Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. maijs, 2013
Drukāt

Jūrmalas politiskais pokers – uz visu banku


Foto - Ģirts Zvirbulis un Valdis SemjonovsFoto - Ģirts Zvirbulis un Valdis Semjonovs

Pirms pašvaldību vēlēšanām, “LA” turpina iepazīstināt ar Latvijas lielāko pilsētu domes priekšsēdētāja amata kandidātiem. Iepriekš jau varējāt lasīt par Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Daugavpils, Ventspils, Jēkabpils pretendentiem uz pilsētas mēra krēslu. Šajā numurā lasiet par Jūrmalas “iekarotājiem”.


 

To, ka Jūrmalā par pašvaldības mandātiem notiek bezkompromisa cīņa, var pamanīt, jau tuvojoties šai kūrortpilsētai. No milzu plakātiem šosejas malā potenciālajiem vēlētājiem žilbinoši smaida Raimonds Munkevics un viņa komanda no partijas “Jūrmala – mūsu mājas”, acīs skarbi lūkojas nesen no Jūrmalas mēra amata gāztais Gatis Truksnis (ZZS), attīstību sola miljonārs Aleksandrs Bašarins. Bet visoriģinālākais ir “Reģionu alianses” saraksta līderis Māris Dzenītis, kurš savos plakātos dzēlīgi ironizē par politiskajiem konkurentiem.

Ielās satiktie jūrmalnieki par kandidātiem lielākoties izsakās nicīgi un spriež, ka vairākumam no viņiem pirmajā vietā ir sava kabata, nevis jūrmalnieku intereses. Viens no lielākajiem kumosiem varētu būt “Jūrmalas siltuma” iespējamā privatizācija.

Visi kandidāti gan apgalvo, ka nekādā gadījumā nepieļaušot šī uzņēmuma nodošanu privātās rokās, bet vienlaikus aizdomīgi vaino visus konkurentus par slēptiem privatizācijas mēģinājumiem.

 

Mērs, 
kuru audzināja iela

Diplomātiski smalkumi un “runāšana caur puķēm” pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Jurim Visockim ir sveša lieta. Ja viņš nokaitināts, tad var ne tikai balsi pacelt. “Kāds nu esmu, tāds esmu. Ass cilvēks. Netaisnību neciešu organiski. Ja tādu redzu, varu pa purnu iedot, nav nekādu problēmu!” atzīstas “Vienotības” saraksta līderis. Reiz domes sēdē Visockis esot bijis par mata tiesu no kautiņa ar deputātu Māri Dzenīti, kurš vainoja domniekus naudas izspiešanā no uzņēmējiem.

Gluži nejauši arī es pamanos jau pašā sarunas sākumā nokaitināt Jūrmalas mēru, neapdomīgi pieminot, ka jūrmalnieki ielās slavē viņa priekšteča laikā ieviestās nodokļu atlaides.

“Da nu, tie cilvēki jau nesaprot, par ko te ir runa! Tas ir visīstākais populisms, ko izmanto Truksnis!” izsaucas Visockis un ņemas uz papīra lapas zīmēt shēmas, lai pierādītu, ka “faktiski nekāda nodokļu atlaide nav notikusi” un trešdaļai iedzīvotāju nodoklis praktiski esot pat palielinājies.

Par Jūrmalas domes priekšsēdētāju Visockis tika apstiprināts tikai šā gada aprīļa sākumā. Lai līdz vēlēšanām pierādītu sevi ar darbiem, laika atlicis pavisam maz, tādēļ viņš to lieki netērē. Jaunais mērs iecerējis vērienīgu “tīrīšanu”, atlaižot visu pašvaldības uzņēmumu valdes. “Piemēram, “Jūrmalas namsaimnieks” – debitoru parāds 1,5 miljoni latu no trīs miljonu apgrozījuma. Kurš privātais to varētu izturēt kaut vienu dienu? Viņš sen jau būtu miskastē! Bet šitie mierīgā garā darbojas un tik gaida, ka no domes piešpricēs naudu. A siltumtīklos viens cilvēks saņem ap 2000 latu par to, ka vienreiz mēnesī ierodas parakstīt kādu papīru… Un tad vēl neatnāk!” niknojas Visockis.

