Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
9. septembris, 2015
Drukāt

Jumts rudenī jāgatavo ziemai

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Rudenī jumtam sākas galveno pārbaudījumu laiks – lietavām seko ziemas sniegs, tad pavasara saulē kūstošie apledojumi. Tāpēc labāk jumtu rudenī sakārtot tā, lai ziemā nenāktos kost pirkstos. “Ziemas atnākšana līdzi nesīs aktuālo jautājumu, ar kuru būs jārēķinās visiem namīpašumu saimniekiem, – jumtiem lietū un zem sniega būs paaugstināta slodze. Tādēļ rudenī savlaicīgi jāveic jumta seguma sakārtošanai nepieciešamie darbi. Lai cik kvalitatīvs būs jumta segums, ja tas netiks kopts, pastāv risks ar laiku iedzīvoties apjomīgos ēku konstrukciju bojājumos,” atzīmē SIA “Kompānija Avotiņi” komercdirektors Pavels Rudkovskis.

 

Jumtam jāmazgājas

Apsūnojis jumts sajūsmina tikai sentimentāli noskaņotus indivīdus. Saimniekam jumta sūnas ir parazīts, no kura jāatbrīvojas. Visvairāk apsūno jumta ziemeļu puse, jo tā saņem mazāk saules siltuma un veidojas sūnošanai labvēlīgāki apstākļi. Vairāk apaug poraini jumta klājumi, mazāk tas skar modernos, piemēram, no “Kompānijas Avotiņi” metāldakstiņiem “Granat” veidotos krāsotus metāla jumtus, kuru gludā virsma neļauj tur noturēties netīrumiem, kas veido sūnu bāzi. Kapara jumti neapaug nemaz, jo kapara sāļi sūnas iznīdē. Jumta estētiskā skata mazināšanās ir tikai mazākā problēmas daļa, daudz svarīgāk ir, ka apsūnošanās rada kaitējumu pašam jumta segumam. Īpaši tas attiecas uz porainiem jumta segumiem, piemēram, ruberoīdu “TechnoNICOL”, bituma dakstiņiem “Shinglas”, bituma loksnēm “Onduline” un bezazbesta šīferi “Eternit”. Sūnu sakņu sistēmai nostiprinoties materiālā, tas nepārtraukti saglabā mitrumu, turklāt sūnas un aļģes barojoties izdala kodīgas vielas, kas, pakāpeniski saēdot jumta segumu, rada bojājumus. Tie arī attiecīgi samazina jumta seguma kalpošanas laiku.

Sūnas noteikti jānotīra. Visefektīvāk to var izdarīt ar augstspiediena mazgātāja ūdens strūklu. Mazgāšanu sāk no jumta kores, pakāpeniski strūklu virzot uz leju, līdz visi netīrumi aizskaloti. Ja iekārtas nav, to var aizņemties. Ūdenim var pievienot autošampūnu vai citu mazgājamo līdzekli. Mīkstie jumta segumi jātīra pēc iespējas saudzīgāk, lai saglabātu to ārējo kārtu. Porainam koka, māla un betona jumtam gružu no­stumšanai izmanto metāla špakteli un birsti, taču krāsotam metālam un akmens smalcei gan nekāda skrāpēšana nav pieļaujama. Apstrādājot ar akmens smalci klātu virsmu, jāraugās, lai strūkla nav pārāk spēcīga. Tāpat sūnas no jumta un ūdens noteces sistēmām var notīrīt, mehāniski nogrūžot ar špekteļlāpstiņu un nomazgājot jumtu ar birsti garā kātā. Ūdenim var pievienot parasto mazgāšanas līdzekli.

Pēc mazgāšanas jumtu der pārklāt ar kādu piemērotu antiseptiķi. Virsmu mazgā, virzoties no augšas uz leju. Darba laikā pa jumta klājumu nevajadzētu staigāt, bet gan izmantot speciālas kāpnes. Vislabāk neļaut sūnām nemaz izaugt. Piemēram, pie jumta kores stiprina speciālas kapara plāksnes – lietus ūdens gar tām notekot jonizējas, izmainot sūnu iecienīto skābo vidi. Veikalos pārdod arī efektīvus fungicīdus, ar kuriem apstrādātās sūnas, ķērpji, pelējums un aļģes pašas izžūs un nobirs. Tāds ir, piemēram, biocīds “Icopal” (Green slime remover), ko atšķaida ar ūdeni (1:20) un klāj uz apstrādājamās virsmas ar lejkannu, otu vai slotu. Pēc tam 36 stundas ļauj līdzeklim iedarboties. Nogulas notīra, aplaistot ar augstspiediena šļūteni vai aizslaukot ar slotu. Jumta apstrādei nepieciešams saulains laiks bez nokrišņiem, kas šo ķīmiju varētu ieskalot augsnē (šķīdums ir aktīvs un to nedrīkst liet tieši virsū zālei un augiem). Katram no jumtu veidiem ir savs piemērotākais fungicīds, ko vislabāk zinās jumtu materiāla tirgotājs. Preparātos ir ķīmiski aktīvas vielas, tāpēc jāizvairās no to nonākšanas ūdenstilpēs un notekūdeņos. Pirms apstrādes jāapsedz lietas, kuras vēlāk var nonākt saskarē ar cilvēkiem. Darba laikā jālieto specapģērbs, gumijas cimdi un brilles.

 

Krāsošana

Ja metāla jumti ar laiku izbalējuši, to toni vislabāk atjaunināt, uzpūšot plānā kārtiņā līdzīgu autokrāsu. Ja jumts jākrāso, vispareizāko krāsas recepti zinās jumtu materiāla tirgotājs. Viļņveida lokšņu bituma virsmas var atjaunot ar bituma krāsām. Tā kā loksnes ir elastīgas, krāsojumam nav garantijas, taču vadošās krāsu ražotājkompānijas par to ir padomājušas.

Ar akmens masu klātus šindeļus, tāpat kā māla un betona dakstiņus var apkopt ar krāsām, kas piemērotas āra darbiem minerālām (akmens, cements u. c.) virsmām. Ar “Sadolin” krāsām “Tagmalink” var noklāt viļņotā šīfera jumtus, toties “Caparol” sākusi izgatavot speciālu krāsu “Onduline” jumtiem. Krāsošanai labāk izvēlēties sausu laiku bez karstas saules. Uzklāšanai piemērota gaisa temperatūra no +5 °C līdz +30 °C (optimāli ir +18 °C) un gaisa relatīvais mitrums līdz 80%. Labāk darboties dienas vidū, lai procesu netraucētu rīta un vakara rasa. Ja nav spēka pašam sakopt un pārkrāsot savu jumtu, to gatavas izdarīt specializētās firmas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+