Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Jūrmalnieki vēlas saglabāt savu slimnīcu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Visi jūrmalnieki ir kategoriski pret Jūrmalas slimnīcas reorganizāciju. Šeit ir labi speciālisti, sievietes brauc dzemdēt pat no Tukuma. Ja kaut kas tāds notiks, iedzīvotāji noteikti piketēs,” saka Jūrmalas pilsētas domes Iedzīvotāju konsultatīvās padomes loceklis Mārtiņš Stulpiņš, saucot Veselības ministrijas ieceri atņemt slimnīcai diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējas statusu par vistīrākajām muļķībām. 


 

Jūrmalas slimnīcas apkalpes teritorijā ietilpst ne tikai pēc platības otra lielākā Latvijas pilsēta, kurai drīzumā tiks piešķirts kūrortpilsētas statuss, bet arī Babītes novads, kur dzīvo pāri par 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Turklāt, kā liecina statistika, vasaras sezonā Jūrmalu apmeklē ap četriem miljoniem atpūtnieku, kas mēdz gan pārsauļoties, gan slīkt, gan apēst ko nelāgu, gan gūt visdažādākās traumas.

Paturot prātā šos skaitļus, Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānā līdz 2018. gadam paredzētā Jūrmalas slimnīcas pārveide par aprūpes slimnīcu ar steidzamās medicīniskās palīdzības punktu šķiet, maigi sakot, pārsteidzīga.

 

Nepiekrīt ministrijas 
vērtējumam

Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Egonu Liepiņu nepatīkami pārsteidzis Veselības ministrijas atzinums, ka viņa vadītās slimnīcas darbs ir neefektīvs un neproduktīvs.

E. Liepiņš: “Vērtēšanas metodes ir dažādas, turklāt izmaiņas veselības aprūpē Latvijā jau vērstas uz gultu skaita samazināšanu slimnīcās. Manuprāt, neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sistēma Latvijā šobrīd ir optimāli sakārtota. Ja pacientam ir smaga galvas trauma, insults vai miokarda infarkts, kad nekavējoties jāveic koronārā angiogrāfija vai jāievieto stents, viņu ved uz Stradiņiem, kur viņiem tiks sniegta atbilstoša līmeņa palīdzība. Pārējos ātrā palīdzība nogādā Jūrmalas slimnīcā, kur tos ātri izmeklē un ārstē. Ja pacientam tomēr nepieciešama augstāka līmeņa palīdzība, viņu ātri pārved uz kādu no universitātes klīnikām.”

Katru mēnesi Jūrmalas slimnīcā pēc ambulatorās un stacionārās neatliekamās palīdzības vēršas ap 1100 cilvēku, bet kūrorta sezonā viņu skaits gandrīz dubultojas.

 

2011. gadā šeit neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedza vairāk nekā desmit tūkstošiem cilvēku, no tiem 4957 ievietoja slimnīcā.

 

Šā gada maijā vien neatliekamā kārtā stacionēti 575 pacienti, bet 749 ar dažādām traumām un slimību saasinājumiem medicīnisko palīdzību saņēma ambulatori.

Sevišķi liels pacientu pieplūdums ir vasarā, kad sākas sportiskās aktivitātes pludmalē un uz ūdeņiem. Pēc ātrās palīdzības Jūrmalas slimnīcā vēršas arī ļoti daudz ārzemnieku.

“Mūsu slimnīcas problēma nav tā, ka palātās gultas stāvētu dīkā, tieši otrādi, bieži vien pacientus nav kur likt. Pat nedēļas nogalēs nodaļas ir tik pārpildītas, ka par plānveida pacientu ārstēšanu nevar būt ne runas,” stāsta slimnīcas NMP nodaļas vadītājs Olevs Kaju. Uz Bulduriem, kur atrodas Jūrmalas slimnīca, ar savu transportu braucot pat rīdzinieki – Imantas mikrorajona iedzīvotāji. Ārsts atceras, ka vēl nesen Imantas ātrā palīdzība vedusi šurp pacientus, kurus Stradiņos neņēma pretī.