Viņš nemaz neesot gribējis kandidēt ne iepriekšējās, ne tagadējās pašvaldību vēlēšanās un darot to tikai pēc “Vienotības” vadības lūguma. Pašreizējais Jūrmalas mērs spriež, ka viņa priekštečus pazudināja alkatība, bet par paša imunitāti naudas kārdinājumu priekšā ir drošs. “Mani audzinājusi tikai iela,” uzsver Visockis, kurš savu Vorkutā mirušo tēvu nemaz neesot dzīvu redzējis, arī māte viņu pametusi vēl mazu, “es zinu, ko nozīmē nodevība, trūkums un bads. Man pietiek ar to, kas man ir!”.

Visu Jūrmalas domē saņemto deputāta algu viņš ziedojot Slokas slimnīcai. Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, Visockis pērn domē nopelnījis apmēram 3350 latu, bet pensijā saņēmis 12 490 latus. Turklāt dažādās bankās uzkrājis aptuveni 12 000 latu.

Latgalē dzimušais Visockis Jūrmalā nokļuva 1967. gada decembrī, kad pēc dienesta padomju armijā sāka strādāt komunālajā saimniecībā. Tādēļ, kā pats saka, “pārzinot pilsētu kā savu kabatu”. 1982. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot ekonomista specialitāti. Pirms politiķa karjeras darbojies kā uzņēmējs – privatizējis un vadījis atkritumu izvešanas uzņēmumu SIA “Jūrmalas ATU”. Laikā, kad Jūrmalas domi vadīja Juris Hlevickis, bet “Jūrmalas namsaimnieku” – Raimonds Munkevics, “Jūrmalas ATU” uzvarējis konkursā par atkritumu apsaimniekošanu, bet dome gadiem ilgi vilcinājusi līguma parakstīšanu. Visocka un Munkevica konflikts aizkļuva pat līdz tiesai. Pirms krīzes Visockis paguva “Jūrmalas ATU” izdevīgi pārdot, bet tiesāšanās ar Munkevicu vēl nav noslēgusies.

Jūrmalas mēra sieva ir mirusi, tādēļ viņa tuvākā ģimene ir pieaugušie bērni (meita un dēls), kā arī divi mazbērni. Starp citu, Jūrmalas mēra dēls Mārtiņš Visockis pašvaldību vēlēšanās kandidē no saraksta “Tev, Jūrmalai!” kā ceturtais numurs.

 

Vispirms futbols, politika – pēc tam
Basarins_GZ_4

“Uz priekšu, Latvija!” līderis Aleksandrs Bašarins – bijušais boksa treneris un futbola entuziasts izrādās pilnīgs pretstats – omulīgs un mierīgs kā Buda. Runā lēnu, klusi un savaldīgi, vairākkārt smaidot atvainojas, ja aizmirsis kādu latviešu vārdu. Mūsu saruna notiek smalkā ēkā Madonas ielā, kur iekārtojies arī Bašarinu ģimenei piederošā uzņēmuma “Interhaus” birojs. Uz interviju viņš pieaicinājis līdzi arī savus partijas biedrus – ārsti un pašreizējo Jūrmalas domes deputāti Dzintru Homku un arhitektu Gintu Sūnu. Jūtams, ka, neskatoties uz mierīgo dabu, partijā Bašarins bauda pilnīgu autoritāti.

