Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. augusts, 2012
Drukāt

Jūras dižasaru iznāciens

Foto - Ojārs LūsisFoto - Ojārs Lūsis

Kā jau katru gadu augusta vidū no Ventas, Sakas un Liepājas Tosmāres kanāla saldūdeņiem uz jūru dodas mazās, šajā gadā dzimušās salakas.
 Šis ir tas brīdis, ko jūrā gaida asari un, protams, makšķernieki. Kad salakas Liepājā ir izgājušas dziļākajos ūdens slāņos jūras akvatorijā starp moliem, tās sagaida strīpaino mednieku armija, bet virs ūdens kaijas. 


Parasti kā minimums 20 laivas brīvdienās vago akvatoriju starp moliem un, pēta kaiju uzvedību.

Brīdī, kad asaru bari ūdens dziļumos uzbrūk salakām, tās, briesmas nejūtot, cenšas pacelties pašā ūdens virspusē. Tomēr tur zivis jau sagaida kaijas. Redzot un izprotot šo situāciju, arī makšķernieki ar savām laivām cenšas sekot šīm barošanās vietām, kur ēsmu grābj asari, bet diemžēl reizēm auklā iepinas arī kaijas. Ja nu noticis šāda veida negadījums, tad, prātīgi pievelkot auklu un netraumējot putnu, to var atbrīvot un turpināt copi. Vai nu pieredzes trūkuma dēļ, vai arī vēloties tikt pēc iespējas tuvāk zivīm, makšķernieki cenšas piebraukt tuvāk asaru barošanās vietām, ieslēdzot motorlaivām pilnu jaudu. Tas bieži vien izbaida mazās zivtiņas, un reizē ar tām aizpeld arī asari. Tāpēc pareizi motoru būtu izslēgt kādu gabalu pirms nolūkotās vietas un tad vienkārši bez trokšņa pieslīdēt tuvāk barošanās katlam.

Liepāja ir pati populārākā vieta, kur gūstīt asarus ar vairāku mānekļu sistēmu. Sistēma sastāv no monofilās auklas 1 – 1,5 metru garumā, uz kuras piestiprinātas trīs pavadiņas, kuru garums līdz 10 cm. Katras pavadiņas galā ir vai nu mikrodžiga galviņa, kas sver 0,5 – 1 g, plastmasas mormiška vai āķis. Uz galviņas vai āķa atrodas mikrogumijas zivtiņa vai vibroastīte.

 

Par mānekļu krāsu un izmēru, protams, katram copmanim ir sava versija, tomēr arī šajā jautājumā ir zināmas likumsakarības, jo cope vājāka, jo nepieciešami mazāki mānekļi. Pēdējās brīvdienas ļoti izteikti parādīja, kas ir kas.

 

No rīta, ķerot ar džigu, uz kura bija 5 cm zivtiņa un augstāk viena pavadiņa ar 2 cm zivtiņu, vēl copēja un šo to varēja noķert, bet tuvāk pēcpusdienai likās, ka cope vispār pazudusi. Pavērojot citas laivas, redzējām, ka bija tādas ekipāžas, kas turpināja ķert visu laiku. Šo veiksminieku slepenais ierocis bija sistēma ar trīs pavadiņām, pie kurām bija piestiprinātas 1 – 1,5 cm lielas zivtiņas un galā 20 g svina grimulis.

Protams, ir arī dienas, kad cope ir daudz aktīvāka un veiksmīgi var noķert ar džigu. Ķerot ar džigu, lielu baudu sniedz mikrodžiga kātiņš ar testu 3 – 12 g vai arī kaut kas ļoti līdzīgs. Pītā aukliņa 0,06 – 0,10 mm. Lai gan šķiet, kur nu šādu tievu matiņu dzelmē var saskatīt, tomēr var, un kā vēl! Tādēļ pītās auklas galā jāsien 1,5 m gara fluorkarbona pavadiņa, pie kuras tad arī stiprina gan lielo džiggalvu 12 – 15 g un nedaudz virs tās īsā pavadiņā parastu āķi, vai ļoti mazu 0,5 – 1 g smagu džiggalviņu ar 1 – 2 cm lielu ēsmas zivtiņu – vibroastīti. Kāta optimālais garums, ar ko vislabāk var sajust džiga darbību, ir 1,8 – 2,1 metrs. Protams, var jau ķert arī ar garāku, tomēr no personīgās pieredzes varu teikt, ka nav tā jutīguma, taču ar šādu jutīgu kātiņu, ja pieķeras 300 – 1000 g smaga zivs, tad, to velkot, vari izjust veselu adrenalīna jūru.

 

Ķerot ar sistēmu, kad galā ir trīs pavadiņas, optimālais kāta garums būtu 2,1 – 2,5 metri, tas tādēļ, lai vieglāk iemest. Pati mānekļa vadīšana, ķerot ar sistēmu, atšķiras no klasiskās džigošanas. Labākos rezultātus dod mānekļa lēna vilkšana ar papildu paraustīšanu un reizēm sistēmas apturēšanu, lai tas atkal nogrimtu līdz gultnei.

 

Svariņu sistēmas galā var variēt 20 – 40 g, tas atkarīgs no vēja stipruma un kāta jutīguma.

Ir jau vēl droši vien arī citi varianti un iespējas gūstīt šos skaistos, strīpainos plēsoņas. Lietojot šīs sistēmas un, protams, vērojot, ko dara kolēģi un kā uz to reaģē strīpainīši, noteikti bez loma nepaliksiet un, kā jau rakstīju, būs ne tikai sāļā jūra, bet arī jūra adrenalīna. Ne asakas!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+