 

Stiprā puse – 
ķirurģija

Esam daudzprofilu slimnīca, ar lepnumu atzīst Ambulatorā bloka vadītāja Inga Rutka. Viena no slimnīcas priekšrocībām ir spēcīga ķirurgu komanda – ik dienas šeit veic sešas septiņas operācijas, bet pērn un aizpērn Jūrmalas slimnīcā veiktas ap diviem tūkstošiem operāciju gadā. Šī ārstniecības iestāde nodarbojas arī ar medicīnas tūrismu. Katru nedēļu šeit veselību uzlabo vismaz pāris pacienti no Norvēģijas. Vēl nesen – 2008. gadā – rekonstruēja ķirurģijas korpusu. Šim mērķim Jūrmalas pilsētas dome ieguldīja slimnīcas pamatkapitālā 1,3 miljonus latu, bet pati slimnīca paņēma 900 000 latu lielu kredītu, kura atmaksas termiņš ir 2021. gads. Par bargu naudu iegādāts arī moderns aprīkojums operāciju veikšanai. Visu šo investīciju mērķis – uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Jūrmalas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, kas, kā izrādās, bijis pretrunā ar Veselības ministrijas iecerēm. Vai tiešām šī nauda būs izsviesta vējā?

Tādā pašā situācijā nonākusi arī slimnīcas dzemdību nodaļa, kas jaundzimušo skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas Dzemdību nama un Stradiņiem. Pagājušajā gadā šeit tika pieņemtas 1184 dzemdības, no tām tikai 592 topošās māmiņas bija jūrmalnieces. “Sievietes izvēlas Jūrmalas slimnīcu, jo te ir mājīgi un katra ģimene jūtas gaidīta,” stāsta Inga Rutka. Nodaļā strādā augsti kvalificēti ginekologi, jaundzimušo dakteris neonatologs, kā arī pieredzējušas vecmātes. Drīzumā tiks pabeigta dzemdību nodaļas renovācija 1116,3 m2 platībā, kas tika īstenota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstībai un kurā ieguldīti 683 075 lati.

 

“Uz reorganizāciju var paskatīties no vairākiem aspektiem. No vienas puses, mūsu medicīnas personāls jau bez darba nepaliks, no otras puses, kā jutīsies jūrmalnieki un pilsētas viesi, kad viņiem nāksies ilgas stundas pavadīt Rīgas lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kuru personāls jau tagad ir pārslogots?” spriež Egons Liepiņš.

 

Viņš uzskata, ka reorganizācija būs šķērslis arī paaudžu nomaiņai kolektīvā un liegs piesaistīt darbam perspektīvus, jaunus ārstus. Labi organizētais, augstvērtīgais un jūrmalniekiem tik nepieciešamais darbs slimnīcā lēnām panīks. Vai tāds tiešām ir Veselības ministrijas plāns?

Arī Jūrmalas domi satrauc fakts, ka pilsētas iedzīvotāji un viesi pašvaldībai piederošajā slimnīcā vairs nevarēs saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis uzskata, ka tik drastiskai rīcībai nav pamata, tādēļ jau tuvākajā laikā plāno tikties ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, lai pārrunātu šo jautājumu.

 

 

Uzziņa

* Jūrmalas slimnīcā ir 100 gultasvietu.

* 2011. gadā stacionārā ārstējās 4957 pacienti, no tiem 3300 jeb 66% jūrmalnieki.

* Viens pacients slimnīcā ārstējies vidēji 4,59 dienas.

* Pērn slimnīcā stacionāri veiktas 1973 ķirurģiskas un 643 dziednieciskas operācijas, piedzimuši 1208 bērniņi.

* Dienas stacionārā ārstēti 1527 pacienti un veiktas 226 operācijas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+