Mobilā versija
Brīdinājums +10.3°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
17. jūnijs, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Drošības ventiļi – futbols un karš (1)

fani

Visspēcīgākās, visnoturīgākās atmiņas – tās ir atmiņas par armiju un karu. Mazs puika būdams, es bieži sēdēju blakus vectēvam un viņa trim znotiem pie zolītes galda. Agrāk vai vēlāk sarunas pievērsās karam – gan Pirmajam pasaules karam (to cara armijā iesauktais vectēvs pavadīja gūstā Vācijā), un arī Otrajam, kurā bija ierauts viņa vecākās meitas vīrs.

Jau vēlāk radu un draugu kompānijās nācās klausīties stāstus par padomju armijas dienestā piedzīvoto. Kas šķita dīvaini – es nekad nedzirdēju nožēlu par kazarmās pavadītajiem diviem (vai pat trīs!) mūža gadiem.

Manas atmiņas par armiju saistās vien ar Latvijas Universitātes Kara katedru. Un es ļoti labi atceros pasniedzēju majoru Possē, kurš lepojās ne tikai ar savu franču uzvārdu un aristokrātisko izcelsmi, bet arī ar to, ka visi viņa senči kopš neatminamiem laikiem kalpojuši vispirms cara tētiņa, vēlāk jau Sarkanajā armijā. Possē pasniedza taktiku un reiz izteica šādu pravietojumu: “Ja domājat, ka jums izdosies izbēgt no kara, tad maldāties. Karš būs! Ja ne rīt, tad parīt. Vēl neviena paaudze cilvēces vēsturē nav izvairījusies no kara.”

Viņš to pateica klusā, nesteidzīgā, bet ļoti pārliecinātā balsī. Auditorijā iestājās kapa klusums, un vismaz man kļuva visai neomulīgi. Domāju, līdzīgi jutās arī pārējie.

Jau vairāk kā 70 gadus Eiropā nav bijis kara – nu vismaz tajā “vairāk civilizētajā” (tā viņi paši uzskata) kontinenta rietumu daļā. Tāpēc visai interesanti ir lasīt dažu sabiedrības vērotāju (antropologu, sociologu, filozofu utt.) izteikumus, ka karš Eiropā patiesībā notiekot arī šodien, tikai tas esot pieņēmis citas, nu jau virtuālas formas un izpaužoties Eirovīzijas balsojumos vai sportā. Ka tieši futbols patiesībā esot Pirmā un Otrā pasaules karu turpinājums, savdabīgs “drošības ventilis”, kam esot “jānolaiž tvaiks” tajā sabiedrības daļā, kas alkstot pēc īsta kara.

Ja tā, tad spriedze “vecajā kontinentā” pieaug. Uz šādām domām vedina arī nesenie notikumi Eiropas futbola čempionātā, proti – sadursmes starp angļu un krievu faniem Marseļā. Agrāk viņiem pietika ar bungu un tauru skaņām, tagad aizvien biežāk lietā tiek liktas arī dūres. Esot iezīmējusies jauna tendence – daudzi fanāti dodoties uz spēlēm ne tik daudz paša futbola, cik gaidāmo kautiņu dēļ. Sadursmes no stadioniem pārgājušas uz nomaļākām vietām, kautiņi tiekot filmēti mobilajos telefonos un bez kautrēšanās izlikti internetā.

Angļu un krievu fani – tas ir stāsts jau pats par sevi. Dzirdēta ironija, ka angļiem iespēju izālēties vai ikkatrā Eiropas nostūrī sagādājot dāsnie sociālie pabalsti (daļa fanu nekad mūžā nav strādājuši), smieklīgi lētās “Ryanair” aviobiļetes un vēl lētākie studentu hosteļi. Turpretī krievu fanu agresivitāte lieliski iekļaujoties vispārējā patriotisma vilnī, kas kopš Krimas notikumiem pārņēmis vai visu sabiedrību. Cilvēkiem (un vēl jo vairāk politiķiem!) patlaban esot vajadzīgs ja ne īsts karš, tad vismaz iespējamā kara sajūta. Romiešu teicienu “maize un izpriecas” esot nomainījis cits – “karš un izpriecas”. Sajūta, ka Krievija atrodas ienaidnieku aplenkumā, kas “tūlīt sāksies”, liekot aizmirst par savilktajām jostām.

Varbūt tiešām cilvēka gēnos iebūvēta ja ne tieksme uz karu, tad vismaz uz iracionālu, šķietami nelietderīgu rīcību gan, kas aizvien neatlaidīgāk sevi piesaka nu jau arī “vecās Eiropas” politiskajā arēnā. Kā gan citādi lai izskaidro to, ka gandrīz 50 % Austrijas vēlētāju nobalso par prezidenta kandidātu, par kuru nicīgi viebjas visa Eiropas politiskā elite? Un kāpēc puse britu (tā vismaz liecina socioloģiskās aptaujas) atbalsta valsts izstāšanos no Eiropas Savienības – neraugoties uz mediju un ekspertu apgalvojumiem par nenovēršamo pasaules galu, kas iestāšanos jau nākamajā dienā pēc “Breksita”?

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Labi, labi – par šo te ir nemitīgi jāatgādina !!! Vai pret to ir zāles? Jā, nemitīgs darbs, savā labā – lietu, ne naudas, radīšanā….

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+