Latvijā
Izglītība

Jūrnieku alga tūkstošos, bet darbinieku trūkst0

Publicitātes foto

Jūrnieks vienmēr bijusi prestiža profesija – agrāk tā bija iespēja apskatīt pasauli un mājās vest svešzemju preces, savukārt tagad tas ir amats ar atalgojumu, par kādu varētu apskaust pat liela uzņēmuma prezidents. Pie tam pieprasījums pēc labiem darbiniekiem šajā profesijā ir lielāks nekā piedāvājums. Garantētā darba un labā atalgojuma dēļ pēdējos gados jūrnieka profesija kļūst arvien populārāka arī Latvijas jauniešu vidū.

Jūrnieka profesiju Latvijā var apgūt LJA Jūrskolā Rīgā, kur par kuģa vadītājiem un kuģa mehāniķiem mācās jaunieši no visas Latvijas. Jūrskolā audzēkņus uzņem jau pēc 9.klases.

“Jūrskolā mācību ilgums ir četri gadi, kuru laikā jaunieši iegūst vidējo profesionālo izglītību un vienu no divām profesijām – sardzes stūrmanis uz kuģiem līdz 3000 BT vai sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu līdz 3000 kW. Tātad, mācoties šos četrus gadus, puiši un meitenes saņem gan vidējo vispārējo izglītību, gan profesionālo, ko veido 14 profesionālie mācību priekšmeti. Beidzot Jūrskolu, jaunieši ir labi sagatavoti mehāniķi un stūrmaņi, kuri spējīgi strādāt uz teju jebkura kuģa pasaulē,” stāsta LJA Jūrskolas direktors Ervīns Ruņģis.

Alga – pat 12 000 mēnesī

Stāsti par jūrnieku lielajām algām nebūt nav mīts. Kapteiņi mūsdienās uz atsevišķu tipu kuģiem pelna līdz pat 12 000 ASV dolāru mēnesī, vecākie mehāniķi – līdz 10 000 mēnesī, atklāj E.Ruņģis. Protams, lai saņemtu šādu algu, ir jābūt labai pieredzei.

Uzreiz pēc mācību beigšanas jaunie jūrnieki šobrīd saņem, sākot no 3500 dolāriem mēnesī. Bet pelnīt var sākt jau mācību laikā.

“Obligāta mācību sastāvdaļa ir arī prakse, par ko praktikanti saņem atalgojumu. Četru mācību gadu laikā prakse ir divas reizes. Pēc 2.kursa ir iespējama stažēšanās Erasmus+ programmas ietvaros Maltā, Kiprā un Spānijā. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt pirmo ar izvēlēto profesiju saistīto darba pieredzi, turklāt to darīt starptautiskā vidē. Bet pēc jūras prakses 4.kursā liela daļa mājās atgriežas jau ar savu auto, kas iegādāts par sapelnīto. Papildus labajam atalgojumam praktikanti, strādājot uz kuģa, saņem visu to pašu, ko profesionālie jūrnieki – ēdināšanu, individuālu kajīti, darba ekipējumu un apģērbu. Tāpēc viss, ko jaunietis nopelna, paliek pašam,” piebilst E.Ruņģis.

Kuģa simulatorā sajūta kā jūrā

Telpas ar kuģu dzinējiem, navigācijas iekārtām un vadības pultīm – dažas mācību telpas Jūrskolā izskatās gluži kā uz kuģa klāja.

Īpaši iespaidīgi ir kuģa vadības simulatori, kur visapkārt izvietotie ekrāni, stūres rats un citas kuģa vadības ierīces, kas rada mānīgu iespaidu, ka esi nevis skolas telpās, bet kaut kur Rīgas jūras līcī.

“Šeit būtībā viss ir tieši tā, kā uz kuģa vadības tiltiņa. Uzliekot atbilstošu programmu, ekrānos apkārt varam redzēt ainavu, izbraucot no Rīgas pasažieru vai jebkuras citas ostas. Varam pat radīt ilūziju par klāja šūpošanos jūras viļņos un izspēlēt visdažādākās problēmsituācijas,” skaidro pasniedzējs Dmitrijs Goreļikovs.

