Ilustrāciija – Brigita Ektermane

Jumis jātur mājās, lai naudas netrūktu. Zīmes enerģētiku skaidro Brigita Ektermane 5

Jumja zīme ir atvasinājums no zelta krusta – zemes un tās auglības simbols. Latviešu mitoloģijā druvu dievība.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Auglības, pārpilnības, veiksmes un laimes simbols, nes enerģiju, auglību, atbild par materiālo vērtību sargāšanu un vairošanu. Spēcīga aizsardzības zīme, sargā māju, labklājību, tādēļ vēlams to likt mājas jumta korē vai virs ieejas durvīm. Jumim viss padodas dubulti, par mājvietu tiek uzskatīti kopā saauguši ziedi uz viena kātiņa, rieksti, divas vārpas uz viena stiebra. Ir rudzu Jumis, riekstu, ābolu, linu Jumis, arī olu Jumis – ola ar diviem dzeltenumiem.

Jumja zīmi iecirta virs klētīm, skapjiem, darbarīkos, ieauda jostās, lai nāk Dieva svētība un palīdzība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jumis auglības cikla ietvaros aug un tiecas divos virzienos – gan uz augšu, gan uz leju, tā ir dinamiska zīme. Tas sasaucas ar saules gaitu un cilvēka dzīvi. No piedzimšanas līdz pieaugošam, līdz pilnbriedam, līdz auglības cikla noslēgumam, kad Jumis mirst. Apgriezto jeb ziemas Jumi attēlo kā trijstūri, kura zari vērsti uz leju un šādu zīmi lika kapos, simbolizējot tās iracionālo un postošo dabu. Jumis mirst, lai pēc tumsas un veļu pasaules atkal augšāmceltos. Jumis ir dzīvības mistērijas zīme, kurā ietverti vīrišķie un sievišķie simboli, to parāda dvīņu princips, simetrija.

Mārtiņa zīme ir Jumja kuplojums jeb atvasinājums, kas simbolizē auglības cikla noslēgumu, jo rudenī vārpas nolīkst uz leju, koku lapas sačokurojas, ielokās uz iekšu, līdzīgi kā cilvēks salīkst uz vecumu, viss tiecas uz zemi. Jumi godināja, rudens saulgriežos svinot Miķeļus vai Apjumības, kad diena ir vienādā garumā ar nakti.

Šajā dienā nopļāva pēdējo labību, pušķoja māju, galdā cēla jaunā maluma rudzu maizi, alu, medu un citas dabas veltes. Sākot mieloties, dažus kumosus pameta zem galda, citādi Jumis apvainojās. Uz lauka atstāja nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu kur ziemu pārlaist. Pēdējo ābolu atstāj ābelē, pēdējo kartupeli nenorok, pēdējo vārpu atstāj laukā kā ziedojumu Jumim, lai nākamais gads būtu auglīgs. Cilvēka garīgās pasaules apziņā līdz ar rudeni ienāk aktīvā darbība, kas saistās ar uguns pirmelementa simbolisko darbību, jo garīgā aktivitāte pieaug ziemā, nevis vasarā.

Vēlams makā turēt uz kartona gabaliņa uzvilktus deviņreizdeviņus Jumīšus, lai atvērtu naudas kanālus, ja jūti, ka tie ir ciet. Var turēt mājās Jumja vārpu, jo tai blakus guļot pūķis, kas velk bagātību. Gleznoti Jumja simboli labi iederas kāzu simbolikā, mūsdienu interjerā un ir nepieciešami uzņēmumu vadītajiem, ražošanas telpās, katrā sētā, lai piesaistītu veiksmi un labklājību.

Auglība attiecas ne tikai uz materiālo pasauli, bet arī uz cilvēka prātu, veiksmi, enerģiju, jo priecīgs cilvēks ir dabas rota, noskumis – kaitē sev un visai pasaulei. Dvēseles dzīvē šī zīme ir simbols cēloņu un seku vienotībai.

Reklāma
Reklāma

Lai katram no mums savs Jumis, labklājība un pārticība!

Ej, Jumīti, nu uz lauka,

Garu ziemu izgulēj’s;

Sāci jaunu vasariņu,

Svētī mūsu labībiņu.