Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. jūnijs, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Kā ar 14. jūnija mācībām, vēlēšanu laikam tuvojoties? (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums 1941.gada deportāciju piemiņas vietā Torņakalna stacijā.

14. jūnijā, tātad jau sestdien, Latvijas vēstures kalendārā iezīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, lai pieminētu tos Latvijas iedzīvotājus, 5520 ģimenes, kuras PSRS okupācijas vara atbilstoši komunistiskās partijas centrālkomitejas un padomju valdības slepenajam lēmumam varmācīgi izsūtīja no Latvijas. Tur 1440 vīrus nošāva. Saprotams, kamēr okupācijas režīms valdīja Latvijā, tas visiem spēkiem un līdzekļiem centās, cik iespējams, noklusēt šos noziegumus, dažādi slap­stījās no tiem. Padomju režīma pašreizējie mantinieki, it īpaši šā noziedzīgā režīma mūsdienu pakaļpalicēji, gan vairs nekaunas, neslapstās. Staļina valdīšanas laiku briesmu darbus tagad “izskaidro” un attaisno, pat aprakstīdami tos detaļās. 2009. – 2010. gadā Krievijas valdības dibinātā, speciāli valdības un tās vadošā personāla informēšanai nodibinātā stratēģisko pētījumu institūtā tika sarakstīta “Latvijas vēsture” divās daļās. Tās autores L. Vorobjovas sacerējums tika sarakstīts staļinisma laika garā, un par 14. jūnija izvešanām vien piebilsts, ka tās neesot pienācīgi izskaidrotas (!!).

Skaidrs, ka ir lieki brīnīties vai sašust par ciniskajiem meliem un sagrozījumiem Krievijas propagandas produktos, kamēr tādus ražo arī tepat, Latvijā, un par traģiskākajiem mūsu vēstures faktiem vairās runāt vai stostās. Īpaši teiktais ir attiecināms uz laiku pēc Ukrainas notikumu sākuma, Krimas teritorijas sagrābšanu. Tad ļaudis ne bez uztraukuma atcerējās 1940. g. okupācijas faktu un sāka runāt, vai nelaime nevar atkārtoties, vai arī tie Latvijas krievi, kas konfrontējas ar pašreizējo Latviju, neaicinās viņus, apspiestos, atbrīvot. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja lielu ždanokiešu klātbūtni Latvijā, un tas ir destabilizējošs faktors, satraucošs pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Skaidrs, ka Latvijas prokrieviskajām aprindām pašreizējos starptautiskos apstākļos un Krievijai izvēršoties, nav ērti saukt palīgā Putina Krieviju un ar tās palīdzību draudēt. To Tatjana Ždanoka saprot un saviem piekritējiem skaidro. Tagad esot jātiek galā ar Latvijas varu pašiem. Kā tad? Ir manāmi dažu krievu mājieni, ka apspriedīšot vēsturi (kādu?), preambulu (kāda gar to daļa?) un vēl kādus pilsonības jautājumus, krievu izglītību un citas iekšlietas. Tā kā faktiski ir sākusies 12. Saeimas pirmsvēlēšanu kampaņa, ierosinu rūpīgi vērot, kā nacionālai Latvijai svarīgās lietās izpaudīsies “latvisko” partiju uzvedībā.

Skaitļi: V. Berdinskih, “Specposeļenci”. Maskava, 2005.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Patreizējā krievijā nav jūtama proletariāta un buržuāzijas konfrontācija,drīzāk abas nosauktās šķiras ir vienotas un jūsmo par Krimas pievienošanu krievijai un atbalsta krievijas impērijas paplašināšanos.Toties latvieši kašķējas savā starpā visos līmeņos ,jo citādi nemāk dzīvot.

  2. PALDIES PAR KOMENTARU JĀNIM – ES LABĀK NEPASACĪŠU SAVU DOMU!!!

  3. Jā, par 14. jūnija mācībām! Vakar raidījumā 1:1 intervēja Ždanoku. Pārliecinātā komuniste tagad pārvērtusies par lielu cilvēktiesību aizstāvi, viņa cīnoties par krievu tiesībām ne tikai Latvijā un pret fašisma atdzimšanu Latvijā. Uzsvēra, ka visi cilvēki esot vienādi, jo tā rakstīts 1948. gada ANO cilvektiesību konvencijā.Teica arī, ka Vācijas komunistu ierašanās 16. martā mūsu valdošajiem esot bijis šoks. Mani savukārt šokēja tas, kā pārliecināti komunisti,arī Ždanoka, kas pēc savas ideoloģijas ir dvīņubrāļi nacismam, pēkšņi kļuvuši tik lieli cilvēktiesību aizstāvji! Jo komunisma un nacisma ideoloģijai ir vismaz 6 kopīgas pazīmes.1. gan vieni , gan otri cilvēkus dala šķirās vai rasēs, 2. gan komunisti, gan nacisti sludina šķiras vai rases pārākumu pār citām iedzīvotāju kategorijām, 3. notiek šķiru vai rases
    pretnostatīšana (proletariāts pret buržuāziju un ģermāņu rase pret citām “mazvērtīgākām”), 4. notiek šo šķiru un rasu sanaidošana un ienaidnieka tēla radīšana, 5. notiek sabiedriskās apziņas masveida ietekmēšana ar aģitācijas un propagandas palīdzību un 6.notiek vardarbīgu metožu pielietošana, lai atbrīvotos no sev nevēlamās šķiras vai rases (nācijas), kā cilvēku apcietināšanas, represijas, masveida deportācijas un masveida slepkavības, arī koncentrācijas nometņu ierīkošana. Uz šī fona komunistes Ždanokas cīņa par cilvēktiesībām un pret fašismu izklausās pēc prastas demagoģijas un lieliem zaimiem un liekulības kaut vai pret 14. jūnija deportāciju upuriem.

Draugiem Facebook Twitter Google+