Jautāts par motivāciju atgriezties politikā, Bašarins bez kādas slēpšanās uzreiz sāk stāstīt par to, ka viņa dibinātais fonds “Jūrmalas attīstībai” jau gadiem ilgi cenšas iesākt sporta un atpūtas kompleksa būvi tā sauktajā “Dubultu vēderā” Lielupes krastā, tostarp stadionu ar 25 000 vietām un ledus halli ar 8000 vietām. “Tā ir sociāla investīcija mūsu bērniem un mūsu pilsētai, piedāvājam domei to īstenot par privātiem līdzekļiem, bet ilgstoši nav nekādas reakcijas no pašvaldības. Arī citiem uzņēmējiem tiek bremzēti projekti,” stāsta uzņēmējs. Bašarina pazinēji gan ironizē, ka viņš ne reizi vien esot solījis celt sporta vai kultūras būves, bet “galu galā vienmēr kaut kā sanāk dzīvojamā māja”.

Sarunas laikā Bašarins atzīst, ka vēlētos panākt atvieglota vīzu režīma noteikšanu Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas iebraukt atpūsties Jūrmalas kūrortos. Tāpat pilsētas attīstībai esot nepieciešams “elastīgāks attīstības plāns”, kas paredzētu jaunas vietas daudzstāvu apbūvei. “Jūrmala ir pietiekami liela, lai atrastu vietu jaunam pilsētas centram ar koncentrētu augstbūvju puduri, kur varētu organizēt gan pilsētas pārvaldi, gan biroju un dzīvojamās telpas,” Bašarinu papildina G. Sūna. Savukārt partijas līderis uzsver, ka nav jābaidās Jūrmalas nekustamos īpašumus tirgot ārzemniekiem. Kad aizrādu, ka vietējiem vēlētājiem tas varētu nepatikt, Bašarins tikai pasmaida un atbild: “Nav no kā baidīties. Ņujorkā jau tagad 70% nekustamo īpašumu pieder japāņiem un nekas slikts nav noticis. Tāda ir mūsdienu pasaule, mums jābūt gudriem un jāprot to izmantot.”

Bašarins dzimis Jūrmalā 1952. gadā, pabeidzis Jūrmalas 5. vidusskolu. 1976. gadā beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, iegūstot fizkultūras audzinātāja izglītību, bet strādājis daudzās profesijās – par treneri, elektriķi, bārmeni, oficiantu, glābēju, ūdenslīdēju, dārznieku. “Pats potēju rozes un vedu pārdot. Interesanti laiki bija un daudz piedzīvojumu. Esmu par tiem laikiem grāmatu sarakstījis, varbūt kādreiz izdošu,” stāsta Bašarins.

Par savu pašreizējo biznesu gan viņš nevēlas īpaši stāstīt, atrunājoties, ka SIA “Interhaus” oficiāli pārdevis dēlam Jurijam Bašarinam un pats tagad nodarbojoties tikai ar futbola un labdarības projektiem. Par savu lielāko bagātību Bašarins sauc savu ģimeni. Ar sievu Jeļenu saticīgā laulībā aizvadījis 37 gadus, izaudzinājis meitu un dēlu. Šobrīd ģimenē aug trīs mazmeitas. Pat Bašarina kritiķi viņu raksturoja kā ļoti ģimenisku cilvēku.

“Lai būtu panākumi sportā, biznesā vai politikā, visa pamatā ir jābūt stabilitātei ģimenē,” pārliecināts Bašarins. Diemžēl šīs vērtības nav izdevies nodot atvasēm – dzeltenie laikraksti gada sākumā plaši aprakstīja Bašarina jaunākā un viņa šķirtās sievas Ornellas konfliktus par bērna apgādību.

Neskatoties uz cienījamo vecumu, Bašarins jo
projām aktīvi sporto – četrreiz nedēļā viņš rītus velta tenisam. Jaunībā aizrāvies ar peldēšanu un joprojām varot nopeldēt 20 kilometrus. Bet viņa lielā mīlestība uzreiz pēc ģimenes ir futbols. “Nesen ar savu komandu bijām Turcijā, spēles laikā nokritu un pamatīgi sasitu elkoni, bet vienalga piecēlos un nospēlēju līdz galam,” lepni stāsta Bašarins un atrota piedurkni, lai parādītu līdz galam nesadzijušu rētu.

