Mobilā versija
-3.6°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
5. janvāris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Eiropas politikā garlaicīgi nebūs

Lorencs

Juris Lorencs

Garlaicīgi nebūs

Tiem, kuri interesējas par starptautisko politiku, šis gads solās būt visai interesants. Septembrī Krievijā notiks Valsts Domes vēlēšanas. Pastāv intriga- ar cik lielu pārsvaru uzvarēs varas partija „Vienotā Krievija”. Iespējami pārsteigumi, un par tiem var parūpēties gan Žirinovska vadītie „liberāldemokrāti” (kas gan patiesībā ir Putina „kabatas partija”, gan Komunistiskā partija. Lai gan līdz septembrim vēl tālu, maz ticams, ka šajā laikā uzlabosies ekonomikā situācija, tāpat saglabāsies saspīlējums attiecībās ar Ukrainu un Turciju.

8. novembris- prezidenta vēlēšanas ASV. Tiesa, šeit daudz kas var izšķirties jau pirms pašām vēlēšanām. Lielais jautājums- vai Republikāņu partijai pietiks drosmes izvīrzīt prezidenta amatam pretrunīgi vērtēto miljardieri Donaldu Trampu.

Savukārt aizvadītā gada nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija nozīmīgas ar to, ka tajās sevi veiksmīgi pieteica divas jaunas politiskās partijas- kreisā „Podemos” un liberālā „Ciudadanos”, kas ieguva attiecīgi 78 un 49 vietas no 350 Spānijas parlamenta deputātu vietām. Tomēr pats svarīgākais šo vēlēšanu rezultāts- konservatīvā Tautas partija (116 vietas) vairs nevar viena pati izveidot valdību, tai būs nepieciešams koalīcijas partneris. Par to visdrīzāk kļūs sociālisti (83 vietas), tā vismaz liecina matemātika. Beigusies 40 gadus ilgā Spānijas divpartiju sistēma, kas netraucēta funkcionēja kopš diktatora Franko nāves.

Līdzīgi procesi patlaban risinās arī visvarenākajā ES valstī- Vācijā. Par to parūpējusies jaunā partija „Alternatīva Vācijai”. Nu jau vairākus mēnešus pēc kārtas par to gatavi balsot 8 % vēlētāju. Patiesībā „Alternatīva” ir īsts skandāls, jo iestājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas. Jautājums, kāpēc tieši Vācijā, kas varbūt visvairāk visā Eiropā ieguvusi no eiro ieviešanas, patlaban kļūst populāri šādi radikāli ekonomiski uzskati, ir dziļākas izpētes vērts. Tikmēr „Alternatīva” ne tikai paredz drīzu eiro krahu, bet pat tirgo savā interneta lapā zelta monētas un stieņus, kas nākotnē būšot vienīgais „drošais patvērums”.

Varbūtība, ka kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie jebkad varētu apvienoties vienā koalīcijā ar šo partiju, ir nulle. Aptauju dati liecina, ka nākotnē Vācijā iespējamas tikai divas iespējas sastādīt valdību, kas abas izdevīgas „sociķiem”. Pirmā- sociāldemokrātu koalīcija ar „zaļajiem” un Kreiso partiju, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece. Otrā- „plašā koalīcija”, kas valda Vācijā arī šodien- konservatīvie kopā ar sociāldemokrātiem. Tātad Merkelei vairs „nespīd” iespēja netraucēti valdīt vienai.

Par to, vai Eiropā turpina dzimt jauni politiskie spēki un cik tie spēcīgi, varēsim pārliecināties visai drīz. Jau 6. martā notiks Slovākijas parlamenta vēlēšanas, savukārt 13. martā vācieši balsos par Bādenes- Virtembergas, Reinzemes- Pfalcas un Saksijas- Anhaltes vietējiem parlamentiem.
Garlaicīgi nebūs.

Pievienot komentāru

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (1)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Izvēlies – vai nu es, vai viņa!

Pēc paša vēlēšanās Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu atstājušais Gatis Truksnis (ZZS) jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kā pilsētas mēra kandidāts. Savā paziņojumā Truksnis uzsvēra, ka šajos gados, kamēr viņš vada Jūrmalas domi, ir panākta “nebijusi politiskā stabilitāte”. Viņš arī uzskaitīja paveiktus darbus, kā arī teica, ka aizvadītie mēneši viņam bijuši “satraukuma un pārdzīvojumu pilni”. Truksnis piebilda, ka atlikušos mēnešus strādās kā deputāts, “lai ar pilnu pārliecību” varētu startēt pašvaldību vēlēšanās kā Jūrmalas mēra kandidāts.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+