JVLMA notiks konference “Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts” 0
26. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ Zinātniskās pētniecības centrs aicina uz zinātnisko konferenci “Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts”.
2018. gada februārī, pulcējoties vadošajiem Latvijas mūzikas zinātniekiem, tika uzsākts apvienotais projekts par fundamentāla Latvijas mūzikas vēstures pētījuma radīšanu vairākos sējumos. Aizvadītā gada laikā četri mūzikas zinātnieki strādājuši pie dažādu tēmu padziļinātas izpētes, radot zinātnisku un oriģinālu pienesumu mūzikas vēstures monumentālā pētījuma I sējumam: “Mūzika Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz jaunlatviešu kustības sākumam (XV gs. – XIX gs. vidus)”.
Latvijas mūzikas vēstures pētījuma projekta zinātniskā vadītāja ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, pētniece Dr.art. Lolita Fūrmane. 26. aprīlī konferencē “Latvijas mūzikas vēstures krustpunkti: 17. un 18. gadsimts” ar izvērstiem referātiem uzstāsies pieci Latvijas pētnieki un šī būs projekta darba grupas pirmo rezultātu prezentācija plašākai sabiedrībai.
Dr.art. Ilze Šarkovska-Liepiņa vēstīs par pirmo Livonijas izcelsmes komponistu Gustavu fon Mengdenu, kura profesionālā darbība liecina par lokālās profesionālās kompozīcijas tradīcijas veidošanos 17. gadsimtā. Autore vērtēs šī skaņraža nozīmi reģionālās mūzikas kontekstā.
Dr.art. Lolita Fūrmane referēs par 17. un 18. gadsimta Rīgas mūziķu sacerējumiem, kas ierindojami t.s. gadījuma jeb veltījuma daiļrades sfērā un saglabājušies līdz mūsdienām. Seniespiedumi pētniecei ļauj izdarīt secinājumus par stilistiskajiem avotiem kāzu dejām, villanellām, poļu dejām, vācu dziesmām un kanconām.
Dr.phil. Mārtiņš Boiko aplūkos Johana Gotfrīda Herdera veikumu tautasdziesmu jomā, kas cieši saistīts ar Baltiju un Rīgā pavadīto periodu. Autors atspēkos tos nekritiskos pieņēmumus, kas valda kopš vācbaltiešu Herdera diskursa pirmā uzplaukuma 19. gadsimta 60. gados un ir ģenētiski saistīts vēlāk arī ar 20. gadsimtā esošo latviešu Herdera diskursu.
Dr.art. Elita Grosmane, pievēršot uzmanību ērģeļu prospektiem kā kultūras fenomenam, runās par straujo progresu ērģeļbūves vēsturē Latvijas 17. un 18. gadsimta baznīcu interjeros un aplūkos ērģeļu uzbūvi, ikonogrāfiju un stilu.
Dr.art. Baiba Jaunslaviete, balstoties LU Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamā programmu un afišu kolekcijā “Theaterzettel”, analizēs publiskās koncertdzīves izveidošanos Rīgā pēc 1782. gada, kad pilsētas teātrī aizsākās regulāri simfoniskie un kamermūzikas koncerti.
