Latvijā
Politika

Junkera breksita sūtnis pie premjera 16


Ministru prezidents Māris Kučinskis (no kreisās) un “Brexit” galvenais pārstāvis Maikls Barnjē tikšanās laikā Ministru kabinetā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (no kreisās) un “Brexit” galvenais pārstāvis Maikls Barnjē tikšanās laikā Ministru kabinetā.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Aiz slēgtām durvīm trešdien noritēja premjera Māra Kučinska un Eiropas Komisijas (EK) sarunu vadītāja breksita jautājumos Mišela Barnjē tikšanās, pēc kuras Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka viņam svarīgākais šajā procesā ir Latvijas valstspiederīgo turpmākais statuss Apvienotajā Karalistē.

“Latvijai ir būtiski, lai to valstspiederīgo statuss, kuri jau atrodas un dzīvo Lielbritānijā, nemainītos, lai saglabātos uzkrātās sociālās drošības tiesības un tiesības uz veselības aprūpi,” M. Kučinska teikto atreferē viņa preses sekretārs Andrejs Vaivars. Latviju sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES pārstāvēs Ārlietu ministrija, bet atsevišķa pārstāvja Latvijai šim jautājumam nebūšot. Aģentūras LETA rīcībā esošajā Latvijas pozīcijā par valsts interesēm iespējamajās ES un Britānijas izstāšanās sarunās no ES esot teikts, ka valsts vēlas, lai tās notiktu regulārā Eiropadomes un ES Padomes pārraudzībā. Skaidrībai par tālāko procesu, Latvijas ieskatā, jābūt, vēlākais, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Medijiem vakar bija liegta iespēja iztaujāt M. Barnjē, jo abas puses – gan Latvijas valdība, gan EK – vēlējušās, lai saruna būtu pēc iespējas diskrētāka. M. Barnjē jau pērn viesojies Lietuvā un Igaunijā, kur ticies ar šo valstu vadītājiem.

Politologs Ivars Ījabs uzsver, ka M. Barnjē viesošanās Latvijā vērtējama kā pieklājības vizīte, un breksita sarunās, eksperta ieskatā, Baltijas valstis vienosies ar Poliju, kura būšot viens no virzītājspēkiem, ņemot vērā lielo skaitu poļu strādnieku, kuri atrodas Apvienotajā Karalistē. “Gan jau kaut ko arī Barnjē pateica premjeram zem četrām acīm,” spriež I. Ījabs. Viņaprāt, breksits būšot mokoša procedūra visai ES un var ievilkties uz daudziem gadiem, ņemot vērā ES birokrātiju un tās ātrumu.

M. Barnjē EK sarunu vedēja pienākumus pilda kopš pagājušā gada 27. jūlija, un viņu šim amatam izvēlējies EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kurš šajā amatā vēlējies redzēt pieredzējušu cilvēku. Turklāt Barnjē var saukt par “Junkera cilvēku”. Pirms sarunu vedēja amata pieredzējušais politiķis bijis Žana Kloda Junkera ārštata padomnieks Eiropas drošības politikas jautājumos, par to nesaņemot samaksu. Tāpat kā EK priekšsēdētājs, arī francūzis M. Barnjē ir no Eiropas Tautas partiju grupas. Iepriekš bijis ES iekšējā tirgus pakalpojumu komisārs, bet senāk – ES reģionālās politikas komisārs. Bijis arī Francijas ārlietu ministrs, ir no bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pārstāvētās labēji centriskās Republikāņu partijas. Savulaik bijis viens no Albērvilas 1992. gada ziemas olimpisko spēļu galvenajiem organizatoriem.

LA.lv