 

Lokālpatriots Dzenītis

Dzenitis_GZ_4“Reģionu alianses” saraksta līderis, uzņēmējs un pašreizējā sasaukuma deputāts Māris Dzenītis uz interviju ierodas žaketē, zem kuras rēgojas neformāls T krekls ar uzrakstu “100% jūrmalnieks”. Viņš jau kopš bērnības dzīvojis Jūrmalā, mācījies Jūrmalas Valsts ģimnāzijā (toreiz tā saucās Jūrmalas 1. vidusskola) un joprojām deklarēts Kauguros. Dzenītim gan ir tikai vidējā izglītība, jo pēc Rīgas Industriālā tehnikuma pabeigšanas iesaukts padomju armijā, studijas RTU tā arī nepabeidza, jo nodibināja ģimeni un aizgāja biznesā. Dzenītis ir precējies, un ģimenē aug divas meitas. Viena jau pilngadīga, otra vēl vidusskolniece. Vaļaspriekiem īpaši daudz laika politiķim un biznesmenim neatliek, bet reizi pa reizei viņš tomēr pamanās uzdejot pašdarbības kolektīvā “Vēlreiz”.

Savulaik Dzenītis kopā ar Munkevicu dibināja partiju “Jūrmala – mūsu mājas”, bet drīz pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām starp viņiem radās domstarpības, kas joprojām nav rimušās. Arī Jūrmalas ielās izvietotajos Dzenīša plakātos viņš “pratina” Munkevicu par līdzdalību korupcijas skandālā.

 

 

“Partijas “Jūrmala – mūsu mājas” lokālpatriotiskā nostāja un mērķi man bija un joprojām ir tuvi, bet, kas attiecas uz Munkevicu, viņš ir labs saimnieks. Nelaime tikai tā, ka viņš ir labs saimnieks priekš sevis, nevis priekš Jūrmalas.”

“Trīs uzņēmumi, kuros esmu līdzīpašnieks, atrodas “Dienas Biznesa” top 500. Tā ka es nenāku uz politiku pelnīt naudu,” apgalvo Dzenītis, kura galvenais bizness saistīts ar bronzas pusfabrikātu ražotāju “KMM Metāls”, kā arī atsevišķiem metāla vairumtirgošanas un loģistikas uzņēmumiem. Dzenītis īpaši uzsver, ka ar Jūrmalas pašvaldību saistītu uzņēmumu viņam neesot. Savulaik viņš loloja ambiciozus plānus saistībā ar ūdensatrakciju 
parku un kempingu “Nemo”. Tur bija paredzēts izveidot multifunkcionālu atpūtas bāzi ar viesnīcām, tirdzniecības telpām, SPA, sporta laukumiem (pat slēpošanas trasi telpās). Detaļplānojuma apstiprināšana ievilkusies, un finanšu krīzes dēļ projekts šobrīd iesaldēts. “Neslēpšu, ka tieši šī pieredze man uzdzina lielu niknumu par to, kā te tiek čakarēti uzņēmēji, un tieši tas lielā mērā mani pamudināja pievērsties vietējai politikai,” saka “Reģionu alianses” Jūrmalas saraksta līderis.

 

Truksnis gatavojas atgriezties
Truksnis_VS_4

Ar Gati Truksni tiekamies piektdienas pievakarē kādā kafejnīcā pa vidu starp Jūrmalu un Rīgu. Gāztais Jūrmalas eksmērs šķiet saguris pēc garas darba nedēļas, atbildēs izsakās ļoti konkrēti un precīzi, kā jau jurists rūpīgi apsver katru pateikto vārdu: “Jūrmalas nelaime ir sadrumstalotas domes, sīkpartiju ķīviņi un klanu cīņas. Tam ir jābeidzas, un tas beigsies! Vēlēšanās mūsu saraksts uzvarēs, un ar savu stabilu komandu varēšu izdarīt vēl vairāk.”

