Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums 1941.gada deportāciju piemiņas vietā Torņakalna stacijā.
Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums 1941.gada deportāciju piemiņas vietā Torņakalna stacijā.
Foto: LETA

Voldemārs Krustiņš: Kā ar 14. jūnija mācībām, vēlēšanu laikam tuvojoties? 3

14. jūnijā, tātad jau sestdien, Latvijas vēstures kalendārā iezīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, lai pieminētu tos Latvijas iedzīvotājus, 5520 ģimenes, kuras PSRS okupācijas vara atbilstoši komunistiskās partijas centrālkomitejas un padomju valdības slepenajam lēmumam varmācīgi izsūtīja no Latvijas. Tur 1440 vīrus nošāva. Saprotams, kamēr okupācijas režīms valdīja Latvijā, tas visiem spēkiem un līdzekļiem centās, cik iespējams, noklusēt šos noziegumus, dažādi slap­stījās no tiem. Padomju režīma pašreizējie mantinieki, it īpaši šā noziedzīgā režīma mūsdienu pakaļpalicēji, gan vairs nekaunas, neslapstās. Staļina valdīšanas laiku briesmu darbus tagad “izskaidro” un attaisno, pat aprakstīdami tos detaļās. 2009. – 2010. gadā Krievijas valdības dibinātā, speciāli valdības un tās vadošā personāla informēšanai nodibinātā stratēģisko pētījumu institūtā tika sarakstīta “Latvijas vēsture” divās daļās. Tās autores L. Vorobjovas sacerējums tika sarakstīts staļinisma laika garā, un par 14. jūnija izvešanām vien piebilsts, ka tās neesot pienācīgi izskaidrotas (!!).

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Skaidrs, ka ir lieki brīnīties vai sašust par ciniskajiem meliem un sagrozījumiem Krievijas propagandas produktos, kamēr tādus ražo arī tepat, Latvijā, un par traģiskākajiem mūsu vēstures faktiem vairās runāt vai stostās. Īpaši teiktais ir attiecināms uz laiku pēc Ukrainas notikumu sākuma, Krimas teritorijas sagrābšanu. Tad ļaudis ne bez uztraukuma atcerējās 1940. g. okupācijas faktu un sāka runāt, vai nelaime nevar atkārtoties, vai arī tie Latvijas krievi, kas konfrontējas ar pašreizējo Latviju, neaicinās viņus, apspiestos, atbrīvot. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja lielu ždanokiešu klātbūtni Latvijā, un tas ir destabilizējošs faktors, satraucošs pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Skaidrs, ka Latvijas prokrieviskajām aprindām pašreizējos starptautiskos apstākļos un Krievijai izvēršoties, nav ērti saukt palīgā Putina Krieviju un ar tās palīdzību draudēt. To Tatjana Ždanoka saprot un saviem piekritējiem skaidro. Tagad esot jātiek galā ar Latvijas varu pašiem. Kā tad? Ir manāmi dažu krievu mājieni, ka apspriedīšot vēsturi (kādu?), preambulu (kāda gar to daļa?) un vēl kādus pilsonības jautājumus, krievu izglītību un citas iekšlietas. Tā kā faktiski ir sākusies 12. Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņa, ierosinu rūpīgi vērot, kā nacionālai Latvijai svarīgās lietās izpaudīsies “latvisko” partiju uzvedībā.

Skaitļi: V. Berdinskih, “Specposeļenci”. Maskava, 2005.