Jūrmalā šovasar noformēti vairāk nekā 300 protokolu par trokšņošanu naktī 1
Jūrmalā šovasar noformēti vairāk nekā 300 protokolu par trokšņošanu naktī, un pilsētas pašvaldības policija (JPP) meklē alternatīvus veidus, kā ierobežot naktsmiera traucētājus, viens no tiem ir vēršanās pret pārkāpēju tiesā par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka protokola prasībām, vēsta biedrība “Tautas balss”.
Pašlaik gan nav skaidrs, vai tiesa šādus pieteikumus pieņems izskatīšanai, nemaz nerunājot par to, vai vainīgie tiks sodīti. No jūnija līdz aptuveni augusta vidum JPP ir noformējusi aptuveni 320 protokolus trokšņu normatīvu pārkāpumiem naktī, pērn tie bija 279 protokoli. Pretstatā pērnajam gadam, kad viennozīmīgs nakts skaļāko diskotēku līderis bija “Havana Club Lounge”, šogad šā anti‑topa virsotni iekaroja restorāns “Estrāde”.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl vētī šovasar izstrādātos Jūrmalas domes saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību, kuros ir mēģināts iestrādāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto juridisko personu sodīšanu, ja tās pārkāpj akustiskā trokšņa nakts normas.
“Faktiski policijai pat nebūtu papildus jānoslogo tiesu sistēma, nedz jāgaida uz domi, kamēr tā izstrādā noteikumus, nedz VARAM noteikumu apstiprinājumu, jo policijas pilnvaras ir noteiktas likumos un ministra kabineta noteikumos. Līdz ar to, pašvaldības policija nav gluži tik bezpalīdzīga, kā tas tiek pausts, galvenais ir griba rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem,” uzskata biedrības “Tautas balss” vadītājs Mārtiņš Visockis.
Visockis arī piebilda, ka jebkurā gadījumā Jūrmalas dome kārtējo reizi ir pamanījusies pilnībā neņemt vērā Latvijas administratīvo pārkāpumu likumu (LAPK) un savos noteikumos juridiskajām personām paredzot aptuveni trīs reizes mazāku sodu nekā minētajā likumā.
To, ka trokšņu normatīva pārkāpšana naktī, nebūt nav lokāla problēma, iespējams, apliecina tas, ka pie šā jautājuma vētīšanas ir ķēries Tiesībsargs. Pagaidām vēl tiek apkopota un analizēta informācija, taču, cerams, ka tuvākajā laikā sekos arī kādi secinājumu un rīcības ieteikumi.
“Gan valstī, gan pašvaldībās skaidras nostājas nakts trokšņu jautājumā, tas ir, kas tad īsti ir prioritātes – iedzīvotāji vai bizness. Kamēr nebūs prioritāšu, tikmēr visas puses būs neapmierinātas – uzņēmēji uzskatīs, ka viņus ierobežo, bet iedzīvotāji, ka pārkāpj viņu tiesības,” sacīja Visockis.
Kā jau vēstīts iepriekš, jūrmalnieku cerības uz mierpilnākām vasaras naktīm varētu piepildīties tikai nākamajā gadā, kad atbilstoši biedrības “Tautas balss” iniciatīvai tapušajam lokālplānojumam kafejnīcu, restorānu, klubu utt. īpašniekiem vajadzēs uzstādīt trokšņa barjeras.
Pēc jūrmalnieku domām liela nozīme ir arī pašvaldības atbildībai, izsniedzot pasākumu vai āra kafejnīcu darbības atļaujas uzņēmējiem, kuri gadu no gada pārkāpj likumu.
