×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.0°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Otrdiena, 14. augusts, 2018
24. aprīlis, 2018
Drukāt

Juris Lorencs: Līgas Skromanes nāve paradīzē (11)

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Rakstā minētā Kovalama pludmale

Viena no ziņām, kas nu jau vairāk nekā mēnesi satraukusi Latvijas iedzīvotāju prātus – Līgas Skromanes pazušana Indijā, viņas meklēšana un tagad jau mirstīgo atlieku atrašana. Es pats to uztveru visai personīgi, jo, pirmkārt, viņas pazušanas laikā pats biju Indijā un, otrkārt, es labi pazīstu apkārtni, kur atrasts mirušās ķermenis.

Sākumā mediji minēja Karamanas upes krastu, kas stiepjas cauri Trivandrumas pilsētai un netālu no Kovalamas pludmales savienojas ar nelielu lagūnu. Tagad jau tiek minēta precīzāka vieta, “vacant plot with dense undergrowth opposite Govt High School, Vazhamuttom, near Kovalam”. Tātad “nevienam nepiederoša vieta” ar “dense undergrowth”, ko latviski varētu tulkot kā “biežņa”. Katrs, kurš kaut reizi mūžā apmeklējis Kovalamu, būs braucis tai garām.

Ieliekot “Google” meklētājā vārdus “govt high school Vazhamuttom Kovalam”, “Google” karte mūs aizvedīs uz šoseju, kas no Trivandrumas pilsētas ved uz Kovalama pludmali, un norādīs uz ceļa malā atrodošos vidusskolu.

Kartē redzams – ja no šīs vietas mēs sāktu soļot okeāna virzienā (kas atrodas tikai 300 metru attālumā), pēc 200 metriem mēs uzdurtos nelielai lagūnai (tai pašai, kurā ietek Karamanas upe), kurai klāt piekļūt gan nav iespējams.

No visām pusēm to ieskauj purvaina zampa, paradīze čūskām un ūdensputniem. Lai nokļūtu līdz pludmalei, jāmeklē vismaz puskilometru garš, nezinātājam grūti atrodams apkārtceļš. Savukārt pati pludmale šeit atgādina skatus no “Bounty” reklāmas- zilganzaļš okeāns un kokospalmas. Īsta paradīze, ko tagad aptumšo šis traģiskais notikums.

Medijos izskanējusi ziņa, ka “atrasts videonovērošanas kameru ieraksts, kur redzams, kā Līga uz šo vietu, kur vēlāk tika atrasta, dodas viena pati”. Bet cilvēkam, kuram šeit nav kādu īpašu darīšanu, nekad neienāktu prātā klaiņot pa šo apkārtni. Tur nav daudz veikalu, ēstuvju vai slavenu tempļu, tikai vienīgais šajā apkārtnē atrodamais alkohola veikals, tieši blakus vietai ar nosaukumu “Vellar junction Kovalam”. Šāda uzvedība tiešām ir mīkla.

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Kokospalmu ieskautā lagūna, tai apkārt- necaurejama biežņa.

Vienā ziņā vietējai policijai var piekrist – tas, ka līķis bija bez galvas, vēl 100 % neliecina par vardarbību. Mirušās ķermenis vairāk nekā mēnesi atradās ap 35 grādu karstumā, turklāt Indijā patiešām ir pilns ar klaiņojošiem suņiem.

Es pats savām acīm esmu redzējis, kā suņi plosa cilvēku līķus Gangas krastā Varanasi pilsētā, esmu redzējis atrautas rokas un galvas. Kā tas iespējams?

Pavisam vienkārši – pastāv tā saucamā “ūdens apbedīšana”, kad līķi piesien akmens plāksnei no nogremdē upē. Dažkārt gadās, ka slikti piesaitētu ķermeni straume aiznes un agrāk vai vēlāk izskalo krastā, kur to sagaida suņi un vārnas. Hinduistu reliģijā mirušā ķermenim nav nekādas vērtības, vien dvēselei, kas jau ir piedzīvojusi savu reinkarnāciju nākošajā dzīvē. Protams, Indijas kristiešiem un musulmaņiem ir pavisam citas bēru tradīcijas, kas daudz neatšķiras no mūsējām.

