Latvijā
Politika

“Sirdsapziņa” varbūt izklausās labāk, bet tekstā tā nav. Eksperti par “sabojāto svinīgo brīdi”10

FOTO: Dainis Bušmanis

Valsts prezidents Egils Levits ir sācis darbu Rīgas pilī, bet tikmēr nerimstas diskusijas ap nelielo misēkli, kad prezidents zvēresta došanas brīdī vārda” apziņa” vietā pateica “sirdsapziņa” un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) lika zvērestu atkārtot.

Pēc “Latvijas Avīzes” lasītājas Daces Baltrumas publikācijas “Sabojāts svinīgs mirklis” 10. jūlija numurā savu viedokli sociālajā tīklā “Twitter” pauda arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), norādot, ka svinīgo mirkli sabojājusi “burta kalpība” un tiesiskuma neizpratne.

Juristiem nav viennozīmīga viedokļa šajā jautājumā. Daļa atgādina – ja, runājot zvērestu, pārsakās deputāti, arī viņiem sēdes vadītājs vienmēr to liek atkārtot, tad kāpēc lai Valsts prezidents būtu izņēmums?

Pirms vairākiem gadiem bija precedents, kad deputāts Juris Viļums zvērestu nolasīja latgaliski, bet toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aizrādīja, ka zvērests jālasa latviešu valodā un lūdza zvērestu atkārtot. Viļums to atteicās darīt, tādēļ deputāti balsoja tikai par 99 mandātu apstiprināšanu.

Tikai pēc Mandātu komisijas lēmuma Viļuma zvērests tika akceptēts un kopš tā laika zvērestu var dot arī latgaliski.

Savukārt 13. Saeimas laikā deputāte Janīna Kursīte-Pakule zvērestu norunāja lībiešu valodā, taču pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces aicinājuma tas bija jāatkārto arī latviešu valodā. Lībiešu valodā zvērests netiek pieņemts.

Patlaban juristi strādā pie Satversmes 18. panta komentāriem, un, kad tie būs pabeigti, tad arī būs ļoti precīzi izskaidrota šī panta jēga.

Taču par Satversmes 40. panta skaidrojumu, kurā ir ietverts Valsts prezidenta zvēresta teksts, nevajadzētu būt šaubām, jo Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Dita Plepa šo pantu 50 lappušu garumā ir sīki un smalki izanalizējušas savā komentārā, kas ir publicēts Satversmes komentāru krājumā.

Juriste D. Plepa pastāstīja, ka ar Rodiņas kundzi daudz diskutējušas par 40. panta saturu, un “tā prakse ir akceptēta”.

D. Plepa: “Šis gadījums ir ļoti interesants no tā viedokļa, ka Valsts prezidents tūdaļ pēc zvēresta nodošanas stājas amatā. Līdz ar to zvērestam ir jābūt ļoti precīzi izpildītam.

No vienas puses, šis zvērests ir kā ceremoniāla formula, bet, no otras puses, tas ir vērtībās orientēts.

Zvērests noteic Valsts prezidenta amata izpildīšanas standartus. Nosauc tās vērtības, kas prezidentam ir jāaizsargā un pēc kurām prezidents tiecas. Tāpēc šī norma ir ļoti precīzi jāievēro. Saeimas priekšsēdētājs ir tas, kurš kontrolē un uzrauga šīs Satversmes normas ievērošanu.

Mūrnieces kundze ir rīkojusies atbilstoši un adekvāti kā Saeimas vadītāja, konstatējot jaunievēlētā prezidenta kļūdu, dodot zvērestu.

Tas nav nekas unikāls, arī ASV prezidents Obama ir bijis spiests atkārtot zvērestu pat vairākas reizes.”

Viņa piebilst, ka sirdsapziņa varbūt izklausās labāk, tomēr tekstā ir ietverta Satversmes tēvu izstrādātā apziņa.

