Juris Lorencs: Globalizācija ierodas bēgļa izskatā 10
Vārds, kas nu jau vairākus gadu desmitus skan politologu, ekonomistu un sociologu mutēs, aizvadītajā 2015. gadā pavisam reālā, taustāmā izskatā pieklauvēja arī pie Latvijas durvīm.
Šis vārds ir globalizācija, un pieklauvēja viņš bēgļa, izmisuša, noguruša un nelaimīga cilvēka izskatā.
Pagaidām viņš gan ir tikai pieklauvējis, pareizāk sakot, viņa vietā to izdarījuši citi. Tie, kuri pieņem lēmumus Briselē, pa daļai arī Berlīnē, Parīzē un Londonā. Latvijai būs jāuzņem vairāki simti bēgļu.
Likteņa ironija – pirms desmit gadiem Latvija iestājās Eiropas cietoksnī, kura sargtorņos stāv NATO armijas. Taču tagad izrādījies, ka šim cietoksnim ir neskaitāmi caurumi, pa kuriem var iekļūt gan lūdzēji pēc pajumtes, maizes un miera, gan visparastākie noziedznieki, teroristus ieskaitot.
Tas, ko daudzi līdzcilvēki šajos gados ir izjutuši, bet nav apzinājušies, nav sapratuši- ka abstrakta, acīm neredzama globalizācija Latvijā saimnieko jau sen. 2008. gada pasaules finanšu krīzi izsauca Volstrīta alkatība, vēl konkrētāk- pirmais nokritušais domino kauliņš “Lehman Brothers” bankas sabrukuma izskatā. Sekas – Latvijas saimnieciskā krīze ar sekojošo “veiksmes stāstu”, par kuru esam samaksājuši ar simtiem tūkstošiem aizbraucēju, galvenokārt jauniešu. Starp citu, ietekme uz Latvijas kultūras ainavu šai aizbraukšanai ir daudz lielāka nekā 500 bēgļu ierašanās.
Tikmēr Austrijas ministru prezidents Verners Faimans nupat izteicies, ka Austrumeiropas valstu atteikums uzņemt vēl lielāku bēgļu skaitu būtu sodāms, samazinot ES piešķirto finansējumu. Runājot Padomju Savienības kategorijās – tas būtu tas pats, ja Azerbaidžānas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs nāktu ar ierosinājumu – vai nu Latvijas PSR uzņems vairāk iebraucēju no citām republikām, vai arī vissavienības Valsts plāns Maskavā soda Latviju “ar rubli”, samazinot finasēšanu un izdalītos “materiālos fondus”.
