Latvijā
Politika

“Jums nav tiesību eksaminēt “Saskaņas” politiķus.” Intervija ar Nilu Ušakovu 129


Nils Ušakovs
Nils Ušakovs
Foto: Valdis Semjonovs

Politikas vērotāji izteikušies, ka “Saskaņa” uz vēlēšanām cenšas mainīt “fasādi”, lai izskatītos pievilcīga ne vien ierastajai krievvalodīgajai auditorijai, bet arī latviešu vēlētāju acīs. Bet aiz tās? Saruna ar “Saskaņas” līderi NILU UŠAKOVU.

Nesen kongresā jūs raksturojāt savu partiju kā “vienīgo eiropeisko” Latvijā? Nevarētu teikt, ka apzīmējums “eiropeisks” būtu īpaši oriģināls Latvijas politikā, tomēr no “Saskaņas” to dzirdēt ir interesanti. Vai varētu izskaidrot, kādā ziņā jūs esat eiropeiski?

N. Ušakovs: Es precizēšu – teicu, ka “Saskaņa” ir vienīgā eiropeiskā no lielajām partijām. Vienmēr izteikti proeiropeiska bija “Vienotība”, taču es šaubos, vai šī partija būs pārstāvēta nākamajā Saeimā. Ja runājam par Zaļo un zemnieku savienību, tad tai nekad nav bijušas pilnvērtīgas attiecības ar kādu no lielajām Eiropas politiskajām grupām. Tāpat Nacionālajai apvienībai. Taču “Saskaņa” ir pilnvērtīga Eiropas Sociālistu partijas locekle. Tas daudzus gadus bija mūsu partijas stratēģiskais mērķis, kas tagad vainagojies ar rezultātu.

Tātad “eiropeiskums” jūsu izpratnē ir labas attiecības ar citām Eiropas partijām?

Ja runājam par mūsu partijas vērtībām, tā ir sociāli atbildīga politika, kuru mēs konsekventi realizējam, piemēram, Rīgā kopš 2009. gada. Vienlaikus otra mūsu identitāte ir saskaņa – mēs esam pārliecināti, ka Latvijā latvieši un nelatvieši var veiksmīgi sastrādāties.

“Saskaņas” politiķi jau gadiem sevi dēvē par sociāldemokrātiem. Bet tagad jūs izvirzāt premjera kandidātu – Vjačeslavu Dombrovski. Viņš iepriekš pozicionējies kā izteikts liberālis. Atgādināšu, ka arī jūs viņu kādā intervijā saucāt par “pilnīgi traku liberāli”. Pēc tam parādās “Saskaņas” prezidenta kandidāts baptistu mācītājs Pēteris Sproģis – nepārprotami konservatīvu uzskatu paudējs, piedevām vēl, nākot politikā, bija aizņēmies Donalda Trampa lozungus. Kā tas viss iet kopā?

Tie cilvēki, kas nesen atnākuši uz “Saskaņu”, ir izvēlējušies mūsu partiju, labi apzinoties tās profilu. Ja mēs runājam par Vjačeslavu Dombrovski, ar kuru man ir gods draudzēties jau 23 gadus, tad vārdi “trakais liberālis” noteikti nebija tas skaļākais, ko esam viens otram veltījuši. Mēs bieži esam diskutējuši par politikas un ekonomikas jautājumiem, un tiešām – viedokļi bieži ir atšķīrušies. Vjačeslavs ir izgājis savu ceļu, uzkrājis pieredzi – teorētisku un praktisku, un esmu priecīgs par viņa lēmumu pievienoties “Saskaņai”.

Viņš ir mainījis savus politiskos uzskatus un kļuvis par sociāldemokrātu?

Tas, ko mēs redzam Eiropā, ir dažādu ideju tuvināšanās jeb tā saucamā konverģence. Arī sociāldemokrāti arvien vairāk runā un darbojas pie tā, lai ekonomika varētu vairāk pelnīt un būtu līdzekļi, ko izmantot sociālajām programmām. Tāpēc arī “Saskaņai” uz šīm Saeimas vēlēšanām būs ļoti stiprs ekonomiskais piedāvājums, un šajā ziņā Vjačeslava Dombrovska uzskati un pieredze ļoti labi iederas. Bet notiek arī pretējs process – labējās partijas sākušas saprast, ka bez sociālajām programmām arī iztikt nevar. Līdz ar to radikāla konfrontācija starp liberāļiem un sociāldemokrātiem šodien vairs nepastāv.

