Jura Pudāna “Lietu kārtība” 0
Labāku izstādes nosaukumu gan nevar vēlēties, kāds ir gleznotāja Jura Pudāna gleznu izstādei Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tā apmeklētāju vērtējumam nodota līdz 10. februārim.
Pudāns mākslas akadēmijas studiju gados piederēja pie tās saucamās “franču grupas”. Par šīs grupas esamību 60. gados lielākā daļa izstāžu apmeklētāji uzzināja 2007. gadā, kad Latvijas Mākslas akadēmijas Lielajā aulā atklāja izstādi “Franču grupa 1960. gadi”. Tas bija stāsts par tā laika LMA jaunajiem mākslas entuziastiem, kas studiju laikā aizrāvās ar franču postimpresionisma un modernisma ietekmēm. Šajā grupā bez vēlāk Latvijā un aiz tās robežām pazīstamiem māksliniekiem kā, piemēram, Maiju Tabaku un Imantu Lancmani, bija arī J. Pudāns. Tad ilgus gadus Pudāna vārds bija pazudis no izstāžu katalogiem un mākslas vērtētāju acīm. Bet pēc 2007. gada izstādes mākslinieks atkal ņēma rokā otas un tapa jauni mākslas darbi. Šajā laikā tapušie darbi tagad nodoti skatītāju vērtējumam.
Mākslinieks glezno reālisma manierē. Lielāko tiesu gleznās parādītas lietas, kas atrodas ap pašu gleznotāju. Tātad pārsvarā izstādē redzamas klusās dabas. Tie ir vienkārši priekšmeti, bet uzgleznoti tik meistarīgi, ka gribētos tos paņemt no gleznas un aptaustīt. Skatoties uz izstādes darbiem, varam ar pilnu atbildību teikt, ka viņš ir sava ceļa gājējs, kurš cenšas skatītājus pārliecināt ar savu pieeju dažādu glezniecisko problēmu risināšanā. Un to darīt tā, lai skatītājs pieņemtu mākslinieka attēlošanas manieri, kas ne vienmēr sakrīt ar vispārpieņemtajiem mākslas pasniegšanas veidiem. Bez klusajām dabām izstādē redzam arī ainavas un pilsētainavas. Pēdējās Pudāna gleznās parādītas tik pārliecinoši, cik vien to var izdarīt kā kompozīcijas, tā krāsu ziņā. Vai māksliniekam gleznošana ir sirds lieta? Noteikti jā. Ja tā nebūtu, tad viņš pēc daudzu gadu klusēšanas mākslā nebūtu atsācis gleznot un izstādīties.
