Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Junkera komandai gads. Saruna ar Valdi Dombrovski (16)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

1. novembrī apritēja gads, kopš Eiropas Komisija nostrādājusi Žana Kloda Junkera vadībā. Gadu līdzās nostrādājis viņa vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis ­Dombrovskis. Visu laiku sabiedrības acu priekšā, bet vienlaikus prom no Latvijas sabiedrības acīm. “Par komisāriem dalībvalstīs raksta krietni mazāk nekā par premjeriem, jo katrā dalībvalstī nacionālā politika ir publiskās dienaskārtības priekšplānā,” sarunas sākumā redakcijā atzina Valdis Dombrovskis. Kas pa šo gadu paveikts?

– Kad uzsākāt darbu Eiropas Komisijā, jūs iesauca par Misteru Eiro. Ko īsti tur darāt? Savas ministrijas, proti, ģenerāldirektorāta, jums nav. Kas pa šo gadu padarīts?

V. Dombrovskis: – Mani galvenie atbildības jautājumi ir saistīti ar Eiropas semestri, kas ir galvenais ES fiskālās un makroekonomiskās pārraudzības instruments. Tas nozīmē, ka katru gadu tiek noteiktas makro­ekonomiskās prioritātes Eiropas Savienībai, tiek vērtēti dalībvalstu budžeti, tiek gatavoti ziņojumi par valstu ekonomikām un publicētas rekomendācijas, kas jādara, lai veicinātu izaugsmi. Visu šo gadu strādājām pie 2015. gada vērtējuma, kuru publicējam tagad, bet jau esam ķērušies pie 2016. gada izaugsmes ziņojuma.

Oktobrī spriedām par tā saukto piecu prezidentu ziņojumu par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, lai nostiprinātu eirozonu un lai veicinātu ekonomisko konverģenci starp eirozonas valstīm, kas diemžēl ir apstājusies.

Otrs manā atbildībā esošo jautājumu loks ir programmas valstis. Nupat biju Grieķijā, ar kuru bija smagas sarunas pirmajā gada pusē un beidzot panākta vienošanās par jaunu starptautiskā aizdevuma programmu, par ko noslēgts saprašanās memorands, ko EK vārdā parakstīju. Vēl mans uzdevums ir koordinēt visu ES fondu ieguldījumus un tehnisko palīdzību Grieķijai. Paralēli risinu jautājumus par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, par tās saņemšanas nosacījumu izpildi.

Līdztekus finanšu jautājumiem jākoordinē nodokļu politika. Tajā ir vesela virkne iniciatīvu. Piemēram, lai uzņēmuma ienākuma nodoklis tiktu maksāts tajās valstīs, kur ir reālā ekonomiskā aktivitāte, nevis tur, kur uzņēmums piereģistrējies zemu nodokļu dēļ.

– Vai tiek domāts par tālāku nodokļu likmju izlīdzināšanu ES mērogā?

– Netiešie nodokļi (PVN, akcīze un muitas vienotais tarifu kodekss) jau ir harmonizēti, kuriem noteikts minimālais slieksnis, un ir saraksts, kurā atrunāts, kādām precēm var piemērot samazināto PVN, kādām piemērot 0 likmi un kādas vispār neaplikt.

– Vai to var nosaukt par izlīdzināšanu, ja PVN pamatlikme drīkst būt no 15 līdz 25%.

– Lai nodrošinātu brīvu preču un pakalpojumu kustību, tas tomēr nosaka noteiktus sliekšņus, kas neļauj veidoties negodīgai konkurencei ar zemākām likmēm. Līdzīgi arī akcīzei.

Kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem, nekādas harmonizācijas nav, tik vien kā tiek atrunāti pārrobežu aspekti. Piemēram, izvairīšanās no dubultās nodokļu uzlikšanas. Mēs pašlaik gatavojam priekšlikumus grozījumiem direktīvā, lai izvairīšanās no dubultās nodokļu uzlikšanas nepārvērstos par dubulto nodokļu neuzlikšanu. Ir jautājums par nodokļu nolēmumiem, ko praktizē dalībvalstis, gatavojot uzņēmējiem skaid­rojumu, kā piemērojami nodokļi. Pati par sevi tiesiskā skaidrība nav nekas slikts, bet jābūt pārliecinātiem, ka šādi nolēmumi nerada kādiem uzņēmumiem selektīvas priekšrocības. Piemēram, pirms divām nedēļām Konkurences ģenerāldirektorāts pieņēma lēmumu par diviem šādiem nolēmumiem – par “Starbucks” Nīderlandē un “Fiat Finance and Trade” Luksemburgā, kas tika atzīti par nelikumīgu valsts atbalstu. Katrai no šīm kompānijām soda naudās jāsamaksā 20 līdz 30 miljoni eiro.

Mēs atbalstām arī OECD iniciatīvu cīņā pret nodokļu bāzes eroziju un peļņas mākslīgu pārnesi uz zemu nodokļu teritorijām. Kopš 2010. gada ES Padomē tiek diskutēts par vienoto konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Mēs gatavojam jaunu priekšlikumu noteikt vienotu nodokļu bāzi visās valstīs vienādu. Citāda harmonizācija nav plānota.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Aivars>Ivars Graudums Atbildēt

    Labs IKP % speciālists!

  2. Junkera komandai vakars Atbildēt

    Tas cilvēks novedīs ES pie sabrukuma, un Putlers no prieka apčurāsies.

  3. Veiksmes stāsts vai Europas līmeņa meli ?

  4. Tā ir atvērusi slūžas Eiropas demografiskai kolonizācijai.

  5. Gads pagāja bez šitā žīda rēgošanos Latvijas presē.Cik ātri mēs aizmirstam Zolitūdes upurus.Kur savu roku pielika šitais nelga.

  6. 21% PVN pat rupjmaizei un paniņām,kas ir pasaulē otrs augstākais pievienotās vērtības nodoklis pārtikas pamatproduktiem.skaitās harmonizēts?

  7. Kā klājas voldiņa netradicionālajam kredītam?

  8. Tam cilvekam nu nemaz kauna nav.

    • Nja. Tas labi dzīvo.

    • Par ko kaunini? Pareizi saka, ka nepateicība ir pasaules alga. Labi, ka visi Latvijas iedzīvotāji nedomā kā Tu. laikam gribēji, lai Dombrovskis nodrošina ar ar bezmaksas pusdienām?

      • Bezmaksas pusdienas tiks “aicinātajiem bārenīšiem”, bet Valdim daudzi Latvijas iedzīvotāji gan varētu pateikties, to ceļu uz anglijām rāpus norāpojot …

  9. Nu gan labi noēdies.

  10. Un kur tad palika Valda Dombrovska valdības,kopā ar sociālajiem partneriem,2009.gada 9.jūnija sēdē pieņemtais lēmums no nākamā gada pilnībā pāriet uz progresīvo ienākuma nodokli?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+