Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
29. marts, 2017
Drukāt

Juris Jansons: Likumdevējs ir pieļāvis kļūdu (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Šī gada sākumā daudzi vecāki, kuru atvases apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, saņēma informāciju par mācību maksas paaugstināšanu. Kā zināms, tām ģimenēm, kuru bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, tiek nodrošināts līdzfinansējums privātās pirmsskolas izglītības iestādes mācību maksas segšanai – vai līdzfinansējums nodrošina visiem bērniem vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm un kā tas sasaucas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantu, kurā minēts, ka bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību?

Katram bērnam ir tiesības attīstīties, neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa

Mēs nekādā gadījumā nevaram runāt par tiesisko vienlīdzību, ja pašvaldība, aprēķinot līdzfinansējuma apjomu, ņem vērā tikai vidējās izmaksas. Valstij jānodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām, tas noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantā. To papildina arī Vispārējās izglītības likuma 21. pants, kurā noteikts – vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Nosakot likumā, ka jāņem vērā pašvaldības vidējās izmaksas, likumdevējs ir pieļāvis kļūdu, taču to var labot, grozot likumu.

Katram bērnam ir tiesības attīstīties, neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa. Latvijā bieži vien gadās, ka bērni paliek bez pirmsskolas izglītības, ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un vecāki nevar atļauties samaksāt par privātā bērnudārza pakalpojumu. Pašvaldībām jāraugās no bērna interesēm, ko rezultātā saņems bērns, nevis uz vidējām izmaksām. Bērns, kurš saņēmis pilnvērtīgu izglītību, izaugot būs ar augstu pievienoto vērtību sev, savai ģimenei un galu galā – arī savai valstij. Ja kādā pašvaldībā ir aprobežoti politiķi, kas to nesaredz, tad attiecīgā pašvaldība nākotnē ir nolemta diezgan bezcerīgai situācijai.

Pašvaldība nemitīgi spēj atrast dažādas atrunas vai tiesību normu interpretācijas

Ir pašvaldības – labie piemēri, kurās ir pārdomāta infrastruktūra, lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu visu pakāpju izglītību, arī interešu izglītību un iekļaujošo izglītību, ja ir tāda nepieciešamība, piemēram, Cēsis, Madona u.c. pilsētas. Rīga nav labs piemērs, jo pašvaldība nemitīgi spēj atrast dažādas atrunas vai tiesību normu interpretācijas, lai Rīgai nebūtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas katram bērnam. Rīgas dome diezgan ciniskā veidā rotaļājas ar divām tiesību normām, proti, ja vecāki, rakstot iesniegumu, atsaucas uz vienlīdzīgām tiesībām, tad dome atbild ar citu tiesību normu, kurā ir teikts, ka viņiem jānodrošina vidējās izmaksas.
Pilnīgi visiem bērniem jābūt vienlīdzīgām iespējām apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, neatkarīgi no tā, vai tā ir privātā vai pašvaldības. Ja pašvaldība rīkojas bezatbildīgi un nespēj nodrošināt visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams, vietas pašvaldības bērnudārzā, tad pašvaldībai jāpērk privātais pakalpojums, proti, pilnībā jāsedz mācību maksas izdevumi.

Bērni ir Latvijas ilgtspēja

Jāapzinās, ka bērnudārzi ir temats, kas pilnīgi noteikti saistās ar Latvijas ilgtspēju – ja nav pieejama izglītība, veselības aprūpe vai sociālā drošība, tad cilvēki, kuri domā par ģimenes veidošanu, meklēs dzīvesvietu tur, kur šīs lietas tiek nodrošinātas.
Ja paraugāmies, kā veidojas maksa par bērnudārzu, tad jāņem vērā, ka gadījumos ar privātajiem bērnudārziem maksā tiek ietverta telpu uzturēšana, daļā gadījumu arī telpu noma u.c. maksājumi, un pašvaldības mēdz ar to manipulēt, aprēķinot vidējās izmaksas, ņemot vērā galvenokārt tās izmaksas, kas saistās ar mācību procesu. Kur paliek izmaksas par telpu nomu, kapitālajiem vai kosmētiskajiem remontiem u.c.?

Visiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas

Gribētu gan uzsvērt, ka ir būtiski nejaukt vairākus jēdzienus – jā, jautājumā par bērnudārziem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, un veidojas divu tiesību normu kolīzija, proti, taču mēs nevaram runāt par diskrimināciju. Ciniskā pašvaldības attieksme ir novedusi pie tā, ka netiek nodrošināta vienlīdzība. Tā nav diskriminācija pēc būtības, šeit ir situācija, kurā netiek nodrošinātas visiem vienlīdzīgas iespējas, jo visiem bērniem ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas izglītību.

Par tiem pašvaldības darbiniekiem vai ierēdņiem, kuri uzskata, ka bērni ir tikai izdevumi, gribētos teikt, ka viņi ir ļoti aprobežoti un nevietā savā amatā. Tieši bērni ir tie, kuri nākotnē nodrošinās šo bezatbildīgo politiķu pensijas.

Jāņem vērā, ka pirmsskolas izglītības kontekstā jārunā gan par ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan Satversmi un veselu virkni bērnu tiesību aizsardzības likumiem un normatīvajiem aktiem, jo bērna pirmsskolas izglītība vistiešākajā veidā ir saistīta ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību.

Autors: Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
    Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,
    Par tiesnešiem. cienīti blēži sēž
    Un “godīgi” ādu nost citiem plēš,
    Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
    “Tik pacieties, debesīs labāki būs!”

    Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
    Viens otram iz mutes tie kumosu rauj,
    Un priecīgs ikkatris, kad vēders tam pilns,
    Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
    Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
    “Cik praktiska tauta, tai cerību daudz!”

    Jā, cerību gan. Bet nosirmos laiks,
    Vēl redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
    Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
    Vēl ļaudis pēc debesu valstības slāps,
    Zem kājām varmākas taisnību mīs,
    Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,

  2. jocigi valsts viri pielauj kludas un vienmer lai ciestu vienkarsais cilveks bet nekad nepielauj to lai ciestu vini pasi

  3. pārsvarā kļūdas pieļauj! hūtes, mices, bubļas, pižikus, panamas, baklāvas, furažkas, pilotkas, keponus un bobrenes nost! lielums depu†ā†u, minis†ru un žurnaļugu raksta ŠĀ gada, kaut ir šis gads, nevis šas gads.

  4. Nav pirmā reize Atbildēt

    Arī pie visatļautības pierod!

  5. Likumdevējs ir pieļāvis to, ko uzskatīt par kļūdu būtu būtu pārāk maigi! Likumdevējs ir pieļāvis genocīdu pret tautu! Notiek tautas totāla iznīcināšana! Un badā mērdēšana! Un tas notiek tāpēc,ka galvenajos amatos ir savi ielikteņi! Un vispār -šī valsts ir izveidota priekš sabiedrības krējuma-nevis tautas!

  6. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  7. valdībai trūkst .. Atbildēt

    Tā nespēj ierobežot Ušakova patvaļu.

  8. par latviešu bērniem gādājot tiem vietas krievvalodīgo bērnu dārzos.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (23)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+