×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
15. februāris, 2018
Drukāt

Juris Rubenis lēmumu pieņēma ar smagu sirdi (17)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Juris Rubenis

Kalpošanu mācītāja amatā pārtraucis viens no pazīstamākajiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) garīdzniekiem Juris Rubenis. Viņš ir zināms arī kā sabiedrisks darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, grāmatu autors un sastādītājs. Pagājušajā nedēļā arhibīskaps Jānis Vanags Jura Rubeņa atlūgumu pieņēma. Bijušais mācītājs ir atdevis arhibīskapam amata krustu, atdāvinājis savus kolārkreklus, albu un stolas draudzei.

Arhibīskaps: “Paliekam draugi”

Vaicāts par aiziešanas cēloņiem, J. Rubenis portālam “la.lv” atbildēja: “Mans lūgums ir pieņemts un apstiprināts. Šobrīd es vairs neesmu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Esmu un palieku Rīgas Lutera draudzes loceklis. Tas ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts lēmums, kas izriet no ilgstošiem ārējiem un iekšējiem procesiem manī un Baznīcā.” Juris Rubenis joprojām uzskata par savu svarīgāko uzdevumu palikt garīgās izaugsmes ceļā, mācoties būt patiesākam, mīlošākam, drosmīgākam cilvēkam un palīdzēt šo ceļu atrast un tajā augt citiem cilvēkiem. Viņš turpinās darboties kā kontemplācijas skolotājs Elijas namā un Integrālās izglītības institūtā. Taču jau janvārī mācītājs atvadījās no Latvijas Radio klausītājiem, kurus svētdienās svētrītos bija uzrunājis ilgus gadus.

Arhibīskaps Jānis Vanags uz jautājumu par bijušā mācītāja lēmumu atbild, ka Rubenis minējis personiskus iemeslus, kurus nevarot nodot publiskai apspriešanai. J. Vanags norāda uz diviem aspektiem: “Pirmkārt tas saistās ar Rīgas iecirkņa mācītāju aicinājumu uz teoloģisku diskusiju par viņa grāmatās paustajām atziņām. Mācītāja statuss uzliek pienākumu sarunāties ar kolēģiem par mācības jautājumiem.

Domāju, ka saruna būtu devusi labumu visiem, taču Juris nejuta motivāciju ieguldīt laiku un spēku šādā diskusijā.” LELB virsgans piebilst, ka, no otras puses, šis lēmums saistās ar Jura paša garīgo ceļu un meklējumiem: “36 gadus viņš ir bijis mācītājs, bet nu ir laiks to atstāt un sekot Dieva noslēpumainajai vadībai.” J. Rubenis kā mācītājs noturēja dievkalpojumus savā Elijas nama rekolekciju centrā. Turpmāk viņš to vairs nedarīs. “Taču viņš negatavojas atstāt LELB, veidot savu konfesiju vai kļūt par brīvmācītāju. Viņš arī nevēlas celt nekādas apsūdzības baznīcai – kas izskaidro viņa atturēšanos no komentāriem. Dr. Rubenis joprojām ir mācībspēks Lutera akadēmijā un loceklis Torņakalna draudzē. Un, protams, svarīgi ir tas, ka paliekam draugi, kādi esam bijuši vairāk nekā 30 gadus,” rezumē J. Vanags.

Lai atbild par “nomaldīšanos”!

Rīgas Lutera draudze ir pati lielākā LELB draudze. Mācītāji, kas tajā kalpo, ir rosinājuši aktuālas diskusijas sabiedrībā, piemēram, par sieviešu ordināciju. Tagad Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs sociālajā tīklā “Facebook” raksta, ka vairāku LELB mācītāju “agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza zīmīgu kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā, ir turpinājusies visa gada garumā. “Rūpju māktie” Rīgas un daži apkārtnes mācītāji ir nākuši kopā, runājuši, veidojuši komisiju, kas sastāda vēstules gan pašam Jurim, gan izvirza prasības bīskapiem rīkoties. Pat tiem, kurus Juris savā laikā pats ir kristījis un ievadījis ticībā, licies svarīgi cīnīties ar “ļaunumu”, kas nāk no Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes.”

Viena Rīgas prāvesta iecirkņa mācītāju grupa uzrakstījusi vēstuli Rubenim, lai ierodas Rīgas iecirkņa mācītāju sapulcē un atbild uz jautājumiem par ticības pamattēzēm un nomaldīšanos, – tā situāciju skaidro viena no LELB piederīgām personām. Un piemetina: “Mācītājam Rubenim laikam tas “piegriezās”, un viņš uzrakstīja atlūgumu.”

