Jutība pret sauli tiem, kuri lieto medikamentus 0
Pavasara viltīgajā saulē der piesargāties ne tikai cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu, bet arī tiem, kuri lieto zāles. Kāpēc?
Medikamenta lietošanas instrukcijā parasti ir brīdinājums par iespējamām gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakcijām, ja šim preparātam tādas ir iespējamas. Tās var būt dažādām zāļu formām: ziedēm, geliem, tabletēm un injekcijām. Lai notiktu reakcija, pietiek vien īsu brīdi uzturēties tiešos saules staros.
Zāļu valsts aģentūra brīdina, ka arī tad, ja lietošanas instrukcijā nav brīdinājuma par gaismjutību, šo risku nevar pilnībā izslēgt, jo izpēte turpinās visu zāļu mūžu. Dažas blaknes mēdz atklāties tikai tad, kad preparātus sāk lietot plašs pacientu loks.
Jāņem vērā, ka zāles pašas par sevi nevar izraisīt gaismjutības reakciju. Tā var rasties tikai tad, kad medikamenta aktīvā viela mijiedarbojas ar saules stariem.
Fotosensitivitāte var radīt ādas izsitumus un iekaisumus, smagākos gadījumos – pat apdegumu. Šīs pazīmes parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, muguras un citām ķermeņa daļām vietās, kur lietotas, piemēram, pretsāpju ziedes.
Fototoksiska reakcija iespējama, ja šī ķermeņa vieta bijusi pakļauta tiešiem ultravioletajiem stariem. Rodas ādas apsārtums vai apdegums, pūšļi un čūlas, kas var parādīties atšķirīgā laikaposmā pēc gaismas un zāļu mijiedarbības. Fotoalerģiska ādas reakcija turpretim iespējama vietās, kas nav bijušas tieši pakļautas saules stariem. Tā izpaužas kā ekzēma, ādas nieze, izsitumi un visbiežāk parādās ne ātrāk par 24 – 72 stundām.
Lai ārstēšanās neizraisītu nevēlamas blaknes, ir strikti jāievēro ne tikai ārsta norādījumi, bet pirms zāļu lietošanas jāizlasa arī medikamenta instrukcija, neskaidrību gadījumā lūdzot ārsta vai farmaceita padomu.
