Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. jūlijs, 2012
Drukāt

Jumta remonts

Foto - LETAFoto - LETA

Dzīvojam augšējā stāvā mājas vidū. Savā trīsistabu dzīvoklī veicām kapitālremontu. Tagad visur tek ūdens, pat no apgaismojuma lampām. Dzīvokli apsildām ar kamīnu, tas bieži jākurina, ceļš līdz skurstenim īss. Pie kamīna nokritis 1,5 m2 griestu klājuma un visu siltināšanas materiālu. Vai tikai mājas vidusdaļai var atjaunot jumta segumu? 
Anna Aizputes novadā

 

Šis gadījums ir tipisks piemērs, cik svarīgi mājai vispirms sakārtot jumtu un cik riskanti ir zem bojāta taisīt dārgu dzīvokļa remontu… Piedevām tagad arī vairs nevar pateikt, kāda bijusi šī remonta kvalitāte un vai viss izdarīts pareizi. Sabojāts jumts izraisa mājas konstrukciju tālāku bojāšanos, ko novērst no gada gadā izmaksā arvien dārgāk. Turklāt, ja ūdens nokļūst elektroinstalācijā, iespējamas ļoti bēdīgas sekas.

– Jumta tecēšanai var būt daudzi iemesli. Nepareizi izvēlētas vai nepareizi atlocītas plēves, problēmas ar gaisa spraugu. Ja sevišķi cietis sektors ap dūmvadu, acīmredzot pie vainas ir skursteņa jumta izejas nekvalitatīva izveide. Tāpat iespējamas daudzas citas lietas, ieskaitot jumta mehāniskus bojājumus. Jumta tecēšanas atrašana, it īpaši siltinātam, ir komplicēta, reizēm nākas pat izgriezt seguma gabalu. Īsto cēloni var noteikt tikai kompetents jumiķis, eksperts, – spriež SIA “Jumteko serviss” projektu vadītājs Mārtiņš Zālītis.

Parasti katrai daudzdzīvokļu mājai ir pārvaldnieks, ar kuru var konsultēties par jumta remontētājiem, izmantojamiem materiāliem un finanšu resursiem.

 

Jāuzsver, ka jumta remonts ir visu dzīvokļu īpašnieku kopējā lieta. Šim nolūkam būtu jāizmanto rezerves no apsaimniekošanas uzkrājumiem, pašiem jāsamet nauda vai pat jāņem kredīts.

 

Ja jumtu remontē tikai vienai kāpņu telpai, kuru apdzīvo, piemēram, sešas ģimenes, tām solidāri un atbilstoši dzīvokļu kvadratūrai būtu jāsedz šie izdevumi. Katrā gadījumā visas šīs lietas jākārto ar pārvaldnieku, kurš parstāv visas mājas iedzīvotāju intereses. Pat ja kāds dzīvoklis nav apdzīvots, tam vienalga ir īpašnieks (bieži – pašvaldība), kuram jāpiemet arī sava artava.

– Kritiskā avārijas situācijā augšējā stāva dzīvokļa īpašnieks, kas visvairāk cieš no jumta bojājuma, pats var izsaukt jumiķi un jumtu virs sava dzīvokļa izremontēt, vēlāk piestādot rēķinu pārējiem šajā kāpņu telpā dzīvojošiem. Tomēr vienošanās ar tiem vienalga ir jāpanāk. Ja tas neizdodas, izdevumus var piedzīt tiesas ceļā, – iesaka “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas” prezidents Ģirts Beikmanis. Tikai tad, kad jumts ir kārtībā, var domāt par dzīvokļa remonta pabeigšanu un griestu salabošanu dūmvada izejas vietā. Griestus ap skursteni izolē ar nedegošiem materiāliem, parasti minerālvati, kas domāta siltumizolācijai, nevis ūdens uztveršanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+