Jūrnieki no Latvijas augstu kotējas

Jaunie jūrnieki no Latvijas strādā uz kuģiem visā pasaulē, un pieprasījums pēc labiem speciālistiem ir milzīgs. “Šobrīd īpaši trūkst kuģu mehāniķu – par tiem ir milzīga cīņa. Stūrmaņu ir vairāk, bet trūkst arī to.

Jūrnieki no Latvijas pasaulē augstu kotējas, jo ir gudri un strādīgi.

Arī izglītības ziņā esam konkurētspējīgi – skolā priekšmetus pasniedz pasniedzēji, kuri paralēli iet jūrā un pasniedz, vai kuri bijuši jūrā, strādājuši uz kuģiem, tāpēc zina visu jaunāko un dalās savā praktiskajā pieredzē,” stāsta kuģu mehānikas nodaļas direktors Arnis Križus.

Jūrnieku alga tūkstošos, bet darbinieku trūkst

Mācās arī meitenes

Lai gan Jūrskolas gaiteņos pārsvarā var redzēt puišus, par jūrniecēm mācās arī meitenes.

“Sieviešu – kapteiņu ir arvien vairāk. Man šī profesija nebija sveša, jo manā ģimenē jau ir jūrnieki,”

stāsta Elīna, kura mācās kuģu vadību Jūrskolas 4.kursā un nupat atgriezusies no prakses.

“Jūrā bijām sešus mēnešus. Pabijām Vācijā, Dienvidamerikas valstīs – Ekvadorā, Peru un Panamā ar tās iespaidīgo kuģošanas kanālu. Bija iespēja tikt krastā un šīs valstis nedaudz apskatīt. Pēc redzētā esmu pilnīgi pārliecināta, ka izvēlējos pareizo profesiju,” viņa saka.

Pēc Jūrskolas pabeigšanas ir divi ceļi – turpināt studijas Latvijas Jūras akadēmijā vai uzsāk darba gaitas. “Arvien vairāk jauniešu izvēlas mācīties Jūrskolā, jo tā jau laikus var saprast, vai jūrnieka darbs viņiem vispār ir piemērots. Mācību laikā jaunieši jau ir mazliet „apbružājušies” – pabijuši jūrā un pieņēmuši lēmumu par tālāko karjeru. Sapratuši, vai viņiem vispār patīk būt jūrā. To ir svarīgi zināt jau laikus, nevis tad, kad mācības pabeigtas. Mehāniķi savā jomā vēl var strādāt arī krastā, bet stūrmaņiem tas būtu grūtāk,” saka skolas direktors.

Tā kā liela daļa skolēnu Jūrskolā ir no Latvija reģioniem, skola piedāvā iespēju apmesties dienesta viesnīcā, kas iekārtota kā divistabu dzīvokļi ar kopīgu virtuvi. Kompleksā ir arī sporta zāle, mācību un atpūtas telpas, veļas mazgātava. “Jaunieši jau no pirmās mācību dienas pie mums mācās pastāvību. Šeit ir viss vajadzīgais, taču pašiem par sevi jāparūpējas. Pieradinām arī pie disciplīnas un kārtības, kas ļoti svarīgi darbā uz kuģa – piemēram, par to, ka formai vienmēr jābūt kārtībā,” atzīmē direktors E.Ruņģis.

Saistītie raksti

Ik gadu LJA Jūrskolā mācībām tiek uzņemti nedaudz vairāk nekā 100 jaunu audzēkņu. Mācības ir bez maksas, sekmēs labākie var saņemt līdz pat 150 eiro mēnesī lielu stipendiju. Lai skolā iestātos, jāiztur konkurss, kurā tiek vērtēta pretendentu vidējā atzīmē. Tāpat svarīga laba veselība, ko pārbauda jūrnieku ārstu komisija.

24.maijā LJA Jūrskolas telpās ir atvērto durvju diena, kur varēs uzzināt vairāk par mācību procesu, sastapt skolas pasniedzējus un audzēkņus.

LA.lv