×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
26. februāris, 2018
Drukāt

Jura Rubeņa domubiedri aicina kristiešus uz diskusiju: Tā nav baznīcas iekšējā lieta (25)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Ilustratīvs attēls

Nespējot samierināties ar apstākļiem, kas spieda Juri Rubeni aiziet no macītāja amata, piecpadsmit Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāji pirmdien izplatījuši publisku aicinājumu uz diskusiju. Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags jau sniedzis savu atbildi, ko varat lasīt šeit.

Mācītāju aicinājums:

Ar šo vēstījumu mēs gribam uzrunāt gan visu kristīgo sabiedrību Latvijā, gan jo īpaši visus 700 469 mūsu Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai piederīgos locekļus un ticīgos, kurus Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca par tādiem norādīja savā pārskatā par darbību 2016.gadā Tieslietu ministrijai. (1)

Tā kā arī arhibīskaps Jānis Vanags ir publiski atzinis, ka Juri Rubeni aiziet no mācītāja amata pamudināja mīlestības un pacietības trūkums mācītāju savstarpējās sarunās (2) , mēs uzskatam, ka šāda nespēja mīlēt un panest savu amata brāli, šāds mīlestības trūkums baznīcas iekšpusē liecina par ļoti nopietnu problēmu, uz ko mēs arī vēlamies vērst jūsu uzmanību šajā vēstījumā.

Mēs uzskatām, ka ir pienācis pēdējais laiks tiem, kas šo trūkumu apzinās, nākt kopā un spēt atklāti, godīgi, tieši un skaidri runāt, to apzināties un meklēt baznīcas atjaunošanās un dziedināšanas ceļus.

Tāpēc mēs aicinām visus, kuri līdzdala un apzinās šo fundamentālo problēmu baznīcas iekšienē, nākt kopā uz sarunu un diskusiju 2018. gada 12.martā 18.00 Rīgas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5.

Par situāciju Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā

Juris Rubenis vairs nav mācītājs. Daudzi teiks: “Nu, un?” Citi sacīs: “Tā tikai baznīcas “iekšējā lieta”.” Bet mēs tajā saskatām laikmeta pārmaiņu zīmi un esam pārliecināti, ka tas attiecas uz mums visiem. Jo baznīca ir sabiedrības spogulis – to veido sabiedrības locekļi, un tā kalpo sabiedrībai.

Kādēļ Jurim Rubenim vairs nav vietas Latvijas luterāņu baznīcā? Tādēļ, ka viņš raugās uz dzīvi plašāk, nekā daudzi viņa amatbrāļi. Vērtētāju un tiesātāju lomu ir uzņēmušies cilvēki, kuriem, mūsuprāt, ir deformēta izpratne par evaņģēliju un kristietības būtību.

Tā vietā, lai sludinātu Dieva mīlestību, kā to darīja Jēzus, tiek kurināts naids, meklēti ienaidnieki, kritizēti, sāpināti un tiesāti tie, kuru viedokļi nav izprotami un nepatīk. Kaut arī tas varbūt izskatās dievbijīgi, tas ir pretēji bibliskajai mācībai. Šāda rīcība – jau daudzu gadu garumā – cilvēkus un sabiedrību nevis dziedina, palīdz rast izlīgumu, sniedz mieru, palīdz orientēties dzīves sarežģītajos apstākļos un grūtībās, bet gan traumatizē, sašķeļ, rada neuzticēšanās, mīlestības trūkuma un necieņas gaisotni.

Iespējams, ka šie cilvēki paši ir dziļi traumatizēti, piedzīvojuši dažāda veida vardarbību un vairs nespēj izpausties citādi, kā nodarot sāpes citiem.

Juris Rubenis kļuva par mācītāju 1982. gadā un visai drīz ar domubiedriem kļuva par pārmaiņu veicinātājiem baznīcā, vēršoties pret stagnāciju un konformismu, kas bija raksturīgs tā laika baznīcas vadībai. Šo pārmaiņu rezultātā baznīca piedzīvoja atjaunotni – no vienas padomju varai paklausīgas struktūras 80. gadu beigās kļūstot par vienu no tautas Atmodas impulsiem un dzinējspēkiem.

Uz īsu brīdi tā kļuva par vietu, uz kuru tiecās visplašākie sabiedrības slāņi, tā kļuva par tautas baznīcu – baznīcu visai sabiedrībai.

