Ekonomika
Bizness

Juris Kaža: Esam likvidējuši 18 000 čaulas kompāniju, Moneyval tas jānovērtē0


Juris Kaža
Juris Kaža
Foto: Edijs Pālens/ LETA

Autors: ekonomikas apskatnieks, žurnālists Juris Kaža

Latvija spējusi likvidēt teju 18 000 čaulas kompāniju, tādējādi uzlabojot situāciju finanšu kontroles jomā, teikts Ministru kabineta atbildē starptautiskajiem ekspertiem, kas turpina apšaubīt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā paveikto, norādot uz sistēmiskiem trūkumiem un kritizējot sadarbības efektivitāti starp vietējām uzraudzības institūcijām.

Atbildot uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un ekspertu grupas Moneyval kritiku,
Ministru kabinets (MK) sniedzis plašu atbildi angļu valodā kārtējās misijas ziņojumam, atskaitoties par paveiktu. Kā uz to reaģēs starptautiskie eksperti, uzzināsim tuvākajā laikā. Šobrīd īsumā iepazīstināšu ar Latvijas viedokli un atgādināšu kritikas būtību.

Čaulas kompāniju skaits pamatīgi sarucis

Atbildot uz SVF izteikto kritiku, valdība norāda, ka jau nodarbojas ar ieteikto pasākumu īstenošanu, tostarp mazina riskus, kas saistīti ar banku darījumiem ar tā dēvētajām “čaulas kompānijām”, kurām nav reālas darbības Latvijā vai pat arī nevienā citā valstī.

“Kopš 2017. gada novembra Latvija likvidējusi vairāk nekā 17 600 čaulas uzņēmumu, kurus iepriekš apkalpoja Latvijas bankas; un to skaits turpina samazināties, kā pierāda kritums no 2 421 līdz 1 829 no marta līdz jūnijam šogad vien,” teikts valdības ziņojumā.

MK ziņojumā tāpat sniegta atbilde uz kritiku un ieteikumiem, kurus ziņojumā par Latviju izteikusi Eiropas Padomes (EP) naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pastāvīgā ekspertu grupa Moneyval.

“Esam panākuši nozīmīgu progresu desmit no 11 jomām, ko identificējusi Moneyval, un īstenota lielākā daļa tās ieteikto darbību. Esam veikuši ievērojamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas likumā, likumā par sankcijām un FKTK (Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas) likumā.”

” (…) Esam veikuši pasākumus, lai īstenotu ES Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu pirms tās 2020. janvārī noteiktā termiņa, un turpinātu vadīt pārmaiņas pārvaldībā un biznesa kultūrā šajā nozarē,” uzsvērts valdības ziņojumā.

Cenšas uzlabot FKTK un FID kapacitāti

MK arī norāda, ka uzlabots FKTK darbs un tā likumiskie pamati, lai gan FKTK vēl nav jaunas, pastāvīgas vadības pēc tās vadītāja Pētera Putniņa un viņa vietnieces Guntas Razānes atkāpšanās jūlija sākumā. Toties ir noslēdzies atklātais konkurss par FKTK padomes priekšsēdētāja amatu, un iegūstot visaugstāko vērtējumu, konkursā uzvarējusi Santa Purgaile. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

“Pēc 2018. gada oktobrī veiktajām izmaiņām rīcības plānā, kas nosaka Latvijas iestāžu prioritātes naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, FKTK tagad uzrauga uzņēmējdarbības modeļu maiņu, kas īpaši attiecas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, samazinot augsta riska klientu daļu. Kopš tā laika sasniegts ievērojams ārvalstu klientu bāzes koncentrācijas samazinājums kredītiestādēs un ar to saistītā līdzekļu pārrobežu aprite. “

Ziņojumā izteikta cerība, ka jaunā FKTK vadība, kuru, visticamāk iecels oktobrī, panāks apņēmīgāku, fokusētu virzību naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas pasākumu īstenošanā. Tāpat norādīts, ka nostiprināts Finanšu izlūkošanas dienests (FID), lai spētu pamanīt un apturēt aizdomīgus naudas darījumus.

“Jau uzlabojusies kvalitāte ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem: kopumā samazinājies ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem (to 2018. gadā bija par 14% mazāk nekā 2017. gadā), un FID veikusi vairāk šo gadījumu analīžu (48% 2018. gadā salīdzinājumā ar 32% 2017. gadā).”

“Palielinājies kriminālvajāšanu un notiesājošu spriedumu skaits pēc FID ierosinātas darījumu iesaldēšanas. 2018. gadā FID ziņoja par kopumā 6 617 aizdomīgiem darījumiem un veica analīzi 3 203 gadījumos. 470 gadījumos FID nodeva šo informāciju Latvijas tiesībsargājošām iestādēm vai ārvalstu FID iestādēm,” raksta MK.

Atgādināšu, ka SVF ziņojumā Latviju mudināja uzturēt virzības tempu, stiprinot un paplašinot pasākumus un valsts iestāžu kapacitāti nelikumīgi iegūtas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.

“Nespējot nostiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas/terorisma finansēšanas apkarošanas režīma efektivitāti un pārorientēt banku ārvalstu klientu apkalpošanu uz dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli varētu tikt būtiski apdraudēta finanšu sistēma un tās spēja atbalstīt investīcijas un IKP pieaugumu,” SVF brīdināja jūnija beigās publicētā ziņojumā.

