Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. decembris, 2013
Drukāt

Agri vai vēlu “Maxima” jumtam bija jāsabrūk, spriež laboratorijās (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vai izraudzītās skrūves bijušas pārāk neizturīgas vai pie vainas ir skrūvju sliktā kvalitāte, to vēl pārbaudīs starptautiski akreditēta laboratorijā ārzemēs. Savukārt betona konstrukciju stiprību pārbaudīs tepat Latvijā. Rīgas Tehniskās universitātes Būvmateriālu laboratorijas vadītājs Valdis Zvejnieks demonstrē Itālijā ražoto "spēka mašīnu", ar kuru pārbauda betona stiprību spiedē. “Spēka mašīna” rāda, ka ievietotais betona paraugs iztur 140 tonnu slodzi.

Zolitūdē uzbūvētā lielveikala “Maxima” ēkas sabrukšanas cēloņu noskaidrošanā iesaistīto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratoriju speciālisti spriež, ka šai traģēdijai agri vai vēlu bija jānotiek.

RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs, inženierzinātņu doktors Valdis Zvejnieks domā, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā varētu atklāties daudz trūkumu. “Jumts būtu iebrucis arī tad, ja uz tā nebūtu sākuši bērt melnzemi. Pietiktu ar biezāku sniega kārtu, ja tā laikus nebūtu notīrīta.”

Kamēr notiek izmeklēšana, RTU laboratoriju speciālistiem neesot tiesību kaut ko apgalvot vai izpaust kādas ar šo notikumu saistītas detaļas, jo tas varētu traucēt izmeklētāju darbu. Tomēr attēlā, ko rāda RTU Nesagraujošo testēšanas metožu laboratorijas vadītājs inženierzinātņu doktors Aivars Šveics, ir skaidri redzams, ka vienam Zolitūdē iebrukušā jumta kopņu savienojumā ieskrūvētās skrūves uzgrieznim ir norauta vītne (pavisam laboratorijā ir septiņas šādas skrūves un vītnes). Viņš brīnās, kā jumts kopš ēkas uzcelšanas nesabrucis varējis noturējies divus gadus.

“Vai tas bijis vienīgais vai viens no iemesliem, kas izraisīja jumta sabrukšanu, par to vēl pāragri spriest,” viņš saka. Vai izraudzītās skrūves bijušas pārāk neizturīgas vai pie vainas ir skrūvju sliktā kvalitāte, to var pārbaudīt ekspertīzē.

“Lai spriestu par skrūvju un uzgriežņu izturību, jānoskaidro to nestspēja, ķīmisko elementu sastāvs, proti, no kāda izejmateriāla tās izgatavotas, metāla struktūra, īpaši šo skrūvju uzgriežņiem,” turpina Aivars Šveics. “Šādas pārbaudes varam veikt paši. Taču mūsu iegūtos rezultātus var neņemt vērā, tāpēc ka pagaidām mūsu laboratorija nav starptautiski akreditēta. Tā kā skrūves ir izgatavotas ārzemēs, to ražotājs, tiklīdz lieta nonāktu tiesā, varētu apstrīdēt mūsu veiktās pārbaudes atzinumu.” Tāpēc atzinums, iespējams, būs jālūdz kādā akreditētā ārzemju laboratorijā. Kurā, to gan viņš neatklāj.

Pie būvspeciālistiem noskaidroju, ka šādas stiprības skrūves tiek izmantotas arī citu ēku būvkonstrukcijās. Viņuprāt, nelaimi nav izraisījis tas, ka pēc stiprības apzīmējuma būtu izraudzītas pārāk vājas skrūves, nelaimes cēlonis, iespējams, bijusi dzīšanās pēc lētākām, kas varētu būt izgatavotas no sliktākām izejvielām. Pēc viņu teiktā, pārāk mīksti, visticamāk, bijuši tieši uzgriežņi.

Nelaime Zolitūdē diemžēl nav vienīgā, līdzīgas piedzīvotas arī agrāk un visbiežāk ēkās ar plakaniem jumtiem. Aivars Šveics atgādina, ka savulaik lietus ietekmē vēl celtniecības gaitā ieliecies lielveikala “Rimi” jumts Ventspilī. Nespēdams noturēt laikus nenotīrītā sniega svaru, iebrucis lielveikala “Depo” jumts Liepājā.

Pirms pāris gadiem Olainē iegāzās lielveikala “Maxima” noliktavas jumts. Atšķirībā no Zolitūdes šajos notikumos negāja bojā cilvēki, tāpēc par tām skaļi nerunāja un drīz vien aizmirsa.