Tomēr šobrīd cieņu, nozīmi, sapratni un atbalstu tajā bauda vairs tikai tie, kuri pārstāv noteiktus teoloģiskus un pat politiskus uzskatus. Pārējie tiek pieciesti vai pat apdraudēti. Citāda viedokļa paudēji šajā baznīcā vairs nejūtas droši. Baznīca ir pārvērtusies. Tajā valda vairs tikai viena valoda un viena runa. Atmoda, kas iesākās Latvijas sabiedrībā, baznīcā tā arī nav īstenojusies.

Paradoksālā veidā 30 gadus pēc Atmodas baznīcas iekšējā gaisotne vairāk atgādina sabiedrību, kuru mēs piedzīvojām padomju režīmā – tādus “čukstētājus virtuvē”, jo atklāti runāt, rakstīt ir bīstami – jebkura novirze no oficiālās ideoloģijas var izraisīt sāpīgas sekas.

Šie vērojumi izraisa skumjas un vientulību, rada izbrīnu, piesardzību, bažas, un vilšanos.

Mēs aicinām apzināties šo situāciju. Baznīca tiek nozagta. Tā pamazām, bet apzināti un mērķtiecīgi tiek novirzīta no savas teoloģiskās tradīcijas, kurā tā veidojās 20.

gadsimta 20. gados, izdzīvoja padomja režīma apstākļos un iekļāvās tautas Atmodā. Tā pamazām, apkārtējai sabiedrībai pat nemanot, tiek novirzīta no Rietumu protestantiskajai kristietībai tik tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību, atbildīgu akadēmisko brīvību.

“Nebūtu labi, ja mēs ļautu “tautas baznīcu” okupēt klusi lienošai sektantiskai teoloģijai. Mūsu priekšteči un pēcteči par to mums nebūs pateicīgi.” Tā vēstulē Rīgas prāvesta iecirkņa konventam un bīskapiem pagājušā gadā rakstīja Juris Rubenis.

Tas patiešām nebūtu labi. Tāpēc ir pienācis laiks jaunam sākumam.

Jo mēs ticam, ka Kristus ceļš un praktiska sekošana Viņam, ne tikai pielūgsme, ir visaptveroša atbilde un risinājums mūsdienu cilvēka personīgajām, kā arī sabiedrības un pasaules kopējām problēmām.

Jo mēs ticam, ka Kristus neizvirza mums formālus kritērijus, lai mēs kļūtu par Viņa sekotājiem, jo Dieva mīlestība ir nediskriminējoša un attiecas uz absolūti ikvienu cilvēku šajā pasaulē.

Jo mēs ticam, ka sekošana Kristum nozīmē pieaugšanu mīlestībā, iecietībā, spējā saprast un pieņemt citam citu. Mēs ticam, ka baznīcai ir jābūt drošai un ikvienam pieejamai vietai un videi, kura sniedz daudzveidīgas iespējas, formu un saturu, lai mēs kļūtu mīlošāki, atvērtāki, patiesāki un līdzsvarotāki – augtu garīgi, emocionāli, attīstītu savu domāšanu un mācītos veidot veselīgākas attiecības ar sevi un citiem. Tāpēc mēs apņemamies paust un īstenot vārdos un darbos šo izpratni un pārliecību par kristīgo ticību Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā un visur citur, kur vien tas iespējams, un aicinām ikvienu šai baznīcas atjaunotnei piebiedroties.

2018.gada 26. februārī

1. Alsiņš Jānis, Vietalvas draudzes palīgmācītājs
2. Burke-Burkevics Mārtiņš, Kuldīgas Sv.Annas un Īvandes draudžu mācītājs
3. Dzelme Ivars, Zasas un Dignājas draudžu mācītājs
4. Ginters Jānis, Vecauces draudzes mācītājs
5. Jākobsons Raitis, LELB mācītājs, Valmieras prāvesta iecirkņa vikārs
6. Junkulis Justs, Dzirciema un Pūres draudžu mācītājs
7. Kokins Ralfs, Jelgavas Sv. Vienības draudzes mācītājs
8. Kostanda Ainars, Stendes, Spāres un Usmas draudžu mācītājs
9. Ludviks Māris, Talsu draudzes mācītājs
10. Paičs Indulis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
11. Plāte Modris, Jēkabpils Sv. Miķela draudzes mācītājs
12. Rozentāls Linards, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
13. Rupenheite Ilze, Sātu un Zemītes draudžu evaņģēliste
14. Simanovičs Kaspars, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
15. Vilks Edvīns, LELB mācītājs emeritus

(1) Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2016.gadā [skatīts 26.02.2018]. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/files/l1…/2017/16-08/parskats2016%20-%20presei.docx

