Juris Pudāns dāvinās gleznu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam 0
Mākslinieks Juris Pudāns dāvinās gleznu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un tiksies ar interesentiem izstādē “Lietu kārtība”.
Piektdien. 8. februārī, plkst.15.00, mākslinieka Jura Pudāna personālizstādē “Lietu kārtība” Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē, notiks “Tikšanās stunda ar izstādes autoru”. Tās laikā Juris Pudāns pasniegs dāvinājumā savu gleznu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja mākslas darbu kolekcijas papildināšanai, kā arī tiksies ar apmeklētājiem, glezniecības interesentiem.
Jura Pudāna (1941.g.) pirmā personālizstāde “Lietu kārtība” Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē vēl apskatāma tikai līdz svētdienai, 10. februārim.
Liktenis lēmis, ka talantīgo gleznotāju Juri Pudānu, brīvdomīgo “nepieradināto” un mākslinieku leģendārās “Franču grupas” pārstāvi, “Putnu dārza” un “Kazas” radošo disputu dalībnieku, 2013. gada janvārī ir iespēja iepazīt atkal no jauna.
Juris Pudāns mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā no 1952. līdz 1959. gadam. 1959. gadā viņš iestājās Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi. Tas bija iemesls tam, līdzīgi kā Maijai Tabakai, ka radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem: netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja, abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā. Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5. kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc aiziešanas no akadēmijas, mākslinieks no glezniecības pilnībā novērsās.
Impulsu atsākt gleznot Jurim Pudānam raisīja izstāde “Franču grupa. 1960.gadi”, kuru 2007. gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas studenti. “Franču grupā”, šajā Jura Pudāna jaunības dienu draugu pulkā bija Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts tikai viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas “Skice – latviešu strēlnieks” (1959.g.), kuram pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis. Pārējo Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta nav zināma. Daļa darbu (pēc nesaskaņām ar akadēmijas pasniedzējiem) tika atstāti Mākslas akadēmijā un ar laiku pazuda. Ir zināms, ka, pēc Mākslas akadēmijas skatēm, Jura Pudāna darbus un skices ir iegādājies glezniecības profesors Konrāds Ubāns.
Jura Pudāna personālizstādē “Lietu kārtība” eksponētas gleznas, kā arī vēsturiski dokumentālas detaļas. Skatāmie darbi sasaucas ar muzejisko lietu kārtību, to vērtību un mākslinieka plašajām zināšanām pasaules mākslas vēsturē un literatūrā. Jau studiju gados, 20. gs. sešdesmitajos gados, iekļaušanās, tā sauktajā “Franču grupā”, veicināja viņu apgūt un iedziļināties franču kultūrā, līdz ar to visā Rietumeiropas mākslā.
Jura Pudāna personālizstāde Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir likumsakarīga. Mākslinieks muzejā ir strādājis pie izstāžu un muzeja vēsturisko ekspozīciju dizaina veidošanas kopā ar domubiedriem, Kurta Fridrihsona ideju tālāknesējiem, māksliniekiem Jāni Spalviņu, Valdemāru Lazdiņu un Andri Melbārdi.