Un konservatīvisms arī turpat – viss vienā katlā?

Ja runājam par Pēteri Sproģi, nevienam nav noslēpums, ka Rīgā “Saskaņa” vienmēr ļoti aktīvi strādājusi kopā ar visām kristīgajām konfesijām. Ja kāds no konfesiju pārstāvjiem pieņēmis lēmumu pievienoties partijai – tas nav nekas pretdabisks, bet loģisks tālākās attīstības scenārijs.

Vai jūsu partneriem no citām Eiropas sociālajām partijām arī vērojama šāda attīstība, ka viņiem pievienojas konservatīvi mācītāji?

Eiropas Savienība ir pazīstama ar to, ka tur nepastāv “balts” un “melns”, kas diemžēl ļoti bieži parādās Latvijas politiķu un žurnālistu retorikā. Pasaule tomēr ir krāsaināka.

Bet tas, kas notika ar Sproģi, bija drausmīgs signāls no esošās elites – “nelien, citādi mēs mēģināsim sagraut tevi un tavu ģimeni”.

Ko nozīmē “sagraut”? Jūsu partijas biedrs Jānis Urbanovičs runā par kaut kādiem Sproģim izteiktiem draudiem, arī jūs tagad dramatizējat, bet nekādus konkrētus faktus nesakāt. Izskatās gan, ka jaunais politiķis vienkārši nebija gatavs kritiskiem vērtējumiem par savu izvēli.

Es tikai varu teikt, ka esošo eliti apkalpojošas pazīstamas personības un mediji izdarīja to, ko izdarīja.

Vai ideja iesaistīt politikā mācītāju nāca no “Saskaņas” piesaistītajiem amerikāņu konsultantiem?

Nē, neviens konsultants nevar ietekmēt to, ka cilvēki grib pievienoties “Saskaņai”. Tas ir mūsu ilggadējā darba rezultāts – gan tas, ko dara partija, gan tas, kā strādā Rīgas pašvaldība. Konsultanti sniedz ļoti svarīgus tehniska rakstura padomus, kas saistīti ar socioloģijas analīzi un tamlīdzīgi.

Jūs jau teicāt, ka Latvijā politiķi bieži visu vērtē kategorijās “balts” un “melns” un nespēj pieņemt viedokļu daudzveidību. Vai tas nav attiecināms arī uz jūsu un “Saskaņas” komunikāciju. Piemēram, tos rīdziniekus, kas iebilst pret Skanstes tramvaju, jūs nosaucat par “idiotu bariņu”. Cilvēki, kas uztraucas par kokiem Rīgā, jūsu vērtējumā esot “absolūti pajoliņi”. Varbūt šāda leksika iederas anonīmajos portāla komentāros, bet ja tā izskan no partijas līdera… Kā tas iet kopā ar pasludināto eiropeiskumu?

Man kā politiķim un amatpersonai ir tiesības izteikt viedokli, un es to darīšu. Ja kādā Rīgas ielā ir izveidotas vietas, kur atbilstoši plānam šogad paredzēts stādīt kokus, bet daži cilvēki pirms tam atskrien un iestāda savus kokus, tad viņi izskatās pēc pilnīgiem pajoliņiem.

Bet kāpēc vajag apsaukāties?

Ja vēlaties man dot padomus par komunikāciju, varat pieteikties Rīgas domē par preses sekretāru. Es atļaušos konkrētās situācijās par konkrētiem cilvēkiem pats izvēlēties vārdus. Pret Skanstes tramvaju cilvēki protestēja politisku iemeslu dēļ…

Un tāpēc viņi ir “idiotu bars”?

Ja viņi cenšas izgāzt projektu, kas pilsētai būs svarīgs solis attīstībā uz priekšu, – jā, šis vārds atbilst. Tāpat, ja cilvēki, kas Brīvības ielā vienā kvartālā sazīmē velojoslas, skaidri apzinoties, ka tālāk tās nav iespējams sazīmēt, tad viņi ir dīvainīši.

Tātad, ja kādas grupas aktivitātes jums nepatiks, jūs turpināsiet komunicēt šādā stilā?

