Juris Lorencs
Juris Lorencs
Juris Lorencs

Juris Lorencs: Eiropas politikā garlaicīgi nebūs 0

Garlaicīgi nebūs

Tiem, kuri interesējas par starptautisko politiku, šis gads solās būt visai interesants. Septembrī Krievijā notiks Valsts Domes vēlēšanas. Pastāv intriga- ar cik lielu pārsvaru uzvarēs varas partija „Vienotā Krievija”. Iespējami pārsteigumi, un par tiem var parūpēties gan Žirinovska vadītie „liberāldemokrāti” (kas gan patiesībā ir Putina „kabatas partija”, gan Komunistiskā partija. Lai gan līdz septembrim vēl tālu, maz ticams, ka šajā laikā uzlabosies ekonomikā situācija, tāpat saglabāsies saspīlējums attiecībās ar Ukrainu un Turciju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

8. novembris- prezidenta vēlēšanas ASV. Tiesa, šeit daudz kas var izšķirties jau pirms pašām vēlēšanām. Lielais jautājums- vai Republikāņu partijai pietiks drosmes izvīrzīt prezidenta amatam pretrunīgi vērtēto miljardieri Donaldu Trampu.

Savukārt aizvadītā gada nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija nozīmīgas ar to, ka tajās sevi veiksmīgi pieteica divas jaunas politiskās partijas- kreisā „Podemos” un liberālā „Ciudadanos”, kas ieguva attiecīgi 78 un 49 vietas no 350 Spānijas parlamenta deputātu vietām. Tomēr pats svarīgākais šo vēlēšanu rezultāts- konservatīvā Tautas partija (116 vietas) vairs nevar viena pati izveidot valdību, tai būs nepieciešams koalīcijas partneris. Par to visdrīzāk kļūs sociālisti (83 vietas), tā vismaz liecina matemātika. Beigusies 40 gadus ilgā Spānijas divpartiju sistēma, kas netraucēta funkcionēja kopš diktatora Franko nāves.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzīgi procesi patlaban risinās arī visvarenākajā ES valstī- Vācijā. Par to parūpējusies jaunā partija „Alternatīva Vācijai”. Nu jau vairākus mēnešus pēc kārtas par to gatavi balsot 8 % vēlētāju. Patiesībā „Alternatīva” ir īsts skandāls, jo iestājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas. Jautājums, kāpēc tieši Vācijā, kas varbūt visvairāk visā Eiropā ieguvusi no eiro ieviešanas, patlaban kļūst populāri šādi radikāli ekonomiski uzskati, ir dziļākas izpētes vērts. Tikmēr „Alternatīva” ne tikai paredz drīzu eiro krahu, bet pat tirgo savā interneta lapā zelta monētas un stieņus, kas nākotnē būšot vienīgais „drošais patvērums”.

Varbūtība, ka kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie jebkad varētu apvienoties vienā koalīcijā ar šo partiju, ir nulle. Aptauju dati liecina, ka nākotnē Vācijā iespējamas tikai divas iespējas sastādīt valdību, kas abas izdevīgas „sociķiem”. Pirmā- sociāldemokrātu koalīcija ar „zaļajiem” un Kreiso partiju, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantiniece. Otrā- „plašā koalīcija”, kas valda Vācijā arī šodien- konservatīvie kopā ar sociāldemokrātiem. Tātad Merkelei vairs „nespīd” iespēja netraucēti valdīt vienai.

Par to, vai Eiropā turpina dzimt jauni politiskie spēki un cik tie spēcīgi, varēsim pārliecināties visai drīz. Jau 6. martā notiks Slovākijas parlamenta vēlēšanas, savukārt 13. martā vācieši balsos par Bādenes- Virtembergas, Reinzemes- Pfalcas un Saksijas- Anhaltes vietējiem parlamentiem.
Garlaicīgi nebūs.