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Indija, Varanasi. Klaiņojošs suns valkā ūdenī apbedīta cilvēka atliekas

Ko par notikušo domā paši indieši? Tie, kuri dzīvo Kovalamā un iesaistīti daudzo tūristu apkalpošanā, Līgas nāvi uztver visai personiski- viņiem tā ir milzīga antireklāma. Savukārt laikraksta lasītājs šīs milzīgās valsts citā malā vienkārši parausta plecu s- nu ko, tā notiek. Pazīstot indiešus, es labi zinu, ka viņu prātos gluži automātiski parādīsies jautājums – kā tas iespējams, ka slimai sievietei radi atļāva vienai pašai atstāt ārstniecības iestādi? Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa bija precējusies!

Kā vīrs kaut ko tādu pieļāva? Kāpēc blakus mirušās ķermenim atrasta kabatas baterija? Tātad viņa jau iepriekš zināja, ka staigās pa tumsu! Kas viņai lika tur iet?

Dziļos Indijas laukos vēl šodien pat dienas laikā sievietes (īpaši musulmaņu ciemos) nestaigā apkārt vienas. Un nevis tādēļ, ka viņām draudētu fiziska seksuāla vardarbība, bet gan prestiža dēļ. Lai puiši nepiesietos meitenēm, lai nebūtu jādzird divdomīgas piezīmes, lai vēlāk neceltos runas.

Lai aprunāšanas gadījumā meiteni pavadošā persona, kas parasti ir viens no brāļiem vai brālēniem (sliktākajā gadījumā māsa) varētu liecināt- nekas tāds nav bijis, viņa pat nepaskatījās uz tā puiša pusi!

Starp citu, nokļūt ļaužu valodās var pavisam nevainīgas rīcības dēļ – nejauša saruna, savstarpēja sasmaidīšanās. Indija tiešām ir cita pasaule.

Un tagad mazliet statistikas. Indijā dzīvo 1, 4 miljardi iedzīvotāju, valstī katru gadu ierodas ap 10 miljonu tūristu. Tūristu iecienītajā Goas štatā 12 gados, laikā no 2005. līdz 2017.gadam, miruši 245 ārzemnieki, bet tikai daži no tiem vardarbīgā nāvē. Pārējo nāves cēlonis- narkotiku pārdozēšana, slimības, noslīkšana, ceļu satiksmes negadījumi.

Pēdējos desmit gados visā Indijā kopā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad izvarotas un nogalinātas ārzemju tūristes. Protams, katrs no šiem gadījumiem piedzīvojis milzīgu mediju uzmanību, kas rada iespaidu – Indija ir bīstama vieta.

Patiesība ir pilnīgi pretēja, rēķinot uz milzīgo iedzīvotāju un tūristu skaitu, tie ir pavisam reti gadījumi. Diemžēl mūsu tautietei Līgai Skromanei tas vairs nespēs palīdzēt.

Var tikai izteikt līdzjūtību un atbalstu viņas māsai Ilzei, kuras neatlaidība vainagojās panākumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tie 245 mirushie Goa ir nepreciza sttistika. Lielaka dala ir tieshi tapat ka Liga norakstiti it ka pashi vainigi. Patiesiba vecaki jau gadiem karo ar vietejam varas iestadem, lai atrastu taisnibu un vini ir noorganizejushi savu grupu Facebook. Tas ir arkartigi liels mirusho skaits rekinot uzvienu shtatu.Mes nevarm sho statstistiku merit uz visu Indiju, jo katrs shtats ir absoluti cita valsts, kur viena shatata iedzivotaji var sazinaties tikai angliski ar otru shtatu. Viniem absoluti atshkiriga ir valoda. Patiesie mirshanas iemesli lielakai dalai r noslepti, lai nebutu antireklama turismam.

  2. Līdzjūtība ģimenei. Mēs nevaram iedomāties, kas notiek viņu sirdīs un prātos. Un Dievs dod arī to nekad neuzzināt. Lai vai kā, mani arī šī “sevis meklēšanas” mode otrā pasaules malā mulsina. Ja neesi atradis sevi vietā, kur dzīvo, strādā, kur tava ģimene, mājas, kur ir siltas atmiņas, kur viss ir saprotams un mīļš (reizēm paskarbs un bēdīgs), tad nepalīdzēs nedz Indijas, nedz Nepālas. Mums ir pasakaina jūrmala, tik daudz svaiga gaisa mežos, ziedoši lauki un pļavas…vai to neredzam?

  3. Terapeits lai savas gudrības un ceļojumu atstāstus patur pie sevis,viņa tika nožņaugta un noslepkavota.

  4. Es domāju ka ir kas tāds ko mums noklusē, jo ir daudzas neloģiskas situācijas

  5. Ja cilvēkam ir veselības problēmas, jāiet pie ārsta. Ja ar galvu viss nav kārtībā – arī priekš tā ir ārsts. Pie ezotēriķiem ar vafeli mākoņos rakstītās “gudrības” izbaudīt brauc tikai pilnīgi tūtiņi. Te arī ir pilnīgi likumsakarīgs rezultāts.

