Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2014
Drukāt

Politiski represēto saietā izskan gan likteņstāsti, 
gan politiski aicinājumi
 (9)

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Politiski represēto apvienības 16. saiets Ikšķilē pulcēja represētos no visas Latvijas. Estrādē viņi noklausījās gan Politiski represēto apvienības vadītāja Gunāra Resnā un politiķu uzrunas, kā arī vēlāk pļaviņā ļāvās dančiem, piknikam un atmiņu stāstiem par izsūtījumā piedzīvoto.

Politiski represēto apvienības saietu Ikšķilē plaši apmeklēja dažādu partiju politiķi, kuri uzrunās pateicās represētajiem par viņu izieto ciešanu ceļu, kā arī pievērsa uzmanību notikumiem Ukrainā. Pēc oficiālās daļas estrādē politiski represētie un viņu radinieki pulcējās pļaviņā, kur ļāvās atmiņu stāstiem un dejām.

Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais uzrunā pauda prieku, ka joprojām ļoti daudzi politiski represētie apmeklē ikgadējo saietu, taču arī norādīja, ka politiski represēto rindas gada laikā ir kļuvušas par apmēram 900 biedriem mazākas, tādēļ aicināja ar klusuma brīdi godināt mūžībā aizgājušos biedrus. Vēlāk savā uzrunā G. Resnais slavēja sadarbību ar Saeimas partijām un valdību, kas esot ļoti sekmīga. “Novērtējam, ka politiski represēto jautājumi Saeimā tiek apstiprināti ar vairākuma balsojumu,” teica G. Resnais, kurš arī pauda atbalstu pašreizējai valdībai. Viņš vērsa uzmanību arī uz notikumiem Ukrainā, paužot nosodījumu Krievijas valdošajām aprindām.

G. Resnais arī norādīja, ka politiski represētajiem neesot pieņemama Latvijas drošības iestāžu darbība, kas ļaujot valstī valdīt pārprastai izpratnei par demokrātiju: “Atsevišķas grupas nedrīkst izteikties nicinoši par valsti un tautu.” Savu uzrunu politiski represēto līderis pabeidza ar politisku patosu: “Virs Brīvības pieminekļa mums ir Milda un trīs zvaigznes. Pie varas mums ir Solvita un Laimdota, atbalstīsim viņas savā darbā!”

Tradicionāli saieta dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, pievēršoties jautājumiem par valsts iekārtu. Prezidents pauda pārliecību, ka tiks izveidota spēcīga un stabila Latvijas valsts, un esot jāstiprina pašvaldības. “Valdības un Valsts prezidenta rīcībspēja mūsdienās ir nepietiekama,” teica prezidents un atsaucās uz nepieciešamību paplašināt valdības un Valsts prezidenta funkcijas.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka totalitārisms daudziem laupījis dzīvi: “Šī impēriskā vara šodien darbojas Eiropas centrā – notiek cilvēku spīdzināšana, propaganda, kā arī lidmašīnas pilnā ātrumā lido līdz Latvijai un 20 kilometrus pirms robežas pagriežas atpakaļ, vai arī karakuģi peld gar mūsu robežām.” Premjerministre sacīja, ka Latvijā cilvēki ir stipri, ja viņi darbojas kopā, un tas ir līdzeklis, lai pasargātos no vēstures atkārtošanās. “Jūs esat izgājuši ciešanu ceļu. Aicinu jūs mudināt savus bērnus atgriezties Latvijā, ja viņi ir aizbraukuši,” teica L. Straujuma.

Saietā tika nolasīts arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vēstījums represētajiem. Bet klātienē sanākušos uzrunāja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura teica, ka viņai ir prieks un lepnums būt kopā ar politiski represētajiem: “Tas ir arī manas dzimtas stāsts – mana vecāmāte aizgāja Sibīrijas ceļu tāpat kā daudzi no mums. Mans tēvs Sibīrijā auga ar viņas stāstiem, ka pasaulē nav nekas tik skaists kā Latvija. Jūs visi nesāt ideju par Latviju cauri garajiem padomju gadiem. Latvijas valstij jums par to jāsaka paldies.” I. Mūrniece rosināja arī politiskās aprindas strādāt aktīvāk pie čekas maisu atvēršanas.

Pēc politiķu uzrunām latviešu un itāliešu operu ārijas izpildīja Latvijas Nacionālās operas solisti. Vēlāk jau pļaviņā pie estrādes politiski represētie ļāvās atmiņu stāstiem, sarunām un arī dančiem.

Te satiku arī zemnieku Otto Vilni Pētersonu no Lēdmanes, tukumnieci Elzu Reisoni un Skaidrīti Bergmani – kādreizējos klasesbiedrus izsūtījumā kādā Tomskas apgabala skolā. “Sibīrieši pret mums labi izturējās. Aicināja savās mājās paēst, deva kartupeļus un kāpostus. Tie bija ļoti līdzjūtīgi cilvēki,” atcerējās E. Reisone. O. V. Pētersons atzina, ka represijas iespaidojušas visu viņa mūžu, tomēr pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņam izdevies piepildīt mūža sapni – kļūt par zemnieku un kopt Latvijas zemi.

