Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. novembris, 2015
Drukāt

Jūras meistars Valdis Ķikusts

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 13. decembrim skatāma marīnista Valda Ķikuta 60 gadu jubilejas izstāde “Jūra”. Viņš ir viens no nedaudziem profesionālajiem māksliniekiem marīnistiem – jūras gleznotājiem Latvijā.

Jubilejas personālizstādē skatāmi jaunākie, galvenokārt šogad tapušie darbi. Ir vairāk nekā likumsakarīgi, ka mākslinieka jubilejas izstādes tēls ir jūra, jo jūra un viņš ir gluži vai nedalāmi jēdzieni daudzu gadu garumā.

Mākslinieka darbos jūra redzama visdažādākajās noskaņās un gadalaikos – no miglainiem rītiem un klusinātiem saulrietiem līdz satrakotām un bangojošām ūdens vērpetēm, kas cērtas pret krastu, un tieši trakā jūra ir pašam māksliniekam vistuvākā, tāda, kāda tā savulaik redzēta pirmo reizi. Pirmos iespaidus par jūru mākslinieks atceras vēl šodien: “Tā bija vēla rudens pievakare, vakarā sākās krusa, milzīgi viļņi, spēcīgs vējš. Debesis bija iekrāsojušās tumši zilas, oranži sarkanas. Krāsainā jūra trakoja. Šādi iespaidi paliek uz mūžu, tos nepiedzīvojot, jau nevar neko vēstīt pasaulei.”

Uz jautājumu, kāpēc tieši jūra, mākslinieks atbild: “Tāpēc, ka jūra ir brīva un neatkarīga, tāda pati kā es. Tāpēc, ka esam pēc dabas brīvi, pārsteidzoši un neaprēķināmi. Tāpēc, ka jūras neparedzamais, mūžīgi un ik brīdi mainīgais raksturs, tās skaistums pārsteidz mani ik reizi, kad dodos gleznot skices, studijas. Tāpēc, ka marīnas žanrs ir vissarežģītākais no gleznošanas žanriem, visproblemātiskākais, visgrūtākais! Te nevar daudz stāstīt neko lieku, ir tikai dažas lietas, kuru forma un raksturs ir ideāli jāpazīst. Te nevar neko samelot, ja neesi šajā žanrā ko sapratis, to jebkurš skatītājs vismaz nojautīs. Marīnas žanrs prasa lielu darbu, jūras viļņu struktūras padziļinātu izpratni.” Mākslinieks atzīst, ka jūra ir grūts temats, bet, ja to ļoti mīl, tā sanāk, taču ir ļoti svarīgi saprast tās būtību un loģiku: “Tev ir jāzina jūras loģika, viļņu loģika, visa tā augšas gaismas krišanas loģika, mijiedarbojoties ar grunti. Arī tas, kā veidojas viļņa caurspīdīgums, kā rodas sānu vējš vai frontālais vējš. Tas viss veido noskaņu. Ja tu liksi tikai to, ko tu redzi, tu nokļūdīsies. Ja tu nezināsi patiesību, tad tu jūru neuzgleznosi. Un jāzina ir ļoti, ļoti daudz.”

Izstādes koordinatore Zanda Ķikuste par māksliniekam raksturīgāko teica: “Valdim Ķikutam tīkami ir gleznot vakara noskaņas. Šāda veida darbi ir interesanti tāpēc, ka it kā saldi riskantās noskaņas mākslinieks nolīdzina ar spilgtiem, pastoziem krāsu kontrastiem. Marīnas ir piesātinātas ne tikai ar smalkām, sārti gaišām un oranžām krāsu noskaņām, bet arī ar kontrastu krāsām, tādām kā violets, dzeltens, zaļš, sarkans, zils un melns. Viņam raksturīgi lietot vairākus krāsu kontrastu pārus vienlaikus, tomēr arī latviski tradicionālās tonālās glezniecības tradīcijas māksliniekam ir tuvas. Mācīdamies mūzikas harmoniju, kurā ir ļoti stingri reglamentēti kompozīcijas uzbūves likumi, guvis pieredzi, kuru izmanto arī glezniecībā.”

Izstādē aptuveni 70 paši jaunākie darbi, tapuši galvenokārt šogad: “Neko daudz žēlojis es sevi šogad neesmu, arī vēl tagad rudenī esmu speciāli devies gar Liepājas puses piekrasti, strādājis un aktīvās, trakās, sirdīgās jūras ķēris un fiksējis.”

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+