Es centīšos izteikties vēl precīzāk. Es runāju par ļoti konkrētu šauru grupu, kas rīkojas tikai un vienīgi politisku apsvērumu dēļ. Viņi nepārstāv rīdziniekus, tie ir politiski oponenti.

Tad jau jūs rādāt piemēru, kā izturēties pret politiskajiem oponentiem? Arī jūsu partijas piekritējus var droši apsaukāt?

Ja runā par mūsu partijas biedriem un atbalstītājiem, par viņiem “Latvijas Avīzē” ir bijušas rak­stītas dažādas trakas lietas. Es nekad neesmu vērsies ar aicinājumu mainīt avīzes komunikācijas stilu.

Kāda loma jūsu vēlēšanu kampaņā ir laikrakstam “Dienas Bizness”? Vispirms parādās interviju sērija ar vairākiem cilvēkiem, un pēc tam izrādās, ka viņi visi ir “Saskaņas” kandidāti dažādiem amatiem – premjera, Valsts prezidenta, ministru… Būtu naivi ticēt, ka tā ir sakritība, nevis saskaņota darbība.

Ar avīzi “Dienas Bizness” partijai “Saskaņa” nekādas vienošanās nav.

Kā tad jūs skaidrojat iepriekšminēto?

Avīzei ir aktīva pozīcija. Tas ir labi. Tur parādās dažādi sabiedrībai svarīgi jautājumi, un būtiski būtu uz tiem meklēt atbildes, nevis mēģināt savienot ar vienu vai otru politisko spēku. Vienmēr var atrast kādu sazvērestības teoriju.

Viens jautājums, kuru uzdevuši vairāki “LA” lasītāji – vai dārgs džips ir neatņemams mūsdienu sociāldemokrātu atribūts, ja jau ar tādu brauc tādi pazīstami “Saskaņas” līderi kā Nils Ušakovs, Jānis Urbanovičs, Andrejs Elksniņš…

Kā varat pārliecināties manā amatpersonas deklarācijā, manā īpašumā ir 2010. gada “Land Cruiser” džips – tas ir liels, ērts, labi izmantojams dažādām saimnieciskām vajadzībām. Manuprāt, tas ir auto, kas atbilst sociāldemokrāta statusam. Ļauj palīdzēt kolēģiem, ja vajag kaut ko pārvest. (Kā liecina amatpersonas deklarācija, no 2014. līdz 2016. gadam Ušakova īpašumā bija arī otrs džips – “Jeep Grand Cherokee SRT”, kas vēlāk ticis pārdots. – Red.)

Kā viens no iebildumiem, kāpēc citas partijas nevēlas sadarboties ar “Saskaņu” bieži tiek minēta jūsu neskaidrā pozīcija par okupācijas fakta atzīšanu. Daži saka, ka esot dzirdēts, ka jūs šo vārdu esot izteicis kādā vēstnieku sanāksmē angļu valodā. Latviski toties neviens nav dzirdējis. Vai šodien varat pateikt skaidri un tieši?

Jums kā medija pārstāvim nav tiesību eksaminēt nevienu “Saskaņas” politiķi. Mēs netaisāmies kārtot eksāmenus, lai kaut ko pierādītu. Mēs esam visu pateikuši gan par vēsturi, gan par visu pārējo. To zina gan latviski runājošie vēlētāji, gan krieviski runājošie vēlētāji. Iztiksim bez eksāmeniem!

Tie nav eksāmeni, tas ir būtisks jautājums, kas veido priekšstatu par partiju. Ja nespējat pateikt vārdu “okupācija”, arī tā ir pozīcija.

Pierakstiet precīzi manu atbildi – jūsu avīze nebūs tā, kas eksaminēs mūsu partijas biedrus.

Jūs bieži uzstājaties 9. maija pasākumos. Vai tā nebūtu laba izdevība runāt par abu totalitāro varu – gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS – noziegumiem, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vēsturi.

