Juveliermākslas – Faberžē 0
Mākslas muzeja “Rīgas birža” Lielajā izstāžu zālē līdz 20. maijam būs apskatāma izstāde “Faberžē”. Faberžē – tas ir zīmols, kas savas izsmalcināti apzeltītās saknes sāka dzīt kultūrvēsturiskā mantojuma pienesuma gultnē jau 19. gadsimta beigās, kad 1842. gadā Gustavs Faberžē (1814–1893) Pēterburgā nodibināja pirmo juvelieru namu “Faberžē”, ko vēlāk 24 gadu vecumā pārņēma viņa dēls – Peters Karls Faberžē.
1883. gadā Krievijas cars Aleksandrs pasūtīja P. K. Faberžē īpašu darbu – dāvanu savai sievai carienei Marijai. Par smalko Lieldienu dāvanu kļuva no zelta un dārg- akmeņiem radīta ola. Ar baltu emalju klātajā olā atradās vista no krāsaina zelta, kas slēpa sevī vēl vienu brīnumu – miniatūru imperatora kroni un piekariņu no rubīna oliņas formā. Dāvana tik ļoti sajūsmināja carieni, ka cars pasūtīja Faberžē uzņēmumam pa olai katrās Lieldienās. Šo tradīciju turpināja arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II, kurš dāvināja unikālās juvelierizstrādājuma olas ne tikai savai sievai, bet arī mātei. Kopumā Faberžē firma izgatavoja 57 olas, kaut gan šis skaitlis dažādos avotos ir mainīgs. Pēterburgas rūpnīcā izgatavoja oliņas ar dažādiem mehāniskiem noslēpumiem, lādītes un pulksteņus no dārgakmeņiem – briljantiem un dimantiem, zelta un sudraba diedziņiem un daudzkrāsainiem emaljas pildījumiem. Katrā oliņā bija atveidota kāda epizode no cara ģimenes dzīves, efektīvi to pasniedzot ar mūzikas skaņām, pateicoties miniatūrajam mehānismam. Vienas tādas dārgakmeņiem inkrustētas olas izgatavošana prasīja aptuveni gadu.
Reālos ienākumus P. K. Faberžē guva, izgatavojot masveida pasūtījumus Maskavas rūpnīcā. Tur tapa galda piederumi un trauki, tējas patvāri, svečturi, tintnīcas, galda greznumlietas – kristāla ziedi, vīnogu ķekari u. c. priekšmeti. P. K. Faberžē izvirzīja noteikumus – ja modelis gada laikā nav pārdots, tas nododams pārkausēšanai.
P. K. Faberžē spēja saskatīt vienkāršā Karēlijas zemnieka puisī Mihailā Perhinā absolūtu talantu un ģēniju. Vēlāk šis puisis kļuva par firmas “Faberžē” galveno juvelieri. P. K. Faberžē pakļautībā strādāja ap 650 cilvēku – krievi, vācieši, somi, zviedri un angļi. No 1901. līdz 1903. gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju strādājis Teodors Zaļkalns, viņš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem.
“Rīgas biržā” tiek eksponēti agrīnie darbi no tēva un dēla Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem, kā arī jau pieminētā M. Perhina radītie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu firmas “Faberžē” vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē. Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola – Lieldienu olas – līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi Faberžē nama ekskluzīvākajiem darinājumiem.
