Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

Jūras bagātības – aļģes – kā mēslojums dārzam

juura-Kauguri1V 018

“Vai jūras aļģes ir labs mēslojums? Kā tās izmantot?” ANDRIS ENGURES NOVADĀ

Latvijas Hidroekoloģijas institūta Eksperimentālās hidrobioloģijas nodaļas pētniece Ingrīda Puriņa stāsta, ka krastā izskalotās aļģes visbiežāk pieder pie trīs aļģu klasēm – zaļaļģēm, brūnaļģēm un sārtaļģēm. Baltijas jūras atklātajā piekrastē parasti izskalo sārtaļģes (suga Furcellaria lumbricalis). Agrāk to bija daudz, un piekrastes zvejnieki aļģes vāca, žāvēja un nodeva agara ražotnēm vai izmantoja lauku mēslošanai. Rīgas līča dienvidu daļā, ap Jūrmalu vasarās visbiežāk izskalo viengadīgās zaļaļģes (Cladophora glomerata) un viengadīgās brūnaļģes (Pylaiella littoralis vai Ectocarpus siliculosa). Tās satur daudz slāpekļa, kas ir būtisks barības elements visām lauksaimniecības kultūrām, tāpēc lieti noder dārzu mēslošanai. Rudens pusē abos līča krastos bieži vien izskalo daudzgadīgās brūnaļģes (Fucus vesiculosus jeb pūšļu fūkus), kas arī ir vērtīgs mēslojums.

Izskaloto aļģu daudzums atkarīgs no vētru stipruma un vēju virziena, tāpēc izskalotās aļģes var būt atnestas no tālienes, nevis augušas turpat piekrastē. Rudeņos pēc stiprām vētrām mēdz būt ļoti daudz aļģu. Vairāk sanesu ir Rīgas līča piekrastē, nevis atklātajā Baltijas jūras piekrastē, jo tur sārtaļģu audzes ir būtiski samazinājušās. Iedzīvotājiem nav nekādu ierobežojumu – ikviens var savākt dārza mēslojumu par brīvu. Daudzās vietās tāda iniciatīva būtu pat ļoti vēlama. Piemēram, Kurzemes piekrastē pie Starpiņupītes grīvas ir vieta, kur bieži uzkrājas pūstošās aļģes. Līdz ar to tiek bojāta pludmale, jo smiltīs uzkrājas organiskās vielas, sāk augt augstākie augi, un pludmale tiek zaudēta.

Jūras aļģes, ko ikdienā saucam par jūras mēsliem, jau izsenis izmantotas augsnes mēslošanai, ražas palielināšanai. Jūras mēsli ātri sadalās (gada laikā) un ir tikpat vērtīgi kā kūtsmēsli. Piemēram, Jūrmalas smilts augsnēs, audzējot dārzeņus, rudenī vai pavasarī der iestrādāt 25–40 t/ha jūras mēslu, bet kartupeļiem vajag 20–25 t/ha. Papildus jādod fosfora mēslojums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+