Aivars Šveics domā, ka viens no šādu nelaimju cēloņiem ir tas, ka jau gadiem ilgi Latvijas būvmateriālu tirgū ieplūst samērā lēti, taču apšaubāmas kvalitātes būvmateriāli. “Pēc sertifikātiem un deklarācijām spriežot, viss šķiet vislabākajā kārtībā. Taču patiesībā tiek pirkti gatavie štrunti, no kuriem neko labu nevar uzbūvēt,” viņš saka. “Ēku pasūtītājiem un celtniekiem ir vēlēšanās spiest uz lētāko, tāpēc ka zemāka piedāvātā cena ir galvenā, kas ļauj uzvarēt iepirkumu konkursos.”

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atklāj, ka par nepieciešamību apturēt apšaubāmas kvalitātes būvmateriālu ieplūšanu Latvijas tirgū asociācija teikusi Ekonomikas ministrijā vairākkārt, taču bez sevišķiem panākumiem. “Rodas iespaids, ka Latvijā ievestos un būvniecībā izmantotos metāla izstrādājumus būvfirmās nemaz nepārbauda. Tā kā salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu būvniecības mērogi ir mazi, Latvijā neatmaksājas pat uzturēt laboratorijas, kas pārbauda šo būvmateriālu kvalitāti,” piebilst Vilnis Rantiņš.

Nepārbauda, kamēr nekas nenotiek 


“Tikko minētajām līdzīgas avārijas pēdējā laikā notiek arvien biežāk,” saka RTU laboratorijas vadītājs. “Diemžēl laboratorijā pārbaudām metāla konstrukciju vai to savienojumu izturību pēc tam, kad jau kaut kas ir atgadījies. Kamēr nekas neatgadās, tikmēr pārbaudi nevajag, jo neviens negrib sev liekus izdevumus.”

RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs Valdis Zvejnieks stāsta, ka lielie uzņēmumi līdz šim gan esot pārbaudījuši betona izturību jau celtniecības gaitā. To gan nevarot teikt par visām būvfirmām. Bet, viņaprāt, ir cita nelaime – būvnieks pats izvēlas pārbaudītāju un ved uz pārbaudi tikai labus, laikus sagatavotus paraugus. “Paraugu iegūšanas laikā vajadzētu būt klāt būvuzraugam, bet tas diemžēl notiek ļoti reti. Bijuši arī gadījumi, kad būvfirmas centušās ietekmēt laboratoriju atzinumus,” viņš piebilst.

Pašlaik viņa vadītā starptautiski akreditētā laboratorija ir vienīgā, kur var pārbaudīt betona izturību ēku konstrukcijās, veicot urbumus. “Pēc tam iegūtos paraugus pārbaudām laboratorijā, tos saspiežot ar speciālu presi. Tā ir visdrošākā un visprecīzākā pārbaude, kāda vien vispār iespējama,” viņš paskaidro.

Valdis Zvejnieks atklāj, ka piedalīsies Zolitūdē sagruvušās ēkas jumta seguma izturības pārbaudē. Pagaidām tā vēl nenotiek, tāpēc ka pārbaudei jāizraugās paraugi no tā betona, kurš nav sadrupis. Bet, lai tiem piekļūtu, vispirms jānostiprina ēkas nesagruvušās būvkonstrukcijas.

Izmeklēšana ievelkas


Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava stāsta, ka ar Zolitūdes traģiskā notikuma izmeklēšanu vairākos virzienos darbojas 47 izmeklētāji. Tiek skaidrots, vai nelaimi izraisījis kļūdains projekts vai celtnieku nolaidība. Pašlaik policija turpina pierādījumu vākšanu, zaudējumu noteikšanu gan nelaimē fiziski cietušajiem cilvēkiem, gan tiem, kas pazaudējuši dokumentus un personīgās mantas, arī citām tirdzniecības firmām, kas bija izvietotas sabrukušajā ēkā. S. Pildava atzīst, ka izmeklēšanas darba apjoms esot liels, izmeklēšanā vissarežģītākās būšot būvniecības ekspertīzes, kas vēl nemaz neesot sāktas. Lai tās varētu veiktu, ir nepieciešams nostiprināt ēkas vēl nesabrukušo būvkonstrukciju daļas. Kad varētu būt zināmi pirmie izmeklēšanas rezultāti, to Valsts policijas pārstāve nemācēja teikt. Taču tie noteikti nebūšot šogad.

