Jūrmalā atklās izstādi par Baltijas kūrortu kultūrvēsturi 1
Ceturtdien, 6. augustā plkst. 18 Jūrmalas pilsētas muzejā tiks atklāta starptautiska kultūrvēsturiska izstāde “Cilvēki, ielas, mājas”, kas veltīta Baltijas piekrastes kūrortu kultūrvēsturiskajam mantojumam, LA.lv pavēstīja projekta vadītāja Inga Sarma.
Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrība sadarbībā ar Jūrmalas Pilsētas muzeju, Sopotas muzeju Polijā, Arhitektūras vēstures institūtu Sanktpēterburgā, Krievijā, Hanko muzeju Somijā, Birštonas muzeju Lietuvā un Pērnavas muzeju Igaunijā uzsākusi darbu pie projekta “Ziemeļu zvaigznes jūras krastā – Baltijas kūrortu kultūrvēsturiskais mantojums”, ko finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Mobilitātes programma Kultūra, stāsta Sarma.
Projekts ilgs līdz 2017. gada beigām, tā mērķis – pieredzes apmaiņa, izglītošanās un jaunu ideju gūšana kūrortu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā. Šā gada sadarbības rezultāts starp projekta dalībvalstīm ir tieši izstāde “Cilvēki, ielas, mājas”.
Projekta kuratore atgādina, ka vārds “kūrorts” vācu valodā nozīmē “vieta, kas ārstē”, un tieši ar ārstniecības nolūku 18. gadsimta vidū radušies pirmie kūrorti. “Tikai vēlāk uzņēmīgiem ļaudīm radās ideja par to, ka bez ārstēšanās kūrortos var piedāvāt arī izklaides un izpriecu iespējas,” piebilst Sarma. Izrādījās, ka kūrorts ir lieliska vieta gan veselības uzlabošanai, gan atpūtai un vēl – te var rast iedvesmu un radoši strādāt. Ja izveidotu “Kūrortu iedvesmotās jaunrades enciklopēdiju”, tad mēs iegūtu daudzu sējumu apkopojumu, kur būtu gan literatūra, drāma, māksla, mūzika, arhitektūra, kino, foto, zinātne, faktiski visas tās nozares, kur vien cilvēks radījis ko jaunu.
Palangas vārds zelta burtiem ierakstīts gan Lietuvas, gan Polijas kultūras vēsturē, jo šeit iedvesmu smēlās Mikolajus Konstantins Čurļonis, Maironis, Adams Mickevičs, Vladislavs Rejmonts. Pērnava bija vieta, kur padomju laikā ierosmi jauniem radošiem sasniegumiem guva Vladimirs Spivakovs, Zinovijs Gerdts, Mihails Kozakovs. Birštona pie dižajiem Nemunas upes lokiem raisīja iedvesmu un idejas rakstniekiem Stanislovam Moravskim, Balim Sruogam, māksliniekam Nikodemam Silvanavičam, sekmēja jaunu ideju veidošanu lingvistam Jonasam Kazlauskam.
Hanko savus projektus realizējuši ievērojami somu arhitekti : Teodors Hoijers, Larss Sonks,Valdemārs Aspelins, Viljo Revells.
Sopotu Vāgnera mūzikas festivāla dēļ kopš 1922. gada dēvēja par “Ziemeļu Baireitu” un tā visiem zināma kā pasaulslavenā aktiera Klausa Kinska dzimtā pilsēta.
Komarova (bijusī Kellomiaki) visvairāk pazīstama ar izcilās dzejnieces Annas Ahmatovas “būdiņu” (tā draugi dēvēja viņas vasarnīcu), tāpat kā ar vietām, kas saistītas ar Dmitriju Šostakoviču, Josifu Brodski, Gaļinu Ulanovu, brāļiem Strugackiem.
Jūrmala ir vieta, kur Rainis rakstīja “Uguni un nakti”, kopā ar Aspaziju tulkoja Gēti, Aspazija Dubultos strādāja pie krājumiem “Kaisītas rozes” un “Zem vakara zvaigznes”. Emīls Dārziņš Jūrmalā komponēja “Melanholisko valsi”, bet Leonīds Vīgners jaunās Dzintaru koncertzāles atklāšanai 1936. gadā komponēja “Menuetu klasiskā stilā”.
Latvijā tuvāk iepazīt Ziemeļu zvaigznes – Baltijas piejūras kūrortus un to kultūrvēsturisko mantojumu varēs Jūrmalas Pilsētas muzejā no 6. līdz 30. augustam.
Izstādes eksponēšanas laikā katram no pārstāvētajiem kūrortiem būs paredzēta īpaša diena, kad apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan pilsētu, gan arī zemi, stāsta Sarma. Septembrī izstāde būs skatāma Birštonā, oktobrī un novembrī – Sanktpēterburgas piepilsētās Komarovā un Sestroreckā, kā arī Sanktpēterburgas arhitektu namā. Decembrī izstāde atgriezīsies Latvijā. 2016. gada maijā tā ceļos uz Somiju, bet no jūnija līdz augustam viesosies Pērnavā.
Ieeja izstādē – bez maksas.
