Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. decembris, 2013
Drukāt

Vai jūras sāls der konservēšanai (1)

Foto - LETAFoto - LETA

“Vai jūras sāli drīkst lietot konservēšanai? Ar ko atšķiras no ierastās galda sāls?” 
Miervaldis Liniņš Liepājā

Klints jeb akmens sāls ir plašos nogulum­iežu slāņos un minerālos. To iegūst, izrokot lielus sāls blokus. Savukārt jūras sāls ir jūrā tā sauktajās sāls gultās. Rūpnieciski jūras sāli iegūst, ūdeni tvaicējot ar speciālu šķīdumu palīdzību, līdz sāls pārtop par kristāliem. Mazākās un ekskluzīvākās ražotnes jūras sāli iegūst, dabīgi iztvaicējot jūras ūdeni.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš uzsver, ka jūras un akmens, sauktam arī par galda sāli, ir vienādas barojošās vērtības. Lielākā starpība starp abiem veidiem ir to tekstūra un garša. Nerafinēts jeb neattīrīts jūras sāls satur daudz minerālvielu, kādu nav galda sālī, piemēram, magnija sulfāts, kalcijs un kālijs. Uztura speciāliste Liene Sondore precizē, ka jūras sālī bez nātrija hlorīda ir vēl 84 organismam ļoti nepieciešami ķīmiski elementi, minerāli un vitamīni. Šī daudzveidība dod jūras sālim tā īpašo, izsmalcināto garšu.

Jūras sāls ir balts, pelēcīgs vai dzeltenīgs; tas izskatās kā mitrs un bieži ir pārslās, graudiņos. Lai nezaudētu savas labās īpašības, aromātu un garšu, jūras sāli ieteicams pievienot jau gatavam ēdienam.

– Ēdienam jūras sāls rada garšu, kas ir daudz interesantāka un baudāmāka par vienmuļo ierasto sāli. Virtuvē priekšroku dodu jūras sālij, jo tai nav arī rūpnieciski pievienots jods vai citas piedevas. Par jūras sāli ir teikts, ka tam piemīt harmoniskā enerģija, kas palīdz gremošanas sistēmai, – savus apsvērumus izklāsta M. Rītiņš.

Jūras sāls ir dārgāks par galda sāli, un ir iecienīts pavāru un gastronomu pasaulē. Kristālu lielums ir atkarīgs no sāls ieguves veida. Visaugstāk vērtē sāls ziedus, ko iegūst, ar rokām apstrādājot tikai augšējos jūras sāls slāņus, un šis ir pats dārgākais sāls.

Diemžēl par jūras sāls izmantošanu konservēšanā viedokļi un pieredze atšķiras. Saimniece, pieredzējusi konservētāja Leontīna Cīrule no Krustpils novada paliek pie pārliecības, ka marinādei un sālījumam drošāk un lētāk ir izmantot pārbaudītas vērtības – prasto sāli, vienīgi jāatceras maisījumus kārtīgi uzvārīt un noputot. Savukārt Velta Bebriša no Krāslavas novada ir pielaidīgāka. Bagātīgā sastāva dēļ jūras sāls šķiet sāļāks, bet, lai to salīdzinātu ar akmens sāli, V. Bebriša iesaka pirms izmantošanas ēdiena gatavošanā vai konservēšanā paņemt divas glāzes ar vienādu daudzumu tīra ūdens, un vienā izšķīdināt karoti jūras sāls, otrā – tikpat akmens jeb galda sāls. Atbildi pateiks priekšā garšas kārpiņas.

Dažkārt pārpratumus un viedokļu pretrunas izraisa jodētais sāls. Jā, joda daudzums sāls sastāvā var ietekmēt konservu garšu, izskatu un kvalitāti, taču ir jārēķinās, ka jodam piemīt īpašība augstā temperatūrā iztvaikot. Savukārt konservants ir tieši nātrija hlorīds. Tādēļ saimnieces uzsver, ka konservēšanā katrai pašai jāatrod sava recepte.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Smalki samaltajā jūras sāli pievienota piedeva E-536. Tas ir kālija ferrocianīds. Šī viela skābā vidē sadalās, veidojot ārkārtīgi toksiskas vielas.

Draugiem Facebook Twitter Google+