Jurijs Gagarins kļuva par kosmonautu, tikai pateicoties viltotai biogrāfijai 2
Pasaulē pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins jaunībā bija spiests anketās noklusēt ziņas par savu ģimeni. Ja to nedarītu, viņš nekad nekļūtu par to, par ko kļuva, liecina kosmonauta mātes Annas Gagarinas atmiņas, kas padomju laikā tika cenzētas. Par tām raksta Vācijas žurnāls “Der Spiegel.
Otrā pasaules kara laikā Gagarina ģimene dzīvoja Smoļenskas apgabala Klušinas ciemā, kas 1941. gada oktobrī nonāca vācu okupācijas zonā.
1943. gada februārī Jurija 15 gadus veco māsu Zoju un astoņpadsmitgadīgo vecāko brāli Valentīnu nosūtīja darba dienestā uz Vāciju. Tomēr neskaidros apstākļos abiem izdevās izbēgt. Mājās viņi atgriezties nevarēja, un abus mobilizēja Sarkanajā armijā. Zoja dienēja kā veterināra palīdze kādā kavalērijas daļā, bet Valentīnu ieskaitīja tankistos.
Pēc kara, stājoties darbā vai sākot studijas, anketā bija jāatbild arī uz jautājumu: ”Vai jūs vai jūsu radinieki ir atradušies okupētajās teritorijās?” Pozitīva atbildi nozīmēja faktiski drošu atteikumu vai negatīvu vērtējumu. Tādam cilvēkam nebija iespēju saņemt labu darba vai studiju vietu. To 1946. gadā piedzīvoja Zoja Gagarina, mēģinot iekārtoties par medmāsu Gžatskas (Gagarinas) slimnīcā.
Viņa uzrādīja iesaukumu vācu darba dienestā un saņēma atteikumu savas biogrāfijas dēļ. Kadru daļas sniegtā atbilde skanēja: ”Mums jums nav vietas ne slimnīcā, ne poliklīnikā, ne bērnu nodaļā”.
Jurijs Gagarins māsas neveiksmi uztvēra kā mācību un saprata, ka jābrauc pēc iespējas tālāk no dzimtās Gžatskas, kur ģimenes biogrāfijas dēļ dzīve nesolīja neko labu un bija jābaidās no denunciācijām.
1949. gadā viņš devās mācīties par metāllējēju uz Piemaskavas Ļuberciem, bet 1951. gadā iestājās Saratovas industriālajā tehnikumā. Iestājanketā nākamais kosmonauts noklusēja gan māsas, gan brāļa stāstu, turklāt ierakstīja, ka viņa tēvs ir ”kara invalīds”, kaut patiesībā Aleksejs Gagarins iedzimtas slimības dēļ bija atbrīvots no karadienesta.
Jurijs Gagarins ārkārtīgi riskēja. 1955. gadā, kad tehnikums bija jābeidz, viņa meli atklātos. Padomju drošības dienesti pārbaudīja absolventus, kurus bija paredzēts norīkot darbā uz militārajām rūpnīcām. Par laimi, Staļins 1953. gadā nomira, totalitārais režīms atslāba un neviens Gagarina biogrāfijā vairs necentās iedziļināties.
Kad 80. gadus sākumā PSRS iznāca žurnālistes Tatjanas Kopilovas pierakstītās kosmonauta mātes Annas Gagarinas atmiņas, Kopilova sākotnēji tajās iekļāva arī epizodi ar biogrāfijas viltošanu. Cenzūra to izņēma. Tad Anna Gagarina deva žurnālistei rakstisku atļauju tās nodot atklātībā pēc Annas nāves, kas arī izdarīts.