Eksmēra pašpārliecinātība nav bez pamata. Gan socioloģiskajās aptaujās, gan manis satiktie jūrmalnieki stāsta, ka mēra amatā vēlētos redzēt Gati Truksni. Interesanti, ka Truksnis Jūrmalā ir ienācējs, pārvācies uz turieni 2004. gadā, kad tika uzaicināts strādāt pilsētas domē par izpilddirektoru. Šos pienākumus viņš veica līdz pat 2009. gadam, kad kļuva par domes deputātu no apvienotā ZZS un LPP/”LC” saraksta. Vēlētāji ielās ir pārliecināti, ka tieši Trukšņa nopelns ir piešķirtās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem, skolēniem, studentiem un brīvpusdienas skolās. Tikmēr konkurenti Truksni lamā par populistu, pārmet viņam neapdomīgu budžeta naudas izšķiešanu, citu deputātu nopelnu piesavināšanos un tamlīdzīgi. Viņš šos pārmetumus kategoriski noraida. Nodokļu atlaižu radītais 1,3 miljonu robs pašvaldības budžetā tikšot aizlāpīts, pieaugot pilsētā deklarēto cilvēku skaitam. “Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos vien Jūrmalā piedeklarējušies 1500 cilvēku. Vidēji no katra cilvēka samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldība saņem 1000 latu. Tātad te jau ir pusotrs miljons latu. Tieši tādēļ atlaide tika piemērota arī turīgajiem īpašniekiem – lai mudinātu viņus deklarēties Jūrmalā,” skaidro Truksnis. Tāpat viņš noraida arī pārmetumus par citu deputātu ideju piesavināšanos. “Taču es nenoliedzu, ka bez viņu atbalsta šīs idejas nebūtu spējis realizēt. Un par to arī esmu publiski pateicies viņiem,” uzsver Truksnis.

Vairāki Jūrmalas domes aizkulišu pārzinātāji spriež, ka Trukšņa valdīšanas laikā patiesais lēmumu pieņēmējs bijis viņa padomnieks kultūras jautājumos – Raimonds Munkevics.

“Tās ir pilnīgas muļķības un idiotisms. “Jūrmala – mūsu mājas” bija ne tikai Munkevics, bet trīs cilvēki no astoņiem koalīcijā. Tādēļ man vajadzēja gudri, diplomātiski un visādi ņemties, šur tur piekāpties, lai noturētu koalīciju un varētu paveikt tos darbus, ko izdarīju. Daudz ko izdevās neitralizēt un novērst, bet daudz ko nācās paciest kā zobu sāpes.

Jau toreiz sapratu, ka ir kļūdaini un nepareizi likt Munkevica kunga dēlu “Jūrmalas siltuma” valdē, kaut arī viņš ir labs speciālists. Bet, ja man nav absolūta vairākuma, tad bieži vien ir jārēķinās ar partneru vēlmēm, lai izdarītu kaut ko labu citā virzienā,” nopūšas Truksnis.

Vēl viena Trukšņa īpašība, kas viņam palīdzējusi iekarot jūrmalnieku uzticību, ir salīdzinoša pieticība (vismaz uz citu Jūrmalas mēru fona). Luksusauto vietā viņš izvēlējies ekonomisko korejiešu parketnieku “KIA Sportage V6” un mitinās parastā dzīvoklī, nevis piejūras villā. Tomēr pagājušovasar viņš pats pamatīgi iešāva sev kājā ar ideju atjaunot domes regāliju – mēra zelta ķēdi. Oponenti, protams, nelaida garām iespēju pazoboties par mēra vēlmi greznoties.

Pēc saceltā jandāliņa visi Trukšņa skaidrojumi (ka ķēde patiesībā neesot no zelta, bet gan no apzeltīta sudraba, ka tāda ir daudzu Eiropas un vairāku Latvijas pilsētu vadītājiem, ka tā ceļ amata nozīmību svinīgu pieņemšanu laikā, ka viņš par to samaksājis no savas algas un atdāvinājis pašvaldībai) izklausās vairs tikai pēc neveiklas taisnošanās.

