arī šis pants.

I. Dālderis teic: ja nepieciešams, trešajam lasījumam var sagatavot priekšlikumus, kas sakārtotu likuma tekstu: “Ir nepieciešama kopēja aina par to, kādas ir algas, kas tiek maksātas no publiskajiem līdzekļiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka pat atbildīgā ministrija nezina, cik saņem viņu pārraudzības jomā strādājošie. Nedomāju, ka attiecībā uz pedagogiem būtu jāsaglabā kāds izņēmums. Kad algas būs publiskotas, būs skaidrāk redzams, cik pamatotas ir prasības pēc algu pieauguma.”

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Vidējam Latvijas lasītpratējam nav interesantākas literatūras !

  2. Policistu algas ir publiskotas, ugunsdzēsēju, tiesnešu u.c. tāpat… Jāpublisko visiem, kas no budžeta naudu saņem. Kāda tur problēma? Kāpēc tieši skolotāju algas noslēpums?

  3. Ja Dālderim galva nestrādā, tad var piem., tā-ne pie katra cipariņa, bet-ja kādam tas ļoti interesē, tad atverot sadaļu par skolotājiem-sākumā tiek rakstīts-atkarīgs no apgādājamo skaita, no kvalitātes pakāpes, no likmes un no nostrādātajām stundām-tas , lai nesapratēji vairāk saprot.

  4. Bet kā ar personas datu aizsardzību. Tā tagad ir un būs vēl striktāka, ka visi zinātkārie var nonākt tiesībsagu rokās. Un tā arī vajadzētu. Kam ir tiesības zināt apkopējas algu un vēl kur viņa strādā.
    Lai pēc vakara darba stundām varētu sagaidīt kāds nelabvēlis pie durvīm un aplaupīt. Pat riebīga sajūta.
    Publicējiet atalgojumu bet bez uzvārdiem.

  5. Kārtējais apliecinājums tam ka deputāti ir tik atrauti no dzīvēs itkā dzīvotu pat ne uz Mēness, bet Marsa.
    Cik resursu jau tā ierobežoto resursu tiks tērēts lai to visu publicētu un pēc tam skaidrotos kas kam un kāpēc !

  6. Bet kā ir ar datu aizsardzību. Tas tagad ir tik ļoti strikts,ka diezin vai Inta Dāldera zinātkāre būs vietā. Lai skatās, ka nenonāk tiesīsargu rokās tie likumi. Ar kādām tiesībām vi

  7. Pirmkārt, raksts tik garš, ka pat neizlasiju līdz galam. Vispār tas ir smieklīgi. Ārzemēs vispār nemaz nedrīkst teikt kāda ir alga. No otras puses, derēja arī tiem skolotājiem publiskot. Citādi tikai vaimanā cik mazas algas, bet patiesībā daudzi jau pirms 10 gadiem pelnīja tūkstoti un tad vēl nebija labi. Ņaudēja un brauca uz ārzemēm sēnes lasīt.

  8. NESMUKI, ALGU APMĒRI ATŠĶIRAS…NAV TAISNĪGI, TĀ PAT JAU STRĀDĀ VAIRĀKĀS VIETĀS, TAD JAU SANĀK BIKI VAIRĀK….AR MEDIĶIEM TĀ PAT, RĪGĀ LIELĀKAS , BET PIEŅEMSIM TUKUMĀ, IR APRĒĶINĀTS VISS ZEMĀKAIS , KAS VAR BŪT….NU KAUNS PAŠVALDĪBĀM, KAM MĒS PIEDERAM, JO DOMEI JAU ARĪ PELNAM MĒS NAUDU….

  9. Vispār jau neētiski, pie esošajām likmēm, bāzt šņukurus skolotāju maciņos !

    • Vismaz lielajās pilsētās pedagogi pelna pat ļoti labi, protams salīdzinot ar vidusmēra cilvēku. Zinu, ko runāju, jo pati rēķinu algas pedagogiem. Lielai daļai atalgojums ir lielāks, kā skolu direktoriem. Tā lūk.

      • Jā, skolotāji prot nopelnīt, strādājot vairākās skolās, vakaros kursos un iesaistoties dažādos projektos. Bet mēs cīnāmies, lai šo algu varētu nopelnīt vienā darba vietā, strādājot vienu slodzi. Mēs tiekamies ar dažādu valstu skolotājiem un zinām, cik viņi nopelna. Latviešu skolotāji algas lieluma ziņā ir stabili pēdējā vietā – aiz bulgāru, turku, slovēņu vai poļu skolotājiem.

      • Viņi to ir pelnījuši. Labāk šūmējieties par deputātu un visādu A nopelnīto-likumīgi-nelikumīgo naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+