Rīgas prāvesta iecirkni vada mācītājs Krists Kalniņš. Viņš apstiprina, ka pērn mācītāji aicinājuši uz sapulci J. Rubeni kā grāmatas “Viņš un viņa. Mīlestība. Attiecības. Sekss” autoru: “Vēlējāmies uzklausīt viņa viedokli, it īpaši par atziņām, kas mūsu izpratnē ir pretējas mūsu kristīgajai ticībai.” Pēc tikšanās sekojusi sarakste un aicinājums diskutēt ne vairs iecirkņa līmenī, bet mācītāju konferencē.

Pēc Rīgas Lutera draudzes mācītāja Kaspara Simanoviča domām, tagad daži mācītāji – kā Aleksandrs Bite un Krists Kalniņš – uzurpējuši eksperta statusu, kā interpretēt Svētos Rakstus un arī ticības apliecības rakstus. Arvien skaļāki ir pieteikumi, ka LELB ir jābūt ļoti konkrēti formulētai mācības interpretācijai, no kuras mācītājiem neatkāpties ne pa labi, ne pa kreisi, bet ar savu interpretāciju baznīcā nav vietas. “Juris Rubenis savu lēmumu pieņēma ar smagu sirdi,” saka Lutera draudzes mācītājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Kad Luters ar saviem tekstiem reformēja baznīcu, notikumi bija līdzīgi. Baznīcas funkcionēšana un tās sekotāju skaits ir atkarīgs no šādiem ar savu reputāciju riskēt gataviem pārgalvjiem, kuri visā šajā sabiedrisko lietu kārtībā – it kā kapitālismā (bet es neesmu pārliecināta, ka to tā var saukt) – spēj sataustīt cilvēku sāpi un spēju vai nespēju pielāgoties dinamisma saraustītajai un krīzēm nomocītajai cilvēku sabiedrībai. Un tie, kas nespēj piemēroties – tie nodzeras, nonarkojas un iet bojā. Ja es vēlētos reformēt sabiedrību, tad pasludinātu, ka jebkura dzīvnieku suga ir vairāk saudzējama par cilvēku sugu (jo līdzsvars ir izjaukts) un ka peļņa ir aizliedzama tāpat kā cilvēku turēšana verdzībā. Kapitālisms un peļņa ir jāaizliedz, citādi cilvēku mantrausība iznīcinās zemeslodi.

  2. Juris Rubenis ir un paliek mācītājs/skolotājs/draugs, neatkarīgi no ieraksta “darba grāmatiņā”. Nenovērtējama personība. Dižs gars. Cildens cilvēks.
    Par tiem un tiem, kas viņu “aicina diskutēt”, diemžēl vispār nav nekā sakāma…

  3. Esmu visai tāls no baznīcas un mācītāju teiktajā īpaši neieklausos. Tā teikt “puses paliek pie saviem viedokļiem”. Jura Rubeņa teiktais parasti vedināja ja ne piekrist, tad ieklausīties. Varbūt tāpēc, ka viņa patiesība nav agresīva. Un ticība arī. Tāda, kas pieļauj arī Kaspara Gaitiņa viedokli par ticību kā pieņemamu. Nu tas ir beidzies. LELB kļūst arvien fanātiskāka. Lai nu būtu. Bet bez manis.

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  5. liekulīgie “baznīckungi”?! Vai jums pašiem no sevis nav kauns? Jūs esat niecības salīdzinot ar Juri Rubeni, kas ir autoritāte tautai. Tādi nosodītāji kā jūs atgrūž /cilvēku kas domā /, no baznīcas, no jūsu liekulīgās pļāpāšanas. Visi mācītāji noteikti nav tādi, bet jūs – liekuļi – degradējat gan baznīcu, gan savus kolēģus. Attopieties, kamēr nAV par vēlu!

    • Masu informācijas līdzekļi, par šo gadījumu ziņojot, bieži negodīgi pārbīda jēdzienus: ne jau pret Juri Rubeni uzstājās citi mācītāji, bet gan pret mācībām, ko Juris Rubenis caur savām grāmatām izplata. Un šī jēdzienu pārbīde ģenerē emocijas,jo pats Juris Rubenis ir, protams, ļoti simpātisks cilvēks, un kad simpātiskiem cilvēkiem dara pāri, mums gribas tiem palīdzēt, ja ne savādāk, tad vismaz internetā ierakstot niknu komentāru par pāridarītājiem. Bet neuzķersimies uz šīs žurnālistu metodes!