Katrai aktivitātei ir jāizvēlas piemērots laiks un vieta. 9. maijā cilvēki atzīmē nacisma sagrāvi, atceras bojā gājušos tuviniekus. Šī nav diena, kad mums būtu jārunā par citiem ārkārtīgi neviennozīmīgiem vēstures faktiem. Ja mēs gribam, lai visi iedzīvotāji saprastu, ko Otrais pasaules karš nodarījis latviešu tautai 1940., 1941., 1949. gadā, mums jāizrāda savstarpēja cieņa līdzpilsoņiem. Es 9. maijā Pārdaugavā runāju par tām sāpēm un jūtām, kas ir svarīgas tur sanākušajiem cilvēkiem. Bet es savās runās esmu pieminējis arī Staļina režīmu.

Vēl viens iebildums, kāpēc citas partijas uzskata par nepieņemu “Saskaņas” līdzdalību valdībā, ir ārpolitiskā pozīcija. Un konkrēti – nespēja runāt skaidru valodu, ja kāds jautājums skar Krieviju. Piemēram, balsojums pret Saeimas paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā.

Mani vienmēr fascinē, ka par Kremli vienmēr visvairāk uztraucas bijušie komunisti – Brigmanis, Rasnačs, Vaidere…

Nevajag sašaurināt. Viņi nav vienīgie, kas jūs par to kritizē.

Bet, ja paņem bijušo komunistu īpatsvaru pašreizējā Saeimā, tad skats ir bēdīgs.

Ja runājam par attiecībām ar Krieviju, skaidrāka attieksme kā mums nevienam nav bijusi. Mēs esam par to, ka Rietumiem ir izdevīgas labas attiecības ar Krieviju – gan no ekonomikas, gan no drošības viedokļa. Ļoti žēl skatīties uz to konfliktu, kas pašlaik notiek starp Rietumiem un Krieviju, saprotot, ka Latvija ir viena no valstīm, kas maksā visaugstāko cenu par to. Attiecību uzlabošana ir kopējs darbs – no vienas puses Eiropas Savienība un NATO, no otras puses Krievija. Mūsu nākotne jebkurā gadījumā ir saistīta ar mūsu transatlantiskajiem partneriem.

Kāpēc “Saskaņa” Saeimas balsojumā nespēj nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā, kā to ir izdarījuši Rietumu sabiedrotie?

Vēl pirms Saeimas balsojuma bija ļoti skaidri pausta “Saskaņas” pozīcija. Tas bija vienbalsīgs valdes lēmums gan par to, ka Krima pieder Ukrainai, gan ka mēs nosodām vardarbību Donbasā. Bet mēs nebalsosim par Saeimas deklarācijām, kuras saraksta bijušie komunisti, lai pirms vēlēšanām izrādītos.

Tātad “Saskaņas” pozīcija ir, ka Krima pieder Ukrainai, nevis Krievijai?

Prieks, ka pēc četriem gadiem jūs beidzot sadzirdat, jo mēs to esam vairākkārt apliecinājuši.

Jums bija dota iespēja Saeimas balsojumā paust nepārprotamu attieksmi, bet jūs no tā izvairījāties.

Ja mēs nebalsojam par Brigmaņa, Rasnača un citu biedru deklarācijām, tas nenozīmē, ka mums nav savas pozīcijas.

Jūs tagad uzbrūkat Zaļo un zemnieku savienības politiķiem, lai gan bieži izskan versija, ka tieši šis spēks varētu būt jūsu ceļš uz valdību.

Mums nav “sarkano līniju” ne pret vienu partiju. Taču mēs saprotam, ka ir spēki, ar kuriem būtu grūti atrast kaut kādus kopsaucējus.

Ar ZZS būtu grūti?

Sadarbība būtu apgrūtināta, ņemot vērā pēdējo gadu politiku.

Kādas ir jūsu attiecības ar tādu personu kā Aleksandrs Gapoņenko?

Nav nekādu attiecību. Nevaru komentēt Drošības policijas ierosinātu lietu, jo man par to trūkst informācijas. Bet tas, ko Gapoņenko ir rakstījis sociālajos tīklos, ka krievus sadzīs “Skonto” stadionā un tur apšaudīs, nu te ir jārīkojas vai nu Drošības policijai, vai kādām medicīnas iestādēm. Tas ir absolūts murgs.

Kāpēc “Saskaņā” redzamu vietu ieņem Gapoņenko uzticības personas – Elizabete Krivcova un tagad arī Margarita Dragile?