Iespējams, Trukšņa vēlme pazīmēties ar ķēdi ir atskaņa no viņa aktiera gadiem. Jaunībā spēlējis Jelgavas Alunāna teātrī un Jelgavas Jaunajā teātrī pie režisoriem Lūcijas Ņefedovas un Agra Krūmiņa. Deviņdesmito gadu sākumā atzīts par labāko amatieru aktieri. Teātrī arī saticis savu sievu Lolitu.

“Ļoti gudrs cilvēks. Viņš nāk no vides, kur smadzenes lieto,” tā Truksni raksturoja kāds pazinējs, un pat oponenti piemin eksmēra erudīciju. Truksnis dzimis 1969. gadā Jelgavā, un abi viņa vecāki strādāja par pasniedzējiem LLU. Pabeidzis Jelgavas 1. vidusskolu ar sudraba medaļu, pēc tam LU Svešvalodu fakultāti un vēlāk – arī LU Juridisko fakultāti. Studiju laikā piepelnījies kā filmu un seriālu tulks. Tieši Truksnis latviskojis savulaik populāros seriālus un filmas “Glābējzvans”, “Pludmales patruļa”, “Zvaigžņu kari”, “Viens pats mājās” un daudzas citas.

Sarunā ar Truksni var just, ka pretim stāv kaislīgs lasītājs, ar kuru par grāmatām varētu runāt stundām. Markess, Remarks, Servantess, Vonnegūts, Beigbeders, Murakami, Dostojevskis, Selindžers, Munte… Par katru no literatūras dižgariem viņam ir savs stāsts un vērtējums, bet Trukšņa mīļākais autors ir itāļu semiotiķis Umberto Eko. No latviešiem iecienījis dzejniekus Imantu Ziedoni un Māru Zālīti, bet daudzus skolēnus biedējošo “Zaļo zemi” skolas laikā izlasījis ar baudu. Truksnis ir priecīgs, ka lasītkāri mantojuši abi viņa bērni – trīspadsmitgadīgā meita un vienpadsmitgadīgais dēls. Tāpat viņš mudina atvases apgūt arī svešvalodas – bez obligātās angļu valodas bērni cenšas ielauzties arī spāņu un krievu valodā.

 

Par 15 deputātu vietām Jūrmalas domē cīnīsies kopumā 261 kandidāts no 16 sarakstiem:

* “Jūrmala – mūsu mājas” (saraksta līderis – domes deputāts Raimonds Munkevics)

* Reģionu alianse (saraksta līderis – domes deputāts un uzņēmējs Māris Dzenītis)

* Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (saraksta līderis – uzņēmējs Artūrs Dzenis)

* Reformu partija (saraksta līdere – uzņēmēja Silvija Vīksniņa)

* Sabiedriskā komiteja (saraksta līdere – Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Tamāra Saule)

* Zaļo un zemnieku savienība (saraksta līderis – domes deputāts Gatis Truksnis)

* Partija “Sadarbība” (saraksta līderis – partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs Uģis Buļbiks)

* “Tautas kontrole” (saraksta līderis – uzņēmējs Vadims Maļinovskis)

* “Tev, Jūrmalai” (saraksta līderis – domes deputāts Arnis Ābelītis)

* “Uz priekšu, Latvija!” (saraksta līderis – Aleksandrs Bašarins)

* Partija “Alternative” (saraksta līdere – uzņēmēja Tatjana Kuvarina-Mirska)

* Kristīgi demokrātiskā savienība (saraksta līderis – uzņēmējs Mareks Raups)

* Nacionālā apvienība (saraksta līderis – Latvijas Ordeņu brālības priekšsēdētājs Juris Griķis)

* “Vienotība” (saraksta līderis – domes priekšsēdētājs Juris Visockis)

* “Mūsu zeme” (saraksta līderis – domes deputāts Ilmārs Ančāns)

* “Saskaņas centrs” (saraksta līdere – domes deputāte Larisa Loskutova)

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+