  6. Žēl protams, ka tieši grāmata par mīlestību, pāra savstarpējo attiecību veidošanu un uzlabošanu (Un šeit Latvijā ir plašs darba lauks – liels šķirto ģimeņu skaits, kas tikai liecina par daudziem nepārdomātiem, pārsteidzīgiem lēmumiem. Par iemesliem Rubenis spriež droši vien pēc savas pieredzes, ko guvis darot mācītāja darbu dažādās Latvijas draudzēs ilgu gadu garumā.) ir kļuvusi par Jura Rubeņa, viena no tautas iemīļotākā, Neatkarīgās Latvijas laika nopelniem bagātākā (Lutera draudze ir ne tikai lielākā Rīgas vai Latvijas, bet pasaules latviešu luterticīgo draudze ) gudrākā (Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Lutera akadēmijas mācībspēks) lutera ticības mācītāja, konsekventas atsacīšanās rosinātāju no mācītāja (skolotāja) amata krusta. Šeit varētu minēt lielākus grēkus, ko skaidri deklarē 10 kristīgo baušļu kodekss. Šis ir tas gadījums, kad tu saproti, ka Latvijā garīgo varu sagrābuši tumsoņi. Skaidrojošā vārdnīca obskurantismu jeb tumsonību skaidro kā mēģinājumu apzināti aizturēt, likt šķēršļus zināšanu un informācijas nonākšanai plaša sabiedrības loka rīcībā, aizkavēt patstāvīgas domāšanas veidošanos, paļauties uz ticību pārdabiskajam. Latviešiem ir labs sakāmvārds, – palīdzi pats sev, tad arī Dievs tev palīdzēs! Tas iz mūžsenās tautas gudrības, bet pašlaik Latvijā notiekošais atgādina raganu medības un tumšo viduslaiku (inkvizīcijas, grēku atlaides u.c.) pieteikumu, kam absolūti nav nekāda sakara ar Luteru kā spēcīgu personību un viņa Sv.Rakstos pamatoto reformēto ticību, kas sacēlās pret tumsonību ortodoksālajā katolicismā. Par to mums lielā mērā jāpateicas Vanaga kungam, ka šāda situācija vispār ir izveidojusies! Vanagu vairāk interesē no Pētera baznīcas torņa ieņemamais miljons kā jēgpilni sakārtot LELB attiecības ar Rīgas vācu un LELBĀL trimdas luterticīgo latviešu, kas atgriezušies uz dzīvi dzimtenē, draudzēm.

  7. Augsti vērtēju mācītāju Juri Rubeni. Vienmēr ar dziļu interesi klaisijos viņa saturīgos , dzīves gudros , ar smalkjūtību un mīlestību apveltītalos sprediķos. Ļoti žēl ka viņš tiek izstumts no garīdzniecības. Tauta viņu mīlēja un mīl joprojām. Turies – mēs esm ar Tevi

  8. Tā jau ir , ja neesi lasījis grāmatu , tad nav ko spriest par tās saturu . /Viņš un Viņa . / To es saku par sevi . Man priekšstats par Mācītāju ir tikai no mediju ziņām , jo vinu nepazīstu . Atmodas sižeti un tā no attāluma . Biju domājis , ka mācītājs savā grāmatā atziņās apraksta sievietes un vīrieša attiecības mūsdienu situācijās , bet izskatās , ka tā gluži nav un tas arī ir izraisījis domstarpības Luteraņu baznīcas kolēģos pret Jura viedokļiem . Jebkurš cilvēks no mums ir tikai cilvēks un tātad jebkurš no mums ir arī grēcīgs . Katram savs grēks . Filosofēt un domāt mēs visi varam brīvi , bet ir jāsaprot , ka nedrīkst atzīt apgrēcības par pieņemamām lietām . Tās nedrīkst attaisnot , lai neļautu tām triumfēt . Padomāsim , kaut vai , cik daudz bēdu cilvēkiem devusi alkohola atļaušanās . Tagad narkomānija . Tā laužas Latvijas sabiedrībā un skumji , ka tieši intelektuāla sabiedrība virza marihuanas legalizēšanu . Apgrēcību ir ļoti daudz un ja cilvēki sāks apvienoties savās problēmās , tad rīt var pienākt brīdis , kad šīs apgrēcības pārņems varu pār visiem cilvēkiem ! Katrs no mums piedzimstot ar Grēku un cilvēkam ir jāmāk atrast ceļu pārvarēt savu vājumu un atrast izeju no tā , bet nekādā gadījumā nedrīkstētu viņu žēlot savā grēkā . Nekas jauns no apgrēcībām klāt nav nācis , jo viss ir bijis jau sen , tikai dekorācijas mainās . Iespējams tāpēc arī cilvēks šeit uz Zemes atrodas , lai dzīvojot un cīnoties ar savām problēmām atrastu pareizo ceļu . Nemaz tik neiespējama nav doma , ka cilvēki šeit atrodas kā Brīvā izsūtījuma vietā . Cilvēkiem ir dota arī brīva rīcības izvēle . No šīs izvēles atkarīga ikkatra cilvēka Nākamība .

