Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. oktobris, 2016
Drukāt

Jūra sāk atgriezties. Cik strauji tas notiks pēc unikālajiem skatiem?

Foto - Linda RasaFoto - Linda Rasa

Jūras ūdens, ko no mums uz laiku bija “aizņēmusies” Ziemeļjūra, palēnām sācis atgriezties un atplūdīs palēnām. Taču Baltijas jūras ekoloģijai vairāk būtu nepieciešamas spēcīgas vētras. Jā, tās rada postažu uz sauszemes, taču jūrai ļoti vēlamas, jo veicina ūdens apmaiņu.

Pēdējās nedēļās Baltijas jūras piekrastē bija novērojama reta parādība – jūra atsevišķās vietās bija atkāpusies no krasta vairākus simtus metru. Cilvēki masveidā plūda savām acīm apskatīt dabas īpatnību un aktīvi dalījās ar iespaidiem un redzēto sociālajos tīklos. Meteorologi pauž, ka patlaban ūdens jau pakāpeniski atgriežas jūrā un prognozes liecina, ka tas notiks mēreni, bez straujas ūdens pieplūdes.

“Naktī uz 26.oktobri ūdens aizplūšanas process apstājās. Bet ceturtdien, 27.oktobrī, Ziemeļeiropā valdot mēreni stipriem rietumu puses vējiem, sākās pretējais – ūdens Baltijas jūrā, tostarp Rīgas līcī, palēnām atgriežas,” informē Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāve Laura Krūmiņa.

Jūrai vajag skābekli

Ūdens līmenis šomēnes nokritās visā Baltijas jūrā, bet jo īpaši tās ziemeļos un austrumos. Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts aprēķinājis, ka oktobra pirmajā pusē no jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens. Ūdens līmenis zem jūras līmeņa bija nokrities par 122 cm. Eksperti atzīst, ka tik liels zaudētā ūdens apjoms tik īsā laikā, turklāt rudenī, esot ļoti netipisks. Rudenī un arī vispār mūsu reģionā tradicionāli valdošie ir rietumu vēji, kas parasti izraisa ūdens līmeņa pieaugumu. Zems ūdens līmenis visbiežāk ir ziemā. “Parasti, piemēram, ilgstoši pūšot stipram ziemeļvējam, Daugavā ūdens līmenis palielinās par metru, pusotru, jo vējš neļauj izplūst upes ūdenim jūrā un vēl dzen upē iekšā jūras ūdeni. Pie tā esam pieraduši. Bet nupat bija noticis pretējais. Ūdens Latvijas piekrastē atkāpās, bet Dānijas piekrastē cilvēki novēroja ūdens pieplūdumu,” saka Latvijas hidroekoloģijas institūta (LHEI) Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars.

LHEI zinātniskais asistents Māris Skudra stāsta, ka ūdens apmaiņa Baltijas jūrā notiek Dāņu jeb Baltijas šaurumos, kas to savieno ar Ziemeļjūru. “Parādība, kas netipiski spēcīgā un ilgstošā austrumu vēja dēļ notika pēdējā laikā, ir labs priekšnoteikums, lai notiktu sāļa un ar skābekli bagāta ūdens liela ieplūde Baltijas jūrā,” skaidro M. Skudra, uzsverot, ka tas Baltijas jūrai ir vitāli nepieciešams. Tas notiek pamatā trīs faktoru – vēja, ūdenslīmeņa un ūdens masu kustības, mijiedarbībā. Ja viss notiek pareizā secībā, ieplūdes var būt ļoti lielas.

Un tomēr, pārdrošus secinājumus izdarīt esot pāragri, uzskata Skudra: “Tas, ka mēs tik uzskatāmi redzam, ka ūdenslīmenis Rīgas līcī ir zems, ne vienmēr nozīmē, ka tagad uzreiz notiks milzīga ieplūde, jo process ir ļoti komplekss. Piemēram, 2015. gadā nekas tāds netika novērots, taču jūra piedzīvoja trešo lielāko sāļā ūdens pieplūdumu novērojumu vēsturē.”

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.9
Alūksne +3.2
Daugavpils +2.7
Saldus +4.6
Liepāja +5.7
Jelgava +3.1
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +3.1
Rēzekne +2.6
Draugiem Facebook Twitter Google+