  6. Depresija?
    Varbūt tai sievieteo bija šizofrēnija?
    Tas daudzas lietas viņas darbībā izskaidro.

  7. Sekojot līdzi notikušajam Atbildēt

    1) Ilze bija tā, kas pierunāja māsu Līgu doties uz Indiju, jo it kā Līgai esot …depresija.
    2) Ilze vairākkārt (!!!) ir bijusi Indijā.
    Tāpēc vēl jo nesapramāk šķiet apstāklis, kāpēc Līga atstāja MĀSU Līgu VIENU pašu viesnīcā brīdī, kad viņa teica, ka nekur neies, jo jūtoties slikti… Ilze tik un tā aizgāja uz PROCEDŪRĀM …
    3) Tātad Līga palikusi VIENA pati viesnīcā gan jau NETRAUCĒTI izanalizēja +/- esot 1.x Indijā.
    Iespējams no māsas Ilzes SAJŪSMAS stāstiem par ATPŪTU Indijā Līga nebija izbaudījusi, jo kā teica Ilze, Līgai esot bijis “pastaigu maršruts tuvākā apkārtnē” …VIENA pati 1.x SVEŠĀ valstī klīst… KUR tajā laikā ir māsa Ilze? Ja atvedi uz Indiju, tad kaut kādai ATBILDĪBAI tā kā vajadzētu būt par to otro, kur nu vēl, ja tā ir pašas MĀSA …

    • Cik eleganti – vainot tagad māsu. Dievs dod, lai jums pašiem nekad dzīvē tā neatgadītos. Vienīgi to garantēt varētu aprīkojot savus radus ar GPS kakla siksnām vai tml.

  8. Nu nevajag jau tūlīt panikot un vainot indiešus visos nāves grēkos. Nav nekā, kas liecinātu par noziegumu. Visdrīzāk vai nu pašnāvība, vai nelaimes gadījums. Ir tak pat kameras ieraksts, ka cilvēks bijis viens.

    “Bet cilvēkam, kuram šeit nav kādu īpašu darīšanu, nekad neienāktu prātā klaiņot pa šo apkārtni.” – Nu, atvainojiet! Daudzus cilvēkus jaunatklājēja alkas dzen ne tādos džungļos vien un bez jebkāda iemesla. Ne jau visi diendienā klīst pa masāžas saloniem un suvenīru veikaliņiem. It īpaši, ja cilvēkam ir depresija, viņš var gribēt pabūt nomaļā vietā, prom no citiem. Un tur tad i nelaimes gadījuma iespējas, i drūmas domas.

    Līdzjūtība tuviniekiem.

    • Pilnīgi skaidrs, ka bojā gājusī nav vēlējusies, lai viņas māsa zinātu par viņas nodomu doties vienai prom, jo tad nebūtu pēc tikko notikušas atrunas, atsaucoties uz galvas sāpēm, neiet uz jogas nodarbību, devusies 35 kilometrus tālu, pie tam nevienu nebrīdinot. Viņa vēlējās būt viena, vēlējās, lai viņai neseko. Gribēja vai negribēja mirt- tas jau ir cits jautājums. Bieži vien cilvēki, kuriem ir depresija vienkārši izdara visu, lai dotu iespēju notikt traģēdijai, pat, ja viņi tiešā veidā neapēd kādu augli vai nenolec no klints. Notikušais diemžēl ir likumsakarība, bez tam – nu nav jābrauc uz otru pasaules galu, lai ārstētu šādas problēmas. Diemžēl cilvēki savu bēdīgo stāvokli paceļ uz tāda pjedestāla, ap to sāk grozīt visu savu dzīvi, finanses – beigu beigās nav vairs nekā svarīgāka par šo ņemšanos ap jogu, meditācijām, eksotiskām zemēm un sajūsmināšanos par visur citur, tikai ne Latvijā mītošajiem mīlestības pilnajiem cilvēkiem. Un tad vienreiz Dievs pieļauj viņiem patiešām ieraudzīt visa tā dižā skaistuma īsto saturu un seju. Skumji, un cilvēciski žēl, protams- izniekota dzīve.

    • Vienkārši ejiet pie velna ar šo sūda zemi un nestātstiet viens otram, ka tur valda garīgums un jābrauc ārstēties.

Draugiem Facebook Twitter Google+