  9. Pēc čigānu teiciena : ”kaut tu lepns paliktu”.
    Tas ir ar dziļu domu un to izsaka tauta ar lielu dzīves piededzi.
    Pārvari lepnību sevī un tad arī Dievs dos…

  10. Pāri visam stāv stingrā un nelokamā Dieva roka,jo Dieva vārds ir patiess un tur nav izmaināms neviens burtiņš,tad atstāsim visu Dieva rokās un beigsim domāt cilvēcīgi.

  11. Tātad pat šeit darbojas parastais likums – vai nu kauc kopā ar visiem vilku barā vai ārā! Tas ir skumji.

  12. Tātad pat šeit darbojas parastais likums – vai nu kauc kopā ar visiem vilku barā vai ārā! Skumji.

  13. Esmu Lutera draudzes piederīgā un visi mani radi ir kristieši. Neesmu lasījusi J.Rubeņa grāmatu un nelasīšu. Manās acīs Rubeņa kungs kopš Atmodas laikiem vienmēr ir bijis cienījams mācītājs, , gudrs cilvēks un brīnišķīgs sprediķu autors. Agrāk sarakstītās grāmatas bija bagātas ar atziņām un gribējās lasīt un lasīt. Taču…Kas notika? Kāpēc Rubeņa kungs iedomājās mūs, kristiešus pamācīt mīlēšanā un seksā, kā izriet no grāmatas nosaukuma. Izskatās, ka Rubeņa kungs ir ar lielu praksi šais lietās. Kā eksperts, vai. Gribas jautāt- vai runa ies par kristīgo seksu? Un kas tas ir? Nu, nevar būt, ka bez lielas pieredzes lietās par kurām raksta, var rakstīt! Un šajā laikā, kad pie logiem un durvīm reklamē seksu tāpat kā deguna pilienus, prezervatīvus, kā mājsaimniecības lietas un lubrikantus kā lietu, kas varētu būt katra skolnieka skolassomā! Jaunatnei! Pusaudžiem, Kas pēc tādas “audzināšanas”, diez vai kādreiz sapratīs, kas ir mīlestība un laime tajā. Kad jaunie šķiras biežāk, nekā laulājas. kad draud ar viendzimuma attiecību legalizēšanu! Vai mācītājam nebūtu jābūt tur, kur nostopē šo nevēlamo parādību? Vai mācītājam nav jācīnās ar visām negācijām? Vai mācītājam nav jāmāca, ka mīlestības jautājumi ir diskrēta lieta? Bet nē! Rubeņa kungs nolēmis dalīties pieredzē? Uz ko aicina grāmatas nosaukums? Var būt, ka grāmatu lasot, kā visus Rubeņa darbus, lasītājs lasīs ar interesi un, ka tur ir iztirzātas pavisam citādas lietas. Taču…Virsraksts ir tāds, kāds ir un mani vedina uz domām, ko es izteicu. Un es neesmu viena. Var būt, ka nebūdams mācītājs, Rubeņa kungs varēs brīvāk izpausties un vēl vērtīs visu par labu! Var būt viss būs citādi. Bet mācītāja misija nav tāda, ka to uz šo dienu deklarē Rubeņa kungs.

    • Nau īpaši labs stils runāt par grāmatu, nebūdamai to izlasījušai.
      Bet tā arī ir, ka Rubeņa kunga uzskati ir stipri mainījušies laika gaitā. Ja viņa 1997.g. izdoto “Dievs ir tepat” iesaka pat Alfas kursā kā labu grāmatu kristietības izpratnei, tad par viņa pēdējām grāmatām pieredzējuši kristieši (ne tikai mācītāji) rausta plecus. Tie uzskati šķietas esam sinkrētiski kļuvuši, tas ir – no dažādu mācību un reliģiju gabaliņiem kopā sašūdināti.

    • Lai spriestu par grāmatu, tā ir jāizlasa. Jūsu izteikumi nav pamatoti, jo balstās uz iztēli. Rubenis arī šajā grāmata ir tikpat dziļš un domājošs autors kā iepriekšējās.

  14. Luterāņu mācītāji lielā vairumā jau pēc savas būtības ir nelaimīgi noklīdeņi, kas maldās gan mācībā, gan dzīves ceļā. Smieklīgi, kā bariņš nomaldījušos cenšas pārliecināt sava ceļa gājēju, lai turas ar viņiem kopā. Ievelsies visi bedrē. Žēl.

Draugiem Facebook Twitter Google+