(2) Jānis Vanags, Arhibīskapa atbilde Torņakalna vēstījumam [skatīts 26.02.2018]. Pieejams: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2246

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Vērts salīdzināt šos divus izteikumus:
    “Jo mēs ticam, ka Kristus neizvirza mums formālus kritērijus, lai mēs kļūtu par Viņa sekotājiem, jo Dieva mīlestība ir nediskriminējoša un attiecas uz absolūti ikvienu cilvēku šajā pasaulē.” (Liberālie mācītāji)

    “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Kristus)

  2. Mīļie, ir izveidojusies skaudra situācija! Atgādināšu – vērsīsimies pēc patiesības Bībelē, jo tā nemainās ik pēc sezonas un ticu, ka tā ir patiesība un lai arī vairākkārt tulkota, tomēr ticu, ka galvenā doma ir saglabāta nemainīga. Bet! Ir traki laiki, tiešām. Mums nu jau ir jāuzmanās, kuram mācītājam varam uzticēties, kuram nē. Jāvertē. Kā? Atkal pēc Bībeles. Skumjākais, ka kā kristiete, es esmu bijusi katoļu klosterī, kur atradās “Viņa un Viņš” grāmata, kamēr pa Latvijas Kristīgo radio tiek sludināts šo grāmatu dedzināt. Tad nu mēs esam it kā kristieši, bet katrs sekojam kam pretējam? Skumji. Es,piemēram, jau sen nesaprotu kāpēc jāpastāv katoļiem,kopš nāca Luters? Viņš taču pateica, ka tas viss, kas bijis nav vajadzīgs! Kāpēc tad vēl šodien šķeļamies?

  3. jautājums rubeņa domubiedriem Atbildēt

    Vai rubenim ir saistība ar masonu organizāciju?

  4. Jautājums domubiedriem Atbildēt

    Vai Juris Rubenis ir čekas maisos?

  5. jautājums "domubiedriem" Atbildēt

    sakiet, vai J. Rubenis ir čekas maisos?

  6. Tekstā ir doma, ka kristietim jāpieaug iecietībā, bet Kristus taču teica, ka iecietība pret grēku nevar būt, nedīkst sēdēt pie viena galda ar melu mācību sludinātājiem.
    Studējiet Bībeli!

  7. Juris Rubenis un viņa Torņakalna draudzes mācītāji ir okulti, t.i., “iebraukuši okultās zinātnēs” un tās māca citiem. Bez tam kāds no tās draudzes ir parakstījis aicinājumu pievienoties deģeneratīvai stambulas konvencijai. Juris Rubenis vairs nenes patieso Dieva vēsti. Vienreiz atmetam elku tēlus!
    Luters nenāca ar jaunu dvesmu bet aicināja ievērot patieso Dieva mācību (pretēji katoļu baznīcai), šobrīd daudzi luterāņi ir novirzījušies no patiesā Dieva vārda, bet seko sev izdevīgām maldu mācībām, kuras sludina arī okultists Juris Rubenis.

  8. Jādomā, ka Luteram savulaik negāja vieglāk …

    • Bet Lutera mērķis taču nebija modernizēt baznīcu atbilstoši laikmeta garam un sabiedrības spogulim, nemaz nerunājot par baznīcas kā “drošas, iekļaujošas telpas” izveidi, turklāt Luters pats pārstāvēja to, kas šeit tiek dēvēts kā “lienoša, sektantiska, šķeltnieciska” teoloģija?

  9. Kāds visām izvirzītajām apsūdzībām un sīrupam kaut mazākais sakars ar Kristus evanģēliju, sakramentiem un ticības apliecībām?

    Vēl bez visa kliedzošā nebibliskuma, mūžīgais liberāļu paradokss: “mēs esam par iekļaujošu, drošu, daudzveidīgu, atvērtu un draudzīgu baznīcu [vai ievietojiet jebkuru citu vēlamo institūciju x], bet, redz, tie maitas lienošie sektanti [laikam domāti tie, kuri ar visu ņūeidžu un garīgumu mēģina uzturēt kaut nelielu konfesionālā luterisma un autentiskās kristietības dzirksti LELB], naida kurinātāji, kristietības būtību nejēdzošie, nu, bāc, tie ir tādi maitas un kaitnieki, ka mums palīdzībai no piedurknes jāizvelk VISAS TAUTAS iesaiste un palīdzība”.

  10. Kāds visām izvirzītajām apsūdzībām un sīrupam kaut mazākais sakars ar Kristus evanģēliju, sakramentiem un ticības apliecībām?

