Juridiskās komisijas deputāti neatbalsta aizbildņu loka sašaurināšanu 3
Saeimas deputāti šodien Juridiskās komisijas sēdē neatbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz sašaurināt cilvēku loku, kuri var kļūt par aizbildņiem.
Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji uzsvēra, ka grozījumi nepieciešami, lai pilnībā ievērotu bērnu intereses, jo pastāv iespēja, ka ar šī brīža Civillikuma regulējumu bērns var nonākt, piemēram, pie tuvākā radinieka, kas varētu nebūt labākais aizbildnis.
Ministrija norāda, ka viņu izstrādātie grozījumi ļautu par aizbildni kļūt tiem cilvēkiem, kuri būtu vislabākie bērnu interesēm un neveido selektīvu pieeju, ka par aizbildni no sākuma kļūst tuvākais radinieks, tad tālākais, bet ja aizbildni atrast nav iespējams, tad svešs cilvēks.
Tāpat TM norāda, ka ar grozījumiem vēlas novērst risku, ka aizbildnis “viegli ienāk bērna dzīvē”, tomēr pēc grūtību rašanās no bērna atsakās. Ministrijas pārstāvji stāstīja, ka Latvijā katru gadu ap 200 bērniem tiek mainīts aizbildnis.
Kā deputātiem skaidroja TM pārstāvji, grozījumu mērķis nav atraidīt aizbildņus, viņi joprojām varēs kļūt par adoptētājiem vai aizbildņiem. Tikai ap 8% aizbildņu nav bērna radinieki vai cilvēki, kuriem nav emocionālās saites ar bērnu.
Deputāti gan uzskata, ka pašreizējo regulējumu nepieciešams papildināt ar TM grozījumiem, ka par aizbildni var kļūt arī cilvēks, kuram ar bērnu ir emocionāla saikne vai ar kuriem bērns dzīvo nedalāmā saimniecībā.
Deputāti lūdz Tieslietu un Labklājības ministrijas kopā ar audžuģimeņu un aizbildņu organizāciju pārstāvjiem izstrādāt šo grozījumu uz 3.lasījumu.
Savukārt grozījumu par adopcijas atvieglojumiem uz ārzemēm deputāti atlika, jo uzskata, ka nepieciešami precīzāki grozījumi, lai ievērotu bērnu intereses, lai adopcija netiktu liegta cilvēkam, ar kuru bērnam ir emocionāla saikne, bet kurš ir ārvalstu pilsonis. Piemēram, Latvijā dzīvojoša bērna mātei ir attiecības ar ārzemnieku, kuram nav Latvijas pilsonības, māte iet bojā un bērns paliek bez aizbildņa. Tad, lai bērnu varētu adoptēt šis mātes dzīvesbiedrs, nepieciešams izstrādāt precīzākus grozījumus.
Jau ziņots, ka ministrijas jaunās izmaiņas aizbildnības regulējumā saglabāja praksē iedibināto aizbildniecības sistēmu, jo izmaiņas lielāko daļu – aptuveni 90% – aizbildniecības gadījumu neietekmē.
Līdz ar izmaiņām skaidri tiktu nošķirtas dažādās bērnu aprūpes formas, proti, par vecāku tiek uzskatīts un kļūst bērna adoptētājs, savukārt par aizbildni uzskata tuvu cilvēku, kas aizstāj vecāku. Savukārt audžuģimene ir speciāli sagatavoti cilvēki, kas ļauj bērnam pārvarēt nonākšanu svešā vidē, līdz bērns var nonākt atpakaļ ģimenē vai pie adoptētāja, vai aizbildņa.
Tikmēr bērnu aprūpes iestādē bērns uzturēsies līdz tam brīdim, līdz viņam tiks atrasts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.
Līdz ar šādām izmaiņām tiek iecerēts, ka bērna aprūpes formas maiņa pēc šādas aizbildniecības nodibināšanas notiek iespējami reti, kā arī ar šādiem precīzāk nošķirtiem institūtiem valsts var efektīvāk piemeklēt nepieciešamo atbalstu katrai no bērna aprūpes formām.
Pašreiz Latvijā ir 4123 aizbildņi, no tiem vairāk nekā 3000 ir bērna radinieki – vecvecāki vai citi radinieki, savukārt 979 ir bijušas citas personas, un no šo personu skaita ievērojami maza daļa ir personas, kurām nav bijušas tuvas attiecības ar bērnu, norādīja TM.