“Satversmes precīzā valoda ir ļoti svarīga. Tur jau ir tas valodas skaistums! Prezidents Levits savā uzrunā norādīja šo unikālo situāciju, ka mūsu valstī ir gandrīz simtgadīga konstitūcija. Valsts pamatlikumam pēc diviem gadiem apritēs simts gadu. Satversmes valoda nav ideāla, bet tā ļoti labi funkcionē un parāda kontinuitāti. Jā, var uzskatīt, ka Satversmes valoda ir mazliet neveikla, bet vienlaikus tā ir arī skaista,” sacīja D. Plepa.

Viņa uzsvēra, ka Satversmē nav neviena lieka vārda.

“Ja skatāmies analoģiski, tad tas ir tāpat kā laulību laikā – ja vārds “jā” netiek izteikts skaidri, tad mācītājs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks liek to atkārtot,” sacīja Plepa un uzsvēra, ka juristiem ļoti būtiski ir vārdu tulkojums jeb vārda nozīme un vārdam “apziņa” un “sirdsapziņa” ir atšķirīga nozīme.

Juriste uzskata, ka jaunievēlētais prezidents atbilstoši reaģējis uz šo situāciju un devis zvērestu atkārtoti.

Taču šis nelielais misēklis liek vismaz teorētiski aizdomāties, kas notiktu tādā gadījumā, ja, piemēram, par prezidentu tiktu ievēlēts cilvēks ar īpašām vajadzībām – kurlmēms vai neredzīgs.

“Mēs, rakstot komentāru, vērtējām arī šādas situācijas. Ja prezidents būtu kurlmēms, viņš varētu dot zvērestu zīmju valodā. Valsts prezidents ne tikai dod zvērestu, bet arī paraksta šo tekstu. Ja, piemēram, cilvēks slikti redz, viņš šos četrus zvēresta teikumus var iemācīties no galvas,” sacīja komentāra autore.

Ja Saeimas priekšsēdētāja nebūtu pamanījusi prezidenta pārteikšanos, tad nav izslēgta iespēja, ka atrastos kāds, kurš ar sūdzību vērstos Satversmes tiesā par Saeimas lēmuma neatbilstību Satversmei, uzskata Plepa.

Fragments no Satversmes 40. panta komentāra

Apziņa latviešu valodā skaidrota kā “cilvēka smadzeņu funkcija – objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma” un arī kā apzināšanās; izpratne un ar to saistīta apzinīga attieksme (pret ko). Apziņa raksturo to, kad konkrēta persona apzinās sevi kā dominējošu būtni un “pieslēdzas” saprātīguma stāvoklim. Tādēļ arī apziņu var uzskatīt par sinonīmu cilvēku saprātīgumam, kas nozīmē zināt, saprast, apjēgt, prast mērķtiecīgi darboties.

Apziņas visraksturīgākā darbība ir domāšana, kurā norisinās izziņa. Valsts prezidenta “apziņa” nenoliedzami ir uzlūkojama kā individuāla (konkrētas personas) apziņa pretstatā sabiedrības apziņai.

Saistītie raksti

Svinīgajā solījumā paredzētās “labākās apziņas” realizācija vienmēr būs saistīta ar konkrētas personas personību, arī pašapziņu, to kvalitāšu, zināšanu, kompetenču kopumu, kas piemīt konkrētai personai, sagaidot, ka tā rīkosies apzināti, t. i. racionāli. Šis formulējums ietver pienākumu godprātīgi pildīt amatu.

Levits nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā
LA.lv
VV
Vivanta Volkova
Latvijā
Vienos ziedos… Dzintra Lūse pēc vīra mīklainās nāves atjauno izdemolēto baznīcu
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
Petraviču apmierina jaunā LM parlamentārā sekretāra darbs
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Prāta vētras” koncerts Liepājā noritējis mierīgi
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
7 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
6 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
7 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
7 stundas