Ziņojums parādījās laikā, kad vēl atmiņā bija lielās bankas ABLV slēgšana 2018. gadā, kuru, cita starpā, vainoja naudas plūsmu apstrādē, lai, šaubīgi darboņi, izejot dažādus finanšu līkločus, to izmantotu raķešu detaļu iepirkšanai Ziemeļkorejai. Nesen žurnāls IR vēstīja, ka nelegālo un šaubīgo līdzekļu apjoms ABLV lietā varētu sasniegt pat vienu miljardu eiro – tas pamazām atklājoties, šķetinot likvidējamās bankas darījumus.

Vai tas viss jau nav agrāk dzirdēts, vaicā starptautiskie eksperti

Tomēr jāatceras, ka likumdošanas un noteikumu stiprināšana pēc kārtējiem finanšu skandāliem (ASV FinCen apsūdzībām ABLV un no tām izrietošās kritikas Latvijas iestādēm kopumā, kā arī Moneyval ziņojuma) ir tikai pirmie soļi reālā situācijas mainīšanā.

Pirms pērnā gada notikumiem gadu desmita vidū bija virkne skandālu (Krievijas cietumā mirušā advokāta Magņitska atklātā zagtās naudas mazgāšana, kas daļēji notika caur Latvijas bankām, Trasta komercbankas slēgšana) un arī zināma valdības un valsts iestāžu apņemšanās rīkoties, lai šāda “šmuces” neatkārtotos.

Par Latvijas tolaik veiktajiem pasākumiem pret naudas atmazgāšanu rakstīja starptautiskie eksperti Endrū Boudens un Ņujorkas Universitātes profesors Marks Galeoti.

Jau 2015.gadā tika pamanīti gan t.s. “Magņitska naudas” ceļojumi Latvijas banku sistēmā, gan citas nelikumības. Boudens un Galeoti norādīja, ka “jautājums nav par to, vai ārvalstu elites Latviju ir izmantojušas nodokļu apiešanai, noziedzīgai darbībai vai naudas atmazgāšanai, bet gan par to, vai iestādēm ir spējas, atbalsts un stimuls patiesi rīkoties, lai mazinātu nelikumīga kapitāla plūsmu caur savu finanšu sistēmu.”

Valdība norāda uz konkrētiem rezultātiem

Uz šo jautājumu daļēji atbild MK ziņojums, kurā uzsvērta ciešāka sadarbība starp FID un valsts tiesībsargājošām struktūrām.

“Sadarbība jau devusi nozīmīgus rezultātus. 2018. gadā FID iesaldēja aktīvus, kuru kopējais apjoms pārsniedza 101 miljonu eiro, un tā ir FID vēsturē lielākā viena gada laikā iesaldētā naudas summa. Tas nozīmē, ka no 2017. līdz 2018. gadam iesaldēto aktīvu apjoms palielinājās par 122%. Vēl, parādot FID pastiprinātās analīzes kvalitātes ietekmi, līdz 2019. maijam FID jau bija iesaldējis 83,2 miljonus eiro, piecas reizes vairāk, nekā tai pašā laikposmā 2018. gadā.”

Saistītie raksti

“Palielinājies uz FID informācijas pamata ierosināto kriminālprocesu skaits saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu, kā arī kriminālvajāšanu skaits (no septiņām 2017. gadā līdz 16 2018. gadā) un notiesājošo spriedumu skaits pēc līdzekļu iesaldēšanas (no viena 2017. gadā līdz četriem 2018.gadā). Pieaudzis arī līdzekļu konfiscēšanas gadījumu skaits – no trīs 2017. gadā līdz 21 2018.gadā un jau četriem līdz 2019.gada maijam,” teikts MK atbildē.

Bez šaubām progress Latvijas finanšu sektora sakārtošanā ir redzams, un kas ir ļoti svarīgi –redzama valsts iestāžu koordinētā rīcība, lai panāktu augstāku atbilstības standartu ieviešanu Latvijas finanšu sistēmā. Tomēr, vai šis progress tiks pamanīts un atbilstoši novērtēts starptautisko ekspertu līmenī – uz šo jautājumu atbildi redzēsim tuvākajos mēnešos.

LA.lv
LP
LDz preses dienests
Ekonomika
Pieaudzis pa VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto iekšzemes kravu apjoms
3 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Vai divu reģionu Latvija var vairāk? Kā labāk atbalstīt uzņēmējus un apgūt ES fondus
4 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
Eksperts rosina strādāt četras dienas nedēļā pa 10 stundām 2
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Saeimas partijas privileģētas. Valdošo partiju stiprināšana? 1
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
Nevienā brīdī nav teikts, ka solījumi skolotājiem netiks pildīti. Saruna ar Ilgu Šuplinsku
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Atklāj pirmos jaunā dzīvesstila tirdzniecības centra “Sāga” nomniekus
56 minūtes
LE
LETA
Dabā
No rietumiem sāk tuvoties ciklons
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Porziņģis un Dončičs iespaidīgi, “Mavericks” izcīna graujošu uzvaru
2 stundas