    Vēl bez visa kliedzošā nebibliskuma, mūžīgais liberāļu paradokss: “mēs esam par iekļaujošu, drošu, daudzveidīgu, atvērtu un draudzīgu baznīcu [vai ievietojiet jebkuru citu vēlamo institūciju x], bet, redz, tie maitas lienošie sektanti [laikam domāti tie, kuri ar visu ņūeidžu un garīgumu mēģina uzturēt kaut nelielu konfesionālā luterisma un autentiskās kristietības dzirksti LELB], naida kurinātāji, kristietības būtību nejēdzošie, nu, bāc, tie ir tādi maitas un kaitnieki, ka mums palīdzībai no piedurknes jāizvelk VISAS TAUTAS iesaiste un palīdzība”.

  11. Draudzēs cilvēki iet baznīcās lūgt, ievēro kārtību, izsūdz grēkus, paļaujas, ka dievnams nemainīs sakramentus, iet pie Dievgalda. Ja jau mācītājiem pašiem vairs nevajag šos rituālus, bet kampaņu, kas šķeļ un nomelno vienam otru, kur paliks draudzes cilvēks? Mācītājs Latvijā ir savai draudzei svarīga persona. Te jau neviens sen nerunā par mācītāju, bet biznesmeni, kurš iet savu ceļu. Manuprāt, visas šīs darbības ļoti degradē vidi, kurā cilvēks vēlas būt tikai un vienīgi kristietis.

  12. Rubenis prasa no 1 cilv. 545,50,-EU par 3 dienu kursu. Grupā 12 cilv. Pareizinot sanāk 6546,-EU dienā.
    Laba reklāma personīgajam biznesam, aizejot no LELB- ar šīm preses aktivitātēm.

  13. Rubenim 6546,-EU dienā Atbildēt

    Rubenis prasa no 1 cilv. 545,50,-EU par 3 dienu kursu. Grupā 12 cilv. Pareizinot sanāk 6546,-EU dienā.
    Laba reklāma personīgajam biznesam, aizejot no LELB- ar šīm preses aktivitātēm.

  14. Saujiņa Latvijas Luteriskās Baznīcas šķeltnieku izplata melus, jo acīmredzot grib savākt sev vairāk sekotājus jaunajam budistu institūtam. Tas arī viss.

  15. Par Debesu Tēva esamību vispakārt ... Atbildēt

    Kādā SENĀ talmutā …aramiešu valodā bija teikts,
    ka Dievs …NEATRODAS mūra ēkās, bet gan kā teikts Senā Tēvreizē aramiešu valodā.
    (1) Debesu Radītāj,(2) Tu, kas esi …VISAPKĀRT,(3) Svētīts lai ir Tavs vārds,(4) Lai nāk Tava valstība,(5) Tava griba lai notiek šeit un mūžībā. (6) Pildi mūs ar savas žēlastības spēku (7) Un atraisi mūs no tām saitēm, (8) Ar kurām mēs cits citu sasaistām…

    • Tehniski runājot, priekšstats, ka Dievs atrodas visapkārt, saucas panteisms. Tā nav kristietība.

  16. Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! (Bībele, Dieva Vārds, Jesajas grāmata.5:20)

    Protams, vismaz trijiem Jura Rubaņa aizstāvjiem Bībeli citēt ir bezjēdzīgi, jo viņi ir atklāti apgalvojuši, ka Svētie Raksti nav Dieva vārds.

    Bet ir taisnība, ka bardaks LELB nav baznīcas iekšējā lieta, jo MALDU SLUDINĀŠANA IR BĪSTAMA MŪSU IKVIENA DVĒSELES GLĀBŠANAI.

  17. daļai draudzes patīk tieši baznīcas senatnīgums.Jebkurš modernizācijas mēģinājums izraisīs šķelšanos un samazinās draudzi.

  18. diskusijas provocēs šķeļšanos baznīcā.Tas viss jau ir bijis.Lielu daļu ticīgo pievelk tieši baznīcas lielais senatnīgums.Kad viņi nevarēs vienoties par”modernizāciju”puse draudzes aizies citur.

  19. Varbūt vienkārši pienācis laiks baznīcai “nolikt ķelli”. Nāks arābi ar savu galvas slimību – varēs cilvēkiem izkrāptos īpašumus notirgot…

  20. Nu beidzot konservatīvie kristieši pametīs liberālo Lutera konfesiju un pievienosies Katoļu baznīcai!

  21. Ko var ņemties!
    Es personīgi esmu 100% noskaņota pret Rubeņa
    reliģiskajiem uzskatiem!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+