S. Bergmane teica, ka viņa labprāt dotos arī uz mazākumtautību skolām stāstīt par represijās piedzīvoto, lai jauniešiem veidotu pareizu izpratni par vēstures notikumiem. Kā pastāstīja Daugavpils politiski represēto kluba vadītāja Genoveva Kečina, savās atmiņās par izsūtījuma laiku gan viņa, gan viņas biedri dalās ar skolēniem Daugavpils latviešu skolās, bijuši arī Lietuvā. Viņa atzīst, ka Daugavpilī politiski represētos uztver dažādi, piemēram, pērn 25. marta gājiena laikā no baznīcas Daugavpilī kādas sievietes viņu nosaukušas par “fašistu priekšnieci”.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. .. Kamdel netiek uzklausits vai publicets vienigas partijas, NA, parstavis, no partijas, kas ne tikvien darbojas kopa ar lojaliem latviesiem, lai cinitos par Bezabrenes nakotni ka nacionalu valst – preteji Vienotibas, RP un ZZS mikstcauliem, bet ari merktiesigi, lai beidzot pabeidzot DDD dodam noliegto gandarijumu palikusajiem un uz muza maju aizgajusiem politiski represetiem un parejiem divu okupaciju upuriem …

  2. Juks - politiski represētais Atbildēt

    Man kauns, ka Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais locījās: “… savā uzrunā G. Resnais slavēja sadarbību ar Saeimas partijām un valdību, kas esot ļoti sekmīga.” Par to, kā tie “apmēram 900 biedru” aizgājuši mūžībā – ne vārda. Vai visiem brīvajā Latvijā bija cilvēka cienīga dzīves nogale, jeb vairums no tiem dzīvoja un mira ciešanās?
    Kas attiecas uz Laimdotas un Solveigas “apdziedāšanu” pirms vēlēšanām, tad tā izklausījās kā slēptā reklāma. Gunārs Resnais neko nezina par savu biedru patieso dzīvi. Viņš aizmirsis, kas viņš pats ir, un, ka vara atklāj cilvēka patieso būtību.
    Kāds autors izteica skaidri: “Man čūska teica lokoties: “Tev dzīvot būs un mocīties!”
    “Vai dzīvot tā, lai mocītos, lai līstu un, lai locītos?”

  3. Nezinu, vai Ušakova vecāki piedalījās represijās, bet zinu, ka neviena vien augstos amatos esoša
    Latvijas ierēdņa vecāki tieši ir piedalījušies savu tautiešu represijās un izsūtīšanās uz Sibīriju. Bet tas viņiem galīgi netraucē ieņemt augstus amatus pašvaldībās un valsts pārvaldē , vai justies vainīgiem represēto priekšā. Starp viņiem netrūkst arī tādu, kas regulāri runā un raksta tikai slikto par Latvijas valsti,
    piesedzoties ar frāzi “demokrātija”.

  4. I. Mūrniece rosināja arī politiskās aprindas strādāt aktīvāk pie čekas maisu atvēršanas.
    ——————————
    24 gadus KLUSĒJA kā partizāns, bet nu PIRMS saeimas vēlēšanām izskan tik PATRIOTISKS(ha!) aicinājums …
    GUDRI cilvēki zina, ka SVARĪGĀKO vdk kadru kartiņas Latvijā atstātajās kulēs …NAV …
    Tur NAV arī tā vdk pulkveža kartiņa, kurš par SPIEGOŠANU(!!!) PSRS labā tikai izraidīts no Šveices… bet tas kā redzams REALITĀTĒ mīļotajā LV netraucē BŪT ievēlētam saeimā un pat Eiroparlamentā …
    Tāpēc baurotāji par “maisu atvēršanu” izraisa tikai … NOŽĒLU … par viņu smadzeņu ATROFĒŠANOS (vai to neesamību!) 24 gadu laikā …

  5. Pasākums bija jauks un patīkami aprunāties ar represētajiem. Taču G.Resnā kungs nav godprātīgs un netur vārdu. Ļāva runāt NA, Vienotībai, ZZS, bet nedeva vārdu LRA-nu nekorekti. Aktīvi piekopa politisko aģitāciju.

  6. NEVAJAG arī jaukt slāvus ar krieviem,kuri cēlušies no ziemeļu varjagiem

  7. Brīvības cīnītāji uzklausa bijušo čekas kurātoru partijas biedru apsveikumus un saņem jūdasu grašus no viņu rokām.Man personīgi ir kauns par tādiem brīvības cīnītājiem.

  8. Sibīrieši bija īsti krievi.
    Latvijā daudz padomju virsnieku pēcteču, tādu, ka Nils Ušakovs, kuriem nekad nesaprast, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur var attīstīties latviešu valoda. Viņu vecāki ja ne veica, tad atbalstīja represijas un nenožēlo savus noziegumus.
    Mēs esam laimīgāki par viņiem, jo neesam noziedznieki.
    Krievija visiem čekistiem ir oficiāli iedevusi kara veterāna apliecības, tiem, kas “karu pat nav ostījuši”.

    • Sibīrieši nav krievi, bet pārkrievotas mazās Sibīrijas un Krievijas ziemeļu tautas. Krievi Sibīrijā ir ienācēji.

Draugiem Facebook Twitter Google+