Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Jutekliska laikmeta vīzija baletā “Romeo un Džuljeta”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

24. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos Latvijas nacionālā baleta sezonas pirmais jauniestudējums – monumentālais Sergeja Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta” – klasiska, emocionāla izrāde, kuru iestudē horvātu horeogrāfe Valentīna Turku kopā ar māksliniekiem no Slovēnijas.

Sergeja Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta”, kas tapis pēc Viljama Šekspīra ģeniālās traģēdijas motīviem, neapšaubāmi ir viens no populārākajiem sava žanra paraugiem 20. gadsimtā. Slovēņu horeogrāfe Valentīna Turku savā iestudējumā piedāvā pārdroša, jutekliska un brutāla laikmeta vīziju, kur dzīvības un nāves jautājumi bieži tiek risināti iracionālā veidā un kaislību piesātinātā atmosfērā, vēsta LNO izrādes pieteikums.

Horvātijā dzimusī Valentīna Turku saņēmusi klasisku baleta izglītību; dejojusi pie Eiropā dievinātā mūsdienu horeogrāfijas granda Morisa Bežāra. Kā horeogrāfe viņa veidojusi dažādus iestudējumus – no klasikas līdz avangardam, no lielām izrādēm līdz atsevišķiem horeogrāfijas galā koncertiem, kā arī strādājusi daudzos teātra uzvedumos. S. Prokofjeva “Romeo un Džuljetas” uzvedums Slovēnijas Nacionālajā Mariboras teātrī ir viņas slavenākais darbs, kas saņēmis Slovēnijas Valsts balvu.

Līdzās horeogrāfei V. Turku iestudējuma veidošanā piedalās arī horeogrāfs Leo Mujics, kurš sadarbojies ar pazīstamām baleta trupām un teātriem Vācijā, Austrijā, ASV, Ungārijā, Horvātijā, Sanremo un Austrālijā.

“Romeo un Džuljetas” Rīgas iestudējuma vizuālajā noformējumā izmantotie Renesanses glezniecības un arhitektūras elementi pastiprina arī mūsdienu cilvēkam tik būtiskās ilgas pēc mūžīgās mīlestības, tā LNO. Izrādes scenogrāfija šoreiz slovēņu scenogrāfa Marko Japela vadībā. Kopš 1986. gada M. Japels bijis vairāk nekā 200 iestudējumu scenogrāfs Slovēnijā un ārpus tās robežām. Viņš veidojis scenogrāfijas operas un baleta iestudējumiem Slovēnijā, Horvātijā, Austrijā, Vācijā, Šveicē, Beļģijā, Austrālijā. Ar V. Turku viņš ir sadarbojies, veidojot ne vien “Romeo un Džuljetu”, bet arī citus deju uzvedumus. Vairākas reizes apbalvots, no 1995. līdz 1997. gadam bijis profesors un Teātra un filmu scenogrāfijas nodaļas vadītājs Vīnes Lietišķo mākslu universitātē.

Jauniestudējuma kostīmus veidos kostīmu mākslinieks Leo Kulašs. Bijušās Dienvidslāvijas valstīs viņš strādājis vairāk nekā 150 teātra, baleta un operas iestudējumos, saņemot dažādus apbalvojumus. Mākslinieks sadarbojies ar teātriem, operām un baletiem Dortmundē, Hamburgā, Sofijā, Lincā, Hannoverē, Cīrihē, Antverpenē, Toskānā, Pertā, kā arī veidojis kostīmus vairākām Slovēnijas filmām.

Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, bet diriģents – Jānis Liepiņš.

Džuljetas lomā iejutīsies trīs LNO baleta trupas solistes – Sabīne Guravska, Evelīna Godunova vai Jūlija Brauere, bet Romeo izdejos Arturs Sokolovs, Viktors Seiko vai Aleksandrs Osadčijs.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+