Kultūra
Māksla

Jūgendstils ne tikai Rīgā. Atvērs profesora Krastiņa pētījumu 16

Publicitātes foto, Collage made with FotoJet

Otrdien, 12. jūnijā, plkst. 18 Aspazijas mājā Jūrmalā ciklā “Kafija ar Aspaziju” atvēŗs profesora Jāņa Krastiņa grāmatu “Jūgendstila arhitektūra Latvijā” un būs iespēja noklausīties autora priekšlasījumu par jūgendstilu, LA.lv uzzināja muzejā.

Jūgendstils ar savu tēlainību, noskaņu, mākslinieciskumu un izteiksmes spēku ir viena no spilgtākajām parādībām 20.gadsimta mākslā. Vēsturē reti kurš stils ir bijis tik visaptverošs. Nepieredzēti īsā laikā tas iekaroja gandrīz visu Eiropu, iemiesojoties faktiski visās vizuālajās mākslās – grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā.

Visuzskatāmāk jūgendstila būtība izpaudās būvmākslā. Jūgendstila formu valoda atrodama gan tālaika ēku fasādēs, iekštelpu apdarē, būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālkalumos.

Tikko klajā nākušais Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa profesora Jāņa Krastiņa pētījums pirmo reizi vispusīgi analizē Latvijas 20. gadsimta sākuma arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi mūsdienu kultūrvidē.

Plaši atzīta jūgendstila arhitektūras metropole ir Rīga, taču ar iespaidīgu Eiropas līmeņa jūgendstila ēku kolekciju var lepoties Liepāja, Ventspils un Jelgava. Vismaz ducis jūgendstila ēku joprojām rotā Cēsu pilsētvidi. Atsevišķi mākslinieciski augstvērtīgi jūgendstila celtņu paraugi atrodami Daugavpilī un vairākās Latvijas mazpilsētās, kā arī lauku vidē. Īpaša un savdabīga vieta jūgendstila mantojumam ir Jūrmalā. Šai tēmai grāmatā veltīta atsevišķa nodaļa.

LA.lv