Mobilā versija
+6.9°C
Mirdza, Žanete, Žanna
Ceturtdiena, 23. marts, 2017
27. oktobris, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Par dzirkstīm politiķu acīs. Vai Hilarija būs “fit” un kas spridzinās Āboltiņas vietā? (2)

Foto - AFPFoto - AFP

Un tā līdz 8. novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām atlicis jau mazāk par divām nedēļām. Izskatās, ka tajās vinnēs Hilarija Klintone. Lai gan Donalds Tramps vēl nav uzdevis, šķiet, viņu var glābt tikai brīnums. Piemēram – pārgurušās Klintones paģībšana kādā no priekšvēlēšanu mītiņiem. Amerikāņiem ir ļoti svarīgi, lai viņu amatpersonas būtu “fit”, tā sakot – “labā formā”. Sabiedrībā, kur bagātības, skaistuma un varas simbols ir slaids ķermenis un plats smaids ar žilbinoši baltiem zobiem, politiķis nedrīkst izrādīt fiziska vājuma pazīmes. Ne jau velti Tramps aicina Klintoni nodot atklātībai viņas veselības pārbaužu testu rezultātus.

Paradoksāli, bet viens no galvenajiem pārmetumiem Trampam – viņa aizraušanās ar daiļo dzimumu, kas, lai arī netieši, tomēr apliecina šī politiķa enerģiju, mērķtiecību un jauneklīgumu. Pēdējās nedēļās gluži kā no burvju mākslinieka cilindra uzrodas aizvien jaunas sievietes (bijušās pornoaktrises ieskaitot), kurām Tramps reiz esot izteicis nepiedienīgus piedāvājumus, pat solījis naudu “par to”.

Trampa kampaņas veidotāji nepaliek parādā, ceļot gaismā gan vecus Bila Klintona seksa skandālus, gan pētot zem lupas Klintonu pāra nepiesātināmo naudaskāri.

Tikmēr politiskie komentētāji nebeidz jautāt- kā tas varēja notikt, ka pasaulē varenākās, intelektuāliem resursiem tik bagātās valsts prezidenta vēlēšanu taisnē varēja nokļūt tādi cilvēki kā Klintone un Tramps? Kā varēja gadīties, ka vēlētājiem jāizdara izvēle starp sliktu un vēl sliktāku? Vai tiešām no 320 miljoniem nevarēja atlasīt citus kandidātus?

Veca patiesība saka- katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi. Var jau būt, ka amerikāņiem patlaban tiešām vairāk par visu interesē nevis iespējamo prezidentu nodokļu politika, bet viņu guļamistabās un banku kontos notiekošais. Turklāt neaizmirsīsim- gan Klintone, gan Tramps jau izgājuši cauri savu partiju vēlēšanu dzirnavām un tikuši izvirzīti. Tas nozīmē- viņi jau tagad ir saņēmuši milzīgu cilvēku atbalstu. Tieši tādi, kādi viņi ir- ar vulgārajiem uzbrukumiem pretiniekam, jocīgajām frizūrām un indīgajiem smaidiem.

Kas interesē mūs, latviešus? Prezidenta vēlēšanas Amerikā- ne visai. Par tām maz ziņo mediji, arī cilvēki pārsteidzoši kūtri komentē rakstus internetā, katrā ziņā daudz mazāk nekā slavena pašmāju pāra šķiršanās procesu vai Barona ielas remontu. Žēl, jo patiesībā jau ASV vēlēšanu iznākums Latvijai ir pat ļoti svarīgs.

Var jau teikt, ka tā ir veselīga vienkāršas zemnieku tautas pieeja- nav ko uztraukties par lietām, kuras mēs šā vai tā nespējam ietekmēt. Diemžēl cilvēku apātija, neticība tam, ka kaut ko iespējams mainīt, rezultējas arī pašmāju politikas kuslumā. Ne velti kādreizējā Saeimas deputāte Vaira Paegle nesenā intervijā Latvijas Avīzei saka, ka viņa vairs “neredzot dzirksti Latvijas politiķu acīs”.

Tā vien izskatās, ka pēdējā “pirmā ešelona” politiķe, kuras acīs vēl varēja “manīt dzirksti”, bija Solvita Āboltiņa. Ar visām savām kļūdām un brīžam neuzmanīgo uzvedību viņa “Vienotībai” šodien būtu ļoti noderējusi. Laikā, kad partijas reitings joprojām svārstās pie bīstamās 5% atzīmes, jauno partijas priekšēdētāju Andri Piebalgu tikpat kā nemana. Iespējams, tā bija kļūda- par partijas līderi izvēlēt cilvēku, kuram nav amata ne Saeimā, ne valdībā. Bet partijas priekšēdētāja postenis Piebalgam lieliski piestāvētu, piemēram, kopā ar ekonomikas ministra portfeli. Jautājums ir – vai viņam pašam to vajag? Ja viņš ļoti būtu vēlējies, gan jau būtu ticis arī pie kāda ministra amata.

Vienu lietu ne Klintonei, ne Trampam gan nevar pārmest- ka viņi nekārotu pēc amatiem un varas. Diemžēl (vai par laimi) politikā ar gudrību un pieredzi vien nepietiek, jābūt arī vēlmei valdīt, „dzirkstij acī”. Bet mums, vēlētājiem, būtu laiks saprast un pieņemt to, ka politiķa kāre pēc varas ir vien šīs profesijas īpatnība, tikpat dabiska kā dārznieka vēlme izaudzēt pašu skaistāko rozi. Pats no savas pieredzes varu teikt- to ir viegli saprast, jau daudz grūtāk akceptēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nu kas ir aboltina viena pretiga nozelojama padibene kurai jau laiks bija but vinsale

  2. Āboltiņa patiesībā ar savu netīro shēmošanu pret Dombrovski, par ZZS dabūšanu koalīcijā, pret Levitu, pret Straujumu, par sevi Ministru prezidentes amatā Vienotību nogremdēja. Tā bija shēmotājas dzirksts, nevis godīga latviešu politiķa dzirksts.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Noslēpumainā abpusējā vienošanās

No vakardienas Mārtiņš Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus. Ministru prezidents Māris Kučinskis teicis, ka Krieviņš amatu pametīšot “pēc abpusējās vienošanās”. Vairāk par šo jautājumu abas puses esot vienojušās neko nekomentēt. Šī noslēpumainība un amata pamešanas steiga raisījusi neizpratni sabiedrībā. Neoficiāli izskan, ka premjeram ar Krieviņu domstarpības jau bijušas kādu laiku. Pēdējā laikā tās varētu būt saistītas gan ar Valsts kancelejas izstrādātajiem grozījumiem KNAB izdienas pensiju likumā, kas neguva Saeimas atbalstu, gan arī citiem jautājumiem, piemēram, KNAB priekšnieka konkursu.

Kas vairotu jūsu laimes sajūtu?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (79)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Māris Antonevičs: Šāviens garām, Mežvieta kungs! (42)Ja represīvas iestādes vadītājs pārmet sabiedrībai un medijiem aizraušanos ar kritiku, tas ir skandalozi
Draugiem Facebook Twitter Google+