Kultūra
Teātris un kino

Juris Žagars par situāciju Dailes teātrī: “Neiekrist uz pašnāvnieku.”1


Juris Žagars
Juris Žagars
Foto: Evija Trifanova / LETA

Dailes teātra bijušais mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers īsziņā LTV raidījumam “Panorāma” atklājis, ka iesniedzis atlūgumu un turpmāk Latvijā izrādes vairs neiestudēs.

Dailes teātra aktieru dumpis tādējādi guvis uzvaru, taču vai tas nozīmē, ka krīze ir pārvarēta, un teātra tālākais ceļš skaidrs? Un kā tas gadījās, ka situācija tika novesta tik tālu? Vēl tradicionālajā preses konferencē pirms sezonas sākuma Dailes teātra kolektīvs izskatījās kā liela, draudzīga ģimene. Vai pirms publiskajiem paziņojumiem aktieru kolektīvs runāja arī ar pašu māksliniecisko vadītāju?

Runāja individuāli

Artūrs Skrastiņš raidījumam “Kultūršoks” norādīja, ka pēc vairākiem televīzijas raidījumiem, kuros izskan pārdomas par mākslinieciskās vadības krīzi, aktieru kolektīvs gaidījis mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera reakciju, “iespējams, sapulci”, taču tā nav sekojusi, tādēļ aktieru kolektīvs nolēmis rīkoties.

Savukārt aktieris Juris Žagars LA.lv skaidro, ka jau pēdējā laikā ir runājis ar Džilindžeru par viņa vīziju teātra nākotnei.

Privāti ar māksliniecisko vadītāju par to, kas teātrī neapmierina, runājuši arī citi kolēģi, teic Juris Žagars: “Taču, kad sasaucām sapulci, visiem bija pārsteigums par to, ka praktiski visa aktieru kolektīva viedoklis ir tik vienots.”

Turklāt tobrīd jau ēterā izskanējis Latvijas televīzijas raidījums “Kultūršoks”, tādējādi iznesot teātra kolektīva problēmsituāciju atklātībā. Neesot atlicis nekas cits, kā izskaidrot situāciju ar sapulces nolēmumu presei objektīvi, kaut arī pats Džilindžers tobrīd bijis atvaļinājumā ārzemēs.

Arī direktora atbildība?

Teātra zinātniece Silvija Radzobe raidījumā “Kultūršoks” norādīja, ka

līdzatbildība šajā situācijā jāuzņemas arī teātra direktoram Andrim Vītolam,

jo “radošajā kolektīvā krīzes pazīmes bija manāmas jau pirms gadiem diviem trim”.

Tādējādi viņai absurds šķiet pašreizējais risinājums, kurā atstādināts tiek mākslinieciskais vadītājs, kaut gan repertuāra veidošanā piedalās arī teātra mākslinieciskā padome un direktors.

Patlaban, kā norāda Andris Vītols, viņš gatavs uzņemties lielāku atbildību arī par repertuāra jautājumiem: “Papildus administratīvai vadībai uzņemšos arī māksliniecisko, tomēr ciešā sasaistē ar māksliniecisko padomi, kas tiks veidota uz esošās repertuāra padomes bāzes, iesaistot tajā gan aktierus, gan režisorus un pārstāvjus no administrācijas. Šobrīd mans uzdevums ir stabilizēt situāciju, lai neciestu izrāžu kvalitāte un jauniestudējumu radīšanas process.”

Direktors izteica arī viedokli, ka, pārdalot mākslinieciskā vadītāja atalgojumu, būtu iespējams piesaistīt vienu vai vairākus štata režisorus, kuru patlaban Dailes teātrī nav.

Juris Žagars teic – situācijai nav bijis iespējams labs risinājums, tikai “mazliet labāks un mazliet sliktāks”.

Aktieris uzskata, ka mākslinieciskā padome patlaban ir vienīgais reālais risinājums, jo sezona jau ir sākusies, pārsvarā režisori jau nodarbināti un saplānojuši savu laiku. Bet tas ir pagaidu risinājums. Ilgtermiņā “demokrātija teātrī nekad nav labi funkcionējusi”, taču nevarot gaidīt, ka šajā situācijā uzreiz izdosies piesaistīt nopietnu mākslinieciskos vadītājus.

“Kaut ko darot ātrumā, varam iekrist uz avantūristu vai pašnāvnieku,”

ironiski secina Žagars, piebilstot – būtu labi, ja teātris, līdzīgi orķestros ierastajai praksei, varētu sadarbību ar potenciālajiem mākslinieciskajiem vadītājiem vispirms izmēģināt.

Dailes teātri pārveidos?

Turklāt kuluāros cirkulē arī dažādas baumas, tostarp par to, ka Dailes teātri iecerēts pārveidot par muzikālo teātri.

Kultūras ministra Naura Puntuļa padomniece komunikāciju jautājumos Inga Vasiļjeva šādas spekulācijas kategoriski noraida, piebilstot – arī tikšanās reizē ar Dailes teātra aktieru kolektīva pārstāvjiem ministrs uzsvēris, ka ka būtisks ir redzējums par teātra attīstību, kurā svarīga loma ir Smiļģa teātra tradīcijām.

“Teātra vadībai tuvākajās nedēļās jāprezentē plāns par teātra mākslinieciskās vadības risinājumiem.

Līdz 2021. gadam spēkā ir Dailes teātra pašreizējā darbības stratēģija, kurā teikts, ka Dailes teātris ir repertuāra teātris, kas savu darbību balsta uz spēcīgu un profesionālu aktieru trupu un administratīvi tehnisko komandu.

Jaunajā teātra darbības stratēģijā noteikti būs jāaktualizē Dailes teātra Lielās zāles attīstības nepieciešamība,

kurai jātop ciešā sadarbībā ar teātra administratīvo un māksliniecisko vadību,” ministra nostāju pauda Inga Vasiļjeva.

Teātra zinātniece Ieva Struka raidījumā “Kultūršoks” atzina, – piepildīt 980 vietas lielo zāli ir izaicinājums.

Turklāt milzīgais vietu skaits rada būtisku spiedienu uz paša teātra ienākumiem, tā kā valsts budžeta dotācija sedz aptuveni 40 procentus teātra izdevumu, bet 60 klāt piepelnāmie procenti Dailes teātrim ir vislielākie no visiem valsts finansētajiem teātriem.

“Neesmu Džilindžera fans, bet…”

Neklusē arī sociālie tīkli, kuru lietotāji šoreiz pārsvarā nostājušies Džilindžera pusē.

Tomēr daļa Twitter lietotāju par režisora lēmumu ironizē, prognozējot viņa tālāko rīcību

Saistītie raksti

LA.lv