Man grūti spriest, cik cieši viņas saistītas ar Gapoņenko…

Diezgan cieši, ir gan kopīgi foto, gan kopā organizēti pasākumi un tā tālāk.

Krivcova ir ievēlēta Jūrmalas domē un tur veiksmīgi darbojas, viņa Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies. Ja runājam par Margaritu Dragili un Konstantīnu Čekušinu, ļoti būtiski no stabilitātes un drošības viedokļa, ka cilvēki, kas no vecāku puses piedalījās protestos, ir izvēlējušies iet kopā ar “Saskaņu”.

Daļa pie jums, daļa pie Ždanokas.

Nē, citi protestos bija politisku iemeslu dēļ, bet pie mums ir tieši nevalstisko organizāciju pārstāvji. Un tas ir ļoti labi, ka viņi izvēlējušies iet kopā ar “Saskaņu”.

Vai “Saskaņa” arī nākamajā Saeimā turpinās cīņu pret to, ka mācības valsts un pašvaldību finansētajās skolās notiek valsts valodā?

Mēs uzskatām, ka šī reforma ir absolūti graujoša izglītības sistēmai. Kaut vai salīdzinot eksāmenu rezultātus, var redzēt, ka mazākumtautību skolu rezultāti ķīmijā, bioloģijā un matemātikā bija mazliet labāki nekā latviešu skolās, savukārt latviešu skolās bija labāka fizika, angļu valoda un, protams, latviešu valoda. Eksāmeni notika latviešu valodā, un tas nozīmē, ka krievu bērni jau tagad to labi pārvalda. Mēs nepieļausim, ka tiek sagrauta veiksmīgi strādājoša bilingvālas izglītības sistēma. Uzskatām, ka, attīstoties kapacitātei, ir jāiet uz trilingvālo sistēmu, kur klāt nāk angļu valoda. Ja vēlaties, varat to saukt arī par cīņu pret Šadurska reformu.

Visticamāk – arī nākamās Saeimas darba kārtībā varētu parādīties tādi jautājumi kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija. Kāda būs “Saskaņas” nostāja?

Partijas ietvaros par to notiek debates. Šie jautājumi sabiedrībā netiek uztverti viennozīmīgi, un te nav pat būtiski, par kādu partiju cilvēki balso. Attieksme pret šiem diviem lēmumiem ir krasi atšķirīga visu politisko partiju vēlētāju vidū. Mēs ļoti labi apzināmies Eiropas sociāldemokrātu pozīciju un strādājam ar mūsu vēlētājiem. Kā viņi lems, tā būs.

Vēlētāji jums teiks, kā balsot par konkrēto likumu?

Mēs Rīgā rīkojam tikšanās ar iedzīvotājiem, tur runājam par dažādiem jautājumiem, arī par šiem.

“Saskaņa” ir iesaistījusies tādā Eiropas sociāldemokrātu kustībā kā “Rainbow Rose”, kas cīnās par geju un lesbiešu tiesībām. Kā šī darbība izpaužas?

Mūsu partijas pārstāvji, kuriem šie jautājumi ir svarīgi, tur darbojas. Mums ir daudz biedru ar dažādām interesēm. Ir cilvēki, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir cilvēki, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, ir cilvēki, kam patīk atbalstīt sportu, ir jaunieši, kas strādā Jauno Eiropas Sociālistu organizācijā, un ir arī “Rainbow Rose” dalībnieki.

Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?

Es personīgi esmu ar abām rokām par atvēršanu. Nedomāju, ka vajadzētu būt kādām tālākām darbībām, bet maisi jāatver, lai var iet tālāk.

Jūs bijāt izvirzījuši Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta kandidātu, bet viņš ir atteicies. Kāda tagad būs “Saskaņas” pozīcija šajā jautājumā?

Jā, mēs uzskatījām, ka mūsu partijas Vidzemes saraksta pirmais numurs Pēteris Sproģis ir labākais prezidenta amata kandidāts. Šobrīd viņa vietā sarak­sta līdere Vidzemē būs Evija Papule, savukārt par prezidenta kandidātu domāsim nākamā gada pavasarī.

Tas ir jautājums arī par attieksmi pret pašreizējo prezidentu Raimondu Vējoni, kuram ir iespēja kandidēt uz otru termiņu.

Mēs noteikti virzīsim savu kandidātu.

LA.lv