Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. novembris, 2014
Drukāt

Jura Pudāna portreti un klusā daba Bauskas muzejā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 12. novembrim skatāma mākslinieka Jura Pudāna izstāde “Portrets un klusā daba”. Trijās izstāžu zālēs apskatāmas 22 mākslinieka gleznas, kas tapušas pēdējo četru gadu laikā. Ekspozīcijas sākumā skatāms arī 2007. gadā gleznots pašportrets.

“Jura Pudāna gleznas ir lakoniskas, izsmalcinātas un vibrējošas. Dažām no tām piemīt arī neliela intriga, kas liek pie gleznas uzkavēties nedaudz ilgāk,” atklāj muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode. Mākslinieks glezno pašportretus, ģimenes locekļu portretus, klusās dabas un pilsētas ainavas.

Pagājušā gadsimta 50. – 60. gados, jau studiju laikā, J. Pudāns ar kursabiedriem izveidoja tā dēvēto franču grupu, apliecinot savu aizraušanos ar Francijas mākslu un kultūru. “Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi. Tas radīja nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem, un rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5. kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc aiziešanas no akadēmijas mākslinieks no glezniecības pilnībā novērsās,” atklāj Ilga Balode un piebilst: “Lai atsāktu gleznot, impulss Jurim Pudānam bija izstāde “Franču grupa. 60. gadi”. To 2007. gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas studenti. Franču grupā, mākslinieka jaunības dienu draugu grupā bija Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts tikai viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas “Skice – latviešu strēlnieks” (1959), kam pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis.” Pārējo J. Pudāna 60. gadu darbu atrašanās vieta nav zināma. Daļa darbu tika atstāti Mākslas akadēmijā un ar laiku pazuda. Ir zināms, ka pēc Mākslas akadēmijas skatēm Jura Pudāna darbus un skices iegādājies glezniecības profesors Konrāds Ubāns.

Mākslinieka gleznieciskā metode tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi. “Domāju, ka jaunu ceļu atklājēju glezniecībā nav daudz. Katrs mākslinieks vairāk vai mazāk iespaidojas no pasaulē jau aprobētiem ģēnijiem. Engram ideāls bija Rafaels, Delakruā – Rubenss. Man to ir vesela plejāde: 15. gs. flāmu mākslinieki Jans van Eiks, Rogīrs van der Veidens, Gerards Davids, Hanss Memlings,” atklāj mākslinieks un smaidot piebilst, ka “mana atgriešanās pie glezniecības sakrita ar ceļojumu pa Flandrijas muzejiem. Mani pārsteidza šo mākslinieku brīnišķīgā altāru glezniecība jeb “absolūtais skaistums”. Dzīvesbiedre manu stilu jokodamās raksturo kā “gotisko naturālismu”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+