Viedoklis


Zvērināts advokāts Mārtiņš Zalāns: “Ja atklāsies, ka Zolitūdes traģēdijā vainojams celtniecībā izmantoto skrūvju ražotājs, tad:

1) policijai jānoskaidro, vai ir pierādījumi tam, ka šo skrūvju ražotāja atbildīgo personu darbībās ir kāds noziedzīgs nodarījums, kas izraisījis jumta sabrukšanu;

2) ja šo personu rīcībā ir konstatējams noziedzīgs nodarījums, kas juridiski paveikts Latvijā, tad policijas savāktie materiāli nododami prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai;

3) kad vainīgās personas tiek sauktas pie kriminālatbildības un notiek lietas iztiesāšana, kas notiktu Latvijas tiesā, krimināllietas ietvaros cietušās personas var pieteikt savus civiltiesiskos prasījumus par zaudējumu un morālā kaitējumu atlīdzināšanu;

4) ja kāda no skrūvju ražotāja atbildīgajām personām tiks atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tad iespējama arī atbildība uzņēmumam, kas skrūves ražojis un pārdevis.

Tādējādi visu tiesvedības procesu var nodrošināt Latvijas Republikas jurisdikcijas ietvaros. Ja kāds no spriedumiem būs jātaisa ārvalstīs, tad Latvijas Republikas tiesu spriedumi izpildāmi pēc to legalizācijas attiecīgā valstī, kas ir formāls process.

Ja minēto personu rīcībā netiek atklāts noziedzīga nodarījuma sastāvs, prasība par zaudējumu vai morālā kaitējuma atlīdzību ceļama tās valsts tiesā, kas paredzēta skrūvju pircēju un ražotāju savstarpēji noslēgtajā līgumā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Runa ir par to, ka skrūvēm bija jābūt nocirstām nevis vītni norautām. Ar tādām skrūvēm var tik žogu saskrūvēt. Pārsimt latus liela starpība, baigākā ekonomija.
    Un tīri normāli, ka betonu ar rokas instrumentiem varēja drupināt kā cepumus.
    Ķīnas ēra sākusies un cilvēku alkatība.
    Visiem viss ir pohujā, kamēr nenotiek bēda.
    Vainīgs būs, kāds “Vaņa”, kurš pirka skrūves, kāda cita uzdevumā.
    Bet īstie vainīgie uz brīvām kājām un ar labu un veselīgu miegu naktīs turpinās savus cēlos darbus.

  2. Ja nav sertifikāta, tad labāk paklusēt un nerunāt muļķības, profesora k-gs. Ja paneles sabruks jebkuras skrūves tiks norautas, tas pat bērnam ir skaidrs. Vienu brīdi LA parādijās no helikoptera uzņemta BBC filma, kurā skaidri redzams, kā sabruka pēdējais posms. Interisanti, ka filma momentā pazūda, palika tikai vāvuļošana par skrūvēm.

  3. Uzdevums pamatskolniekam: par cik mēnešiem attālinātos šo ģeniāli projektēto SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZU sabrukšana, ja celtniecībā būtu izmantotas nākamās stiprības pakāpes skrūves?

  4. Shmuciigais advokaatels atstraadaa savu asins naudu. Nu ir tak atbildiiba jaanovel no iistaa vainiigaa uz skruuvju razhotaaju kaut kur Kjiinaa, ta varees nevienu nesodiit.

  5. Neko nevar iztiesāt Latvijas ietvaros, vienalga, kur skrūves ražotas, vai Ķīnā, vai kaut Latvijā. Jo ne jau skrūvju ražotājs vainīgs, ka skrūves izmantotas ne tur kur būtu jāizmanto. Arī nenormāli augstas kvalitātes riģipša skrūves tajā vietā nebūtu derējušas, un vēl neskaitāms daudzums cita veida priekšmetu.

  6. Nu ja – vainīgs būs virpotājs – no veciem dzelžiem savirpoja skrūves.

  7. Ja tur būtu skrūvju vaina, tad paneles nebūtu sabrukušas smalkās drupatīņās. Ka tik ar tām skrūvēm necenšās noverst uzmanību no īstiem cēloņiem. Vainīgas būs lētās paneles ievestas no profesionāļu valsts. Jebkurā gadījumā ceļš iet uz Rīgas domi. Ekonomikas ministrija nav tā vieta kur jāstāsta problēmu. RD ir jāseko lai izlieto projektā paredzētos materiālus. Ja tā nav, tad arī projektu vainot nevar.

Draugiem Facebook Twitter Google+