Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. augusts, 2016
Drukāt

Juris Kronbergs: Ciešanas pārdzīvojušie automātiski nekļūst par labākiem cilvēkiem (6)

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs Juris Kronbergs šomēnes svinēja apaļu jubileju, atvēra divus jaunus dzejas krājumus un strādā pie vēl vienas latviešu grāmatas tulkojuma zviedru valodā.

– Vieni jubilejas svin, citi no tām izvairās. Kāda jums pret tām attieksme?
– Es jau labāk būtu vispār nepieminējis, bet bija jāsvin grāmatas atvēršana, tā sakrita ar jubileju, tad ar mani sazinājās Nacionālā bibliotēka, viņi gatavoja izstādi ar manām grāmatām, tā sanāca vēl viena svinēšana.

– Cik bieži parasti sanāk atbraukt uz Latviju? Reizi gadā?
– Parasti atlidoju četras piecas reizes, šoziem nesanāca – man acī iepludināja gāzi, un kamēr tā nebija izgājusi, nevarēja lidot.

– Atskaņas no “Vilka Vienača”?
– Jā, nu, izrādās, es piederu pie ekskluzīvas cilvēces daļas, kādiem pieciem procentiem, kurai ir tīklenes nobrukums abās acīs. Pirmoreiz, kad tas notika, 1996. gadā, – tieši pirms 20 gadiem – nemaz īsti nesapratu, kas notiek, domāju: nekas nesāp, gan jau pāries, tikai tāds kā tumšs ūdens acī. Kad aizgāju uz slimnīcu, jau biju miljoniem redzes šūniņu zaudējis. Šoreiz rīkojos uzreiz.

– Es tieši iedomājos par “Vilku Vienaci” – slimība kā impulsētājs dzejai. Jūsu dzejai vispār ir diezgan daudzveidīgi impulsi, arī Latvijas vēsās, īsās vasaras, sociālpolitiski notikumi. Kā izšķirojat: tas būs dzejolis, šis nebūs?
– Ir ārējie iedarbinātāji – tādi kā acu operācija, ārsta paziņojums, ka es pilnībā neatgūšu redzi, tas, ka gandrīz piecdesmit gadu mūžā pirmo reizi biju slimnīcā kā pacients – likās, nāve ap mani sāk gramstīties. Šajā grāmatā ir arī dzejolis par Norvēģijas slepkavu Breivīku.

– Trešajā dzejas krājumā bija par Vācijas vēstniecības spridzināšanu, vai ne?
– Jā, “Biszālēs”. Un tad ir pārdomas, jūtas – tie ir tie iekšējie iedarbinātāji. Dažreiz pastaigājoties nāk prātā kāda frāze vai dzejas glezna. Cenšos tūlīt pierakstīt. Dažreiz iznāk dzejolis, citreiz nekas. Teikumam “nevar novilkt robežu starp to kā nav / un to, kas nekad nebūs” pagāja divdesmit gadi atrast “savu dzejoli”. (dzejolis “Nebūtības izplatījumā”, krājumā “Tagadnes” L.K.) Varbūt sanāk daudzpusīgi, jā. Tas jau arī ir viens dzinulis turpināt rakstīt – atklāt kaut ko jaunu sevī un pasaulē.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ja mums tādi rakstnieki 21 gs ,tad jau grāmatas negribas lasīt

  2. noslanīts dzīvnieks jau parasti asti groza,bet ir tādi kuriem patīk slānīšana,lai šādus mošķus radītu

  3. Juri tu laikam bērnībā žagarus dabūjis neesi, ka vēl tāds mutīgs.

  4. Šis kungs ir dzīvojis sabiedrībā kurā dominē Islāma likumi? ja nē – tadi viņa moralizējami par šo tēmu ir pilnīgi subjektīvs patoss.

    Paldies par pausto viedokli, bet es palikšu pie sava.

    manuprāt visiem bēgļu ‘ielūdzējiem’ vajadzētu izmaksāt biļetes uz to pašu Turciju – un nevis uz kūrortu zonu, bet uz reālu Turku rajonu – un lai ar savu filozofiju tur arī padživo savus 2 gadus.

  5. Šis kungs ir dzīvojis sabiedrībā kurā dominē Islāma likumi? ja nē – tadi viņa moralizējami par šo tēmu ir pilnīgi subjektīvs patoss.

    Paldies par pausto viedokli, bet es palikšu pie sava.

    manuprāt visiem bēgļu ‘ielūdzējiem’ vajadzētu izmaksāt biļetes uz to pašu Turciju – un nevis uz kūrortu zonu, bet uz reālu Turku rajonu – un lai ar savu filozofiju tur arī padživo savus 2 gadus.

  6. Žurnāliste Kūsiņa jau agrāk izcēlusies ar marksistisku propagandu, kas viņai laikam ir sinonīms augstai izglītotībai, un tagad pat piespiedusi cienījamu kultūras darbinieku spriedelēt par migrantiem, ko Eiropa uzspiež Latvijai. Ja tas nav žurnālistes ‘pierakstījums’ (viltojums), tad visa mana cieņa pret Kronbergu zūd, kad viņš sāk bez sajēgas runāt par ‘izglītotajiem’ ‘Sīrijas’ ‘bēgļiem’ … Kāpēc tad viņa paša ģimene nedevās bēgļu gaitās uz Sauda Arābiju? Vai Kronbergs arī zin, ka arābu darbinieki daudznacionālā uzņēmumā ir praktiski nevadāmi, tam veltīts kaudzēm menedžmenta literatūras, un arābi vispar uzskata – kā vēsta viņu paruna – kapeika, kas iegūta no tirdzniecības (kapēc arī ne no cilvēku tirdzniecības? – JZ) ir vērtīgāka nekā gineja, kas saņemta par ‘kalpību’. Ak, šī aklā pseudo intelience, kas aizmirst elemntāru loģiku, kad runā par lietām, ko neizprot: ‘comparaison n’est pas raison’ vēsta franču paruna, proti – salīdzinājums nav pamatojums.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+