Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. augusts, 2012
Drukāt

Jurkevičs: Laime mani nedaudz pievīla

afp_83648488

Pēc debijas olimpiskajās spēlēs Dmitrijs Jurkevičs no Londonas mājup dosies ar labām atmiņām par piedzīvoto, tomēr 1500 metru distancē nesasniegtais pusfināls skrējējam atstājis arī nesasniegta mērķa sajūtu.

Jurkevičs uzskata, ka viņam nepaveicās ar nonākšanu vislēnākajā no trijiem priekšskrējieniem, turklāt neveiksmīga pozīcijas izvēle distances beigu daļā skrējēju izslēgusi no cīņas par tikšanu pusfinālā.

“Laime mani nedaudz pievīla, jo netrāpīju ātrākajā skrējienā,” žurnālistiem pēc skrējiena teica Jurkevičs. “Ja būtu bijis nedaudz ātrāks skrējiens, tiktu tālāk. Tagad sanāca tā, kā sanāca,” atzina 25 gadus vecais vieglatlēts, kuru no iekļūšanas pusfinālā šķīra 0,48 sekundes.

Skrējiens Jurkevičam izdevies palēns un ar grūstīšanos, ko veicināja nelielais ātrums. Burzmā un cīņā Jurkevičam kāds konkurents arī savainoja kāju, un mediju miksa zonā viņš ieradās ar saplēstu un asinīm notraipītu kurpes purngalu.

“Ar treneri izstrādātā taktika paredzēja man vairāk turēties otrajā celiņā, lai mazāka grūstīšanās būtu. Visu laiku kāds pa kājām sita, bet tak neskriesi pa trešo celiņu. Tā kā skrējiens nebija tik ātrs kā gribētos, sanāca arī grūstīšanās,” nepieciešamību distancē aizstāvēt izdevīgāku pozīciju pamatoja Jurkevičs.

Par savu kļūdu Jurkevičs uzskata pēdējā pagriezienā izvēlēto pozīciju, kas izrādījās neērta cīņai finiša taisnē. Tas liedzis turēt līdzi līderu grupai, kam izdevās atrauties. “Mēģināju pēdējā taisnē tikt viņiem [līderiem] līdzi, uzskrēju, bet drusku nepietika,” teica olimpiskais debitants.

Jurkevičs arī apsvēris iespēju pašam uzņemties skrējiena vadību, tomēr Eiropas čempionātā gūtā negatīvā pieredze viņam likusi pārdomāt. “Domāju, ka uzskrietu daudz ātrāk, ja vadītu [skrējienu], bet kas zina, kā viss būtu. Dažādi var domāt… Grupu vilkt ir grūti,” viņš paskaidroja.

Par karjerā pirmajām olimpiskajām spēlēm Jurkevičam paliks pozitīvi iespaidi. “Tik daudz cilvēku un tāda atmosfēra, vienīgi pusfinālā tikt būtu gribējies. Par finālu – jābūt reālistam – tur vajadzētu ļoti lielu veiksmi, bet pusfināls domāju, ka būtu bijis pa spēkam,” viņš sacīja.

Jurkevičs uzskata, ka savu maksimālo rezultātu olimpiādē varētu sasniegt, distanci veicot trijās minūtēs un 35 vai 36 sekundēs. Viņam patīk Londonas olimpiskā stadiona skreceliņš, kas ir nedaudz paciets. Arī cita infrastruktūra stadionā ir augstā līmenī, un Jurkevičam žēl, ka nevienas līdzīgas būves nav pašu mājās. Dzimtajā Daugavpilī viņam nav īsti kur trenēties, un sportists brauc skriet uz Preiļiem.

Jurkevičs paturēs prātā nākamās olimpiskās spēles 2016.gadā Riodežaneiro, taču piebilda, ka pašlaik par tām domāt vēl ir par garu. Distanci mainīt viņš gan neplāno, un teica, ka turpinās skriet 1500 metrus.

Jau ziņots, ka Jurkevičs priekšsacīkstēs ierindojās 25. vietā. Otrajā no trīs priekšskrējieniem Jurkevičs finišēja pēc trīs minūtēm un 41,40 sekundēm, kas skrējienā viņam deva 9.vietu. Lai iekļūtu pusfinālā, skrējienā vajadzēja finišēt labāko sešiniekā, vai pēc tam cerēt uz kādu no nākamajiem sešiem labākajiem rezultātiem, taču arī pēc šī nosacījuma Jurkevičs tālāk netika. No sava labākā sezonas rezultāta Jurkevičs atpalika 2,72 sekundes, bet no personiskā rekorda (3:37,35), kas ir arī Latvijas rekords, viņu šķīra 4,05 sekundes. Sacensību turpināšanai bija nepieciešams rezultāts 3:40,92.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+