Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai pircēji priekšroku dod vietējām zemenēm? “LA” aptauja (5)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Rīgas Centrāltirgū šobrīd importa zemenes maksā, sākot no 1,60 eiro/kg. Vietējās – ap 4 – 6 eiro/kg. Vaicāju tirgotājiem, kāds ir pieprasījums pēc ogām un kāda ir cilvēku pirktspēja.

Jānis Strazdiņš, audzē un tirgo vietējās zemenes: “Tirgus pilns ar poļu ogām pat par 1,70 eiro/kg. Skaidrs, ka cenas ziņā es nevaru ar tām konkurēt, jo, lai man vispār atmaksātos zemenes audzēt, jāprasa pieci eiro par kilogramu. Ir ārkārtīgi lieli līdzekļi ieguldīti – ierīkota pazemes laistīšanas sistēma, ieviesta lasīšanas platforma un tamlīdzīgi. Tomēr ir cilvēki, kuri novērtē vietējās zemenes. Vienam otram ir svarīgi nopirkt tieši Latvijā audzētu produktu, bet vairākumam tomēr maciņa biezums ir izšķirošais faktors. Zemenes gribas, bet atļauties nopirkt mūsu zemē audzētas ogas nevar. Daži nopērk pavisam nedaudz. Sak – labāk mazāk, bet vismaz vietējās. Vecāki bieži tā rūpējas par saviem bērniem. Dodu nogaršot un tā ir labākā reklāma. Garša un aromāts ir ļoti būtisks, bet vispirms ogām jābūt skaistām. Šodien man ir 350 kg zemeņu. Šaubos gan, vai izdosies visu realizēt.”

Vanda, tirgo Polijā audzētas zemenes: “Veicas ļoti labi. Ogas no Polijas ir krietni lētākas nekā vietējās, kas, manuprāt, arī ir galvenais iemesls, kāpēc klienti tās izvēlas. Tomēr ļoti daudzi meklē un jautā tieši pēc Latvijas zemenēm. Tās tirgū parādījās tikai nesen, tāpēc iepriekš jutām, ka vietējās ogas cilvēki tiešām gaida. Domāju, ka smarža un garša varbūt tik izteikti neatšķiras vietējām un ievestajām zemenēm, drīzāk daudz vairāk nozīmē apziņa par to izcelsmi – pašu zemes ogas daudziem šķiet tuvākas tīri emocionāli.”

Ēriks Harlamovs, audzē un pārdod vietējās zemenes: “Tirgojamies šeit jau astoto gadu un pa šo laiku jau izveidojusies sava klientūra. Katru gadu atrodamies vienā un tajā pašā vietā, un cilvēki jau zina, ka pie mums var iegādāties kvalitatīvas un garšīgas ogas. Zemenes ir ļoti vārīgas ogas. Ja tās dabiskas, tad neglabājas dienām. Mums pēc novākšanas ogas jau nākamajā rītā ir tirgū. Ceļš importa zemenēm līdz Centrāltirgum ir daudz garāks. Iepriekš bija labvēlīgi laika apstākļi, bet nesen atnākušais aukstums un salnas naktīs nenāk par labu. Zemeņu bizness vispār nemitīgi dod pa nerviem – esam atkarīgi no dabas. Tomēr par iztirgotajiem apjomiem nevaru sūdzēties. Cilvēki pērk Latvijas zemenes arī tad, ja ievestās ir pat par trīs četriem eiro lētākas. Diemžēl Polijas subsīdijas un nodokļu politika ļauj poļiem ieplūdināt Latvijas tirgū krietni lētāku preci.”

Ludmila Guļevska, audzē un tirgo vietējās zemenes: “Esmu visai pesimistiski noskaņota. Šogad jūtami samazinājusies pirktspēja arī maksātspējīgo klientu vidū. Labi, ka siltumnīcu raža šogad bija mazāka, jo vairāk vienkārši nebūtu realizējuši. Centrāltirgū vispār sarukusi cilvēku plūsma. Tā klientu kategorija, kas pērk poļu zemenes, to arī darīs un nekad savus ieradumus nemainīs. Diemžēl cilvēkiem nešķiet būtiski, vai maksa par zemenēm aizplūst uz ārzemēm vai paliek šeit. Tas skumdina. Brīžiem gandrīz vai sajūtos vainīga, ka izaudzēju zemenes bez kādas ķīmijas, atvedu un prasu samaksu par savu darbu. Reizēm cilvēki pat ņirgājas, izsaka dažādas aizskarošas replikas, saka, ka mums laikam zemenes apzeltītas, mazās saldās odziņas sauc par riekstiem un tamlīdzīgi. Darbs ar zemenēm vispār ir diezgan nervus bendējošs. Pagaidām lauka zemenes vēl tikai nupat sākušās, bet lepoties ar ļoti labu noietu nevaram. Bet varbūt slikti rādās, labi būs!”

Oksana Senčenko, pārdod Grieķijas un Latvijas zemenes: “Protams, grieķu ogas pērk vairāk nekā vietējās, bet kopumā nevarētu sūdzēties par pieprasījumu ne pēc vienām, ne otrām. Vietējās ogas varbūt vizuāli nav tik skaistas kā importa, bet tās pērk patrioti, kas vēlas atbalstīt Latvijas zemniekus. Daži pat tā arī pasaka – vienalga, tās ir skābas vai saldas, galvenais, ka vietējās. Citi Latvijas zemenes izvēlas ar domu, ka tās nav miglotas, tāpēc veselīgākas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. zemenes ir darbietilpīgas ogas un, ja par tām prasa attiecīgu cenu, es neiebilstu. Ja nevari atļauties, nepērc, ir nesliktas poļu odziņas Bet, kā ir ar meža veltēm, kuras tiek tirgotas par fantastiskām cenām? Meža zemenes, avenes, mellenes, sēnes. No baraviku cenām vien mati slejas stāvus. Ne tur ir jāsēj, ne jālaista, ne jāravē. Par to gan neviens nebļauj. Kaut gan arī pastāv varinats – brauc pats uz mežu lasīt.

  2. kāpec polis var, bet latvietis nevar? Atbildēt

    ==============
    jo, lai man vispār atmaksātos zemenes audzēt, jāprasa pieci eiro par kilogramu.
    ==============
    tiko polijā biju, zemenes maksā apmeram 80 centus, tirgo uz visiem stūriem, nopirkām groziņu apēdām vienā piegājienā, ideālas aromātiskas saldas ar izteiktu garšu…. nesaprotu ko piesienieties ka poļu te tirgo, latvijā gan neesmu zemenes pircis, pašam dārzā vairāk nekā apēst varu, bet nu nedomāju ka pusdiena ceļā ko sevišķi maina.
    ja gribetu tirgot tad nu teiksim aizbraukt uz poliju nopirkt tonnu ar busiņu atest izmaksātu ceļā ap 100 eiro, , pērkot vairumā gan jau ka cenu ap 40 centiem dabūtu, kopā 500, iespringstot uz pārdošanu iegūstam 1600 vismaz nu tur vel kādi izdevumi plus mīnus, bet 3 dienās 1000 nopelnit ir vērts papūleties

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+