Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. oktobris, 2016
Drukāt

Juris Žagars konsultē Juri Pogu. Kā izskatās Mežaparka estrādes nākotne

Foto - Karīna Miezāja Foto - Karīna Miezāja

SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Aivars Tauriņš.

Kādu nākotni Mežaparka estrādei saredz tās apsaimniekotāji? To jautāju SIA “Rīgas meži” valdes loceklim Aivaram Tauriņam.

– Kā šobrīd izskatās un kas notiek Mežaparka Lielajā estrādē?

A. Tauriņš: – Jūtam celtniecības darbu tuvošanos. Tiek veikti ģeoloģiskās izpētes darbi, urbj gan asfalta klājumā, gan zālienos, gan skatītāju laukumā, kur parādās tādi kā kurmju rakumi, un pat tos pēc tam nolīdzinām, jo vēl jau kāds brītiņš te jādzīvo. Diezgan uzstājīgi izvirzām projektētājiem prasību pēc estrādes rekonstrukcijas saglabāt iespēju, tāpat kā līdz šim, ziemā veidot Sniega parku pēc pārbūves paaugstinātajā, par atvērta tipa būvi pārveidotajā skatītāju laukumā. Esam projektētājus saveduši kopā ar “Žagarkalnu”, kas pēdējos gados pie mums strādājis un ļoti kvalitatīvi ar saviem pienākumiem ticis galā. Ir taču labi, ka slēpošanas iemaņu apgūšanai kā bērniem, tā pieaugušajiem nav jābrauc uz Austriju, bet ar tramvaju var nokļūt tepat, Mežaparkā, un arī izīrēt vajadzīgo inventāru. Patlaban Juris Žagars konsultē Juri Pogu. Protams, risināms jautājums par atbilstošām konstrukcijām, jo uzpūšamā sniega masa ir diezgan liela, tāpat par ūdens ņemšanas vietu. Patlaban esam tehnisko risinājumu meklēšanas procesā.

– Vai liela tonnāža uz jumta gribot negribot neatsauc atmiņā notikumus ar veikalu “Maxima”? Vai nerodas bažas?

– Neba man par to spriest. Tam ir eksperti. Ja cilvēki strādā godprātīgi, ja visas konstrukcijas ir pareizi aprēķinātas, izvietotas, ja viss notiek plānoto normu robežās, tad bažām nav pamata. Bet tas, ka esam pavirši pret drošības lietām, arī nav nekāds noslēpums un bija viens no jaunas estrādes nepieciešamības iemesliem. Jaunas estrādes celtniecību pamatojām gan ar cilvēku, gan konstrukciju, gan evakuācijas drošības, gan ergonomiskiem jautājumiem.

– Kāda ir apsaimniekošanas vīzija pēc skatītāju laukuma rekonstrukcijas saskaņā ar Jura Pogas projektu, kas notiks jau līdz 2018. gada Dziesmu svētkiem?

– Puse no skatītāju laukuma paliks kā zemes uzbērums. Bet otrajā, augstākajā, pusē tiks izveidota ­atvērta tipa celtne ar skatītāju soliem virspusē jeb “jumtu”, zem kura apakšā plašā telpā dziļumā izvietosies tualetes, ēdināšanas (ēdinātāji vairs neatradīsies apkārt estrādei un līdz ar to netraucēs ar smaržām un trokšņiem svētku norisei) un tirdzniecības vietas.

– Līdz šim Mežaparka Lielajā estrādē bija 22 000 sēdvietu. Pēc rekonstrukcijas būs vairāk nekā 31 tūkstotis. Tātad pieaugums par trešdaļu. Taču vai tas ko mainīs mūsu konkurencē par starptautiski slaveniem mega zvaigžņu koncertiem ar Igauniju, kur Tallinas estrādē ir 70 000 skatītāju vietu?

– Šis skaitlis attiecas uz stāvvietām. Pats esmu bijis Tallinā uz Tīnas Tērneres koncertu un stāvējis ar savu puiku uz pleciem. Varbūt tur ir kādas pārsimt sēdvietas īpaši lūgtiem viesiem, taču pārējie stāv kājās. Kad novāc solus, mūsu estrādē līdz šim bija 45 000 stāvvietu. Pēc rekonstrukcijas nesasniegsim 70 tūkstošus vietu kā Igaunijā, taču pietuvosimies šim skaitlim un būsim konkurētspējīgi ar Tallinu. Šobrīd projektētāji meklē labāko risinājumu soliem. Tas svarīgi no vairākiem aspektiem – lai cilvēkiem ērti sēdēt, lai tie ir skaisti, ergonomiski, kā arī praktiski uzlikšanai un noņemšanai, kas ir milzīgs, smags darbs. Patlaban ziemā soli glabājas vienkārši ārā starp priedēm. Cerams, ka galīgais risinājums būs tāds, ka saliktā veidā tie būs kompaktāki, un solus varēsim izvietot pagrabstāvos un sānos pēc estrādes rekonstrukcijas ieplānotajās noliktavās. Mani interesē arī tas, uz kurieni estrādes rekonstrukcijas laikā tiks pārvietoti “Rīgas mežu” administrācijas apmēram 30 cilvēki. Acīmredzot 2018. gada sākumā mums būs jāpārvietojas uz citām telpām, lai pēc trim gadiem, kad būs pabeigta Lielās estrādes rekonstrukcija, atgrieztos Mežaparkā. Tad būtu jauki atdzīvināt arī ideju par Dziesmu svētkiem veltītu ekspozīciju, kas būs gana interesanta gan mums pašiem, gan ārzemju viesiem kā skaistās tradīcijas mantojuma glabātāja.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+