Foto-Valdis Kauliņš

“Krievija ir panākusi pretkrievisku noskaņu.” Intervija ar “Bild.de” redaktoru Juliānu Repki 12

Vācijas portāla “Bild.de” politikas redaktors Juliāns Repke vienmēr interesējies par militārajiem konfliktiem. Juliānu var apbrīnot par uzņēmību. 2014. gadā viņš sāka darboties kā pilsoniskais žurnālists – analizēja ierakstus sociālajos tīklos, mēģināja saprast, kas notiek Ukrainā un Sīrijā. Šos konfliktus viņš sauc par mūsdienu būtiskākajiem kariem. “Mums tevi vajag redakcijā pilnu slodzi,” 2015. gada februārī viņam teica laikraksta “Bild” interneta versijas galvenais redaktors Juliāns Reihelts. Žurnālists piekrita, un viņa dzīve kļuva vēl interesantāka un dinamiskāka.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kāpēc sākāt rakstīt par Ukrainas un Sīrijas konfliktiem?

Vienmēr esmu interesējies par konfliktiem, piemēram, par 2003. gada ASV iebrukumu Irākā. Jo sevišķi mani ieinteresēja asimetriskā karadarbība, kā tas bija Irākā, un tagad tā notiek arī Ukrainā un Sīrijā. Studēju ģeogrāfiju un socioloģiju, specializējos terorisma un mediju jautājumos. Ap 2014. gadu sāku darboties kā pilsoniskais žurnālists. Tolaik bija daudz viltus ziņojumu no Ukrainas un Sīrijas un cilvēki nezināja, kas tur notiek – kas ir valdība, kas dumpinieki, kur stiepjas frontes līnija. Internetā bija daudz brīvpieejas avotu, piemēram, ieraksti un video materiāli sociālajos tīklos un interneta dienasgrāmatās, kurus tradicionālie žurnālisti neizmantoja. Brīvpieejas materiālus analizēju, mēģināju saprast plašāku ainu. Manu darbību pamanīja “Bild” un piesaistīja sev kā anonīmu padomnieku. Kad žurnālisti bija Ukrainā, viņi man prasīja, kā es redzu notiekošo, sēžot Berlīnē un pētot savus avotus. Piemēram, man jautāja, kur nākamajā dienā varētu būt Krievijas spēku uzbrukums. Pēc man pieejamajiem datiem izteicu spriedumus, kas bieži izrādījās precīzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāda, jūsuprāt, ir Vācijas sabiedrības izpratne par notiekošo Ukrainā?

Pirms Maidana revolūcijas Vācijas sabiedrības apziņā Ukraina bija normāla pēcpadomju valsts. Šo jēdzienu es neattiecinu uz Igauniju, Lietuvu un Latviju, taču Ukraina bija “ielikta kastītē” līdzās Uzbekistānai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Gruzijai un citām. 2013. gadā eiropieši ziņās pamanīja, ka Ukrainā notiek cīņa par Eiropas ideju un vērtībām. Tā bija domāšanas maiņa. Nekas tāds iepriekš nebija redzēts, ka miljoniem cilvēku šādi iestājas par savu valsti un Eiropu. Tomēr Vācijā daudzi joprojām tic Krievijas vēstījumam, ka ekstrēmisti Ukrainā īstenojuši puču un sagrābuši varu. Tā joprojām domā liela daļa Vācijas kreiso intelektuāļu. Krievija Ukrainā izveidoja konfliktzonu. Šobrīd, ja runājat ar cilvēkiem Vācijā, Ukraina viņiem asociējas ar haosu. Nostiprinājusies apziņa, ka Ukrainā ir karš. Arī Ukrainā cilvēki baidās no kara. Man Kijevā vienmēr bijis ļoti grūti sarunāt palīgus darbam, piemēram, Kramatorskā Doņeckas apgabalā, kuru kontrolē Ukrainas spēki. Vācijā sabiedrībā daudzi Ukrainu uztver kā kaut ko, kas ir Krievijas darīšana. Ukraina viņiem nav Eiropa.

Kāda loma konflikta sākumā bija un tagad ir Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem?

Ir skaidrs, ka bez brīvprātīgo bataljoniem Ukrainas teritorija būtu vairāk okupēta. Piemēram, ja nebūtu bataljona “Azov”, Mariupole būtu prokrievisko spēku kontrolē, bez bataljona “Donbass” iesaistes Debaļceves apvidus būtu plašāk okupēts. Bataljoni šajā ziņā izdarīja neizmērojami lielu darbu. Bet atsevišķi ir jāskata ideoloģija, jo es noraidu nacistisko simbolu kultu, kas raksturīgs “Azov” bataljonam. “Azov” sauklis ir “Ukraina pāri visam”, vai “Labējam sektoram” – “Ukraiņu asinis”. Ar šādām idejām nevar uzņemt kursu uz Eiropu. Pašlaik šī ideoloģija rada draudus Ukrainas stabilitātei un vienotībai. Piemēram, “Azov” bataljona rīcībā ir dučiem tanku, ap 3500 kaujinieku. Ja viņi valstī iegūs vairāk ietekmes, pastāv pilsoņkara risks, tomēr ceru, ka tas nenotiks. Viņu vēstījums bija – esam stiprāki nekā armija. Ir arī cilvēki pašreizējā Ukrainas valdībā, kuri atbalsta bataljonus un kuriem ir liela ietekme.