Jauna vizuālā identitāte esot bijusi nepieciešama, lai nostiprinātu Jūrmalas pozīcijas kā populārākajai Baltijas kūrortpilsētai.
Jauna vizuālā identitāte esot bijusi nepieciešama, lai nostiprinātu Jūrmalas pozīcijas kā populārākajai Baltijas kūrortpilsētai.
Jauna vizuālā identitāte esot bijusi nepieciešama, lai nostiprinātu Jūrmalas pozīcijas kā populārākajai Baltijas kūrortpilsētai.

Jūrmalas jaunajā simbolikā saskata Georga lentīti 36

Jūrmalas dome šā gada 7. maijā pieņēma saistošos noteikumus “Par Jūrmalas pilsētas simboliku”, kas paredz mainīt pilsētas vizuālo identitāti. Drīz pēc tam vairāki jūrmalnieki pauduši sašutumu par to, ka pašvaldība šo lēmumu sagatavojusi bez sabiedriskās apspriešanas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Starp aktīvākajiem jaunā vizuālā tēla oponentiem ir Jūrmalas mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Dzintars Adienis. Viņaprāt, no mākslinieciskā viedokļa jaunais pilsētas logo absolūti neatbilst Jūrmalas tēlam un logo autoru aprakstītās ieceres nav uztveramas. “Nerakstīts likums, strādājot pie logotipa izveides, ir izvairīties no jebkādas līdzības vai asociācijām ar negatīviem simboliem – rupjībām, sātaniskām zīmēm un tamlīdzīgi. Diemžēl gan es, gan daudzi citi aptaujātie cilvēki šajā simbolikā saskata šobrīd tik ļoti aktuālo Georga lentīti. Tas pašreizējos apstākļos ir pilnīgi nepieļaujami un liecina par logotipa autoru un tā vērtētāju Jūrmalas domē vieglprātīgo un nenopietno attieksmi,” uzskata Dz. Adienis, kurš pats ilgus gadus esot strādājis dizaina un reklāmas jomā.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile apstiprināja, ka pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju iebildumus, bet noliedza apgalvojumus, ka lēmumprojekts būtu gatavots slepenībā. “Gatavojot zīmola stratēģiju, priekšizpētes stadijā notika daudz dziļo interviju un diskusiju ar visdažādāko viedokļu līderiem, iedzīvotāju grupām, uzņēmējiem, pedagogiem, dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem, lai secinātu, kā Jūrmalai vislabāk sevi pozicionēt.” Tomēr domes pārstāve atzina, ka pats logotips nav gājis sabiedriskās apspriešanas ceļu.

Pēc ekspertu ieteikumiem, pilsēta atteikusies no piejūras pilsētām ierastajām zili dzeltenajām krāsām, aizstājot tās ar universālākām. Jaunais logo atkarībā no situācijas tikšot lietots baltā, melnā, sarkanā un smilšu zeltainā krāsā. Reklāmistu samācītie domes pārstāvji skaidro, ka jaunajā logotipā “atspoguļots smilšu reljefs, kas simbolizē pilsētas dabisko, harmonizējošo ritmu”. Tāpat tas “uzsvēršot, ka Jūrmala nav tikai sezonāla pilsēta, kas dzīvo tikai vasarā, bet tajā ir dzīvs ritms cauru gadu”. Neraugoties uz saņemtajiem iebildumiem, pašvaldība neplāno veikt korekcijas pilsētas vizuālajā simbolikā. Jaunais logotips jau tiek aktīvi izmantots, lai reklamētu dažādus Jūrmalas pasākumus, tostarp jau šo sestdien gaidāmos Kūr­orta svētkus.

Tikmēr Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas nodaļa vēstulē vērsusies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda ar lūgumu atcelt Jūrmalas domes lēmumu. Tiesa, domes sēdē NA pārstāve Gunta Liepiņa jauno logotipu atbalstīja. Partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Žugovs to skaidro ar politiķes pieredzes trūkumu un sūkstījās, ka domes deputāti spiesti sekot Jūrmalā valdošajam režīmam, pretējā gadījumā viņi zaudēšot amatus. Lai nu kā, tomēr maz ticams, ka ministram Gerhardam šeit izdosies ko mainīt, jo VARAM nav nekādas varas pār pašvaldībām un ministrijas aizrādījumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Zīmola attīstības stratēģija Jūrmalas domei kopā izmaksājusi 45 949 eiro. Pašvaldības pārstāvji skaidro, ka stratēģija ietver pilsētas tēla lietošanas vadlīnijas četriem gadiem. Paša logotipa izmaksas no šīs summas sastādot tikai 3999 eiro. Zīmola stratēģiju izstrādājusi SIA “DDB Worldwide Latvia”, bet vizuālās identitātes autors ir Miķelis Baštiks no SIA “Asketic”. Salīdzinājumam – Ministru kabinets pagājušajā gadā dizaina birojam ” H2E” pasūtīja stila grāmatu un jaunu vizuālo identitāti visām ministrijām un vēl virknei valsts ie­stāžu, kopumā simts institūcijām. Šis projekts izmaksāja 18 000 eiro jeb aptuveni 180 eiro par katru iestādi.