Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. jūlijs, 2015
Drukāt

Anda Līce: Ne visi Krievijā melo, daudzi griež precīzi kā ķirurgi (13)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Es palaikam klausos internetā pieejamās sarunas ar Krievijā dzīvojošajiem rakstniekiem un politikas apskatniekiem. Nav tiesa, ka tur visi tikai melo. Daudzi savā ziņā par disidentiem kļuvušie ir apbrīnojami asredzīgi un griež precīzi kā ķirurgi. Manuprāt, krievu, tāpat kā jebkuras citas valodas zināšana ir kā uz abām pusēm veramas durvis, un ir žēl, ka daudziem iespēju tās atvērt liedz aizspriedumi un nevēlēšanās uzzināt kaut ko par savu patiesību vairāk.

Man ārkārtīgi interesantas šķita krievu rakstnieka Viktora Šenderoviča atbildes uz bērnu jautājumiem. Lūk, daži no tiem, ko viņam uzdeva bērni vecumā no trīs līdz četrpadsmit gadiem! Kas tas ir – sirdsapziņa? Kas ir gods? Kā pateikt neērtu patiesību? Kāpēc mēs dzīvojam un kāpēc mirstam? Kas ir tas, kurš skatās uz tevi no spoguļa? Kas es esmu? Piekritīsiet, šie visi ir arī mūsu ikviena jautājumi. Starp citu, pēdējo savā laikā publiski sev uzdeva mūsu eksprezidents Valdis Zatlers.

Ja labi padomā, nenoskaidrojot atbildes uz dzīves galvenajiem jautājumiem, mēs dzīvojam tāpat kā augi un dzīvnieki, īstenojot vienīgi savu bioloģisko programmu. Un daudzi netiek galā pat ar to. Piemēram, dzīvnieku pasaulē tikai izņēmuma gadījumos vecāki neliekas zinis par saviem pēcnācējiem. Dzīvnieku pasaule nerīkojas tik pašnāvnieciski gan attiecībā uz savu sugu, gan visu planētu, kā to dara homo sapiens.

Ja neiepazīstam sevi, mēs visu mūžu jūtamies nelaimīgi un par tādiem darām arī citus. Nav brīnums, ka par savas valsts amatpersonām tik bieži jājūt kauns un tik reti – lepnums. Mūsdienu pasaulē aicinājums uz patērēšanu pārkliedz aicinājumu uz sevis iepazīšanu. Jo vairāk sabiedrība noslāņojas un ienirst patērēšanā, jo grūtāk ir piedzīvot līdzdalības svētību un prieku. Ar ko atšķiras Dziesmu un deju svētki un, piemēram, festivāls “Baltica” no popmūzikas festivāliem? Ar to, ka pirmajā visi, arī klausītāji, kļūst par līdzdalībniekiem – ikvienā tiek atmodināta viņa ģenētiskā atmiņa, cilvēki tikai gaida, ja tā var teikt, starta šāvienu, mājās viņi atgriežas nevis apdullināti, bet atmodināti un viņiem nav jāmeklē kādi prieka rosinātāji ārpus sevis.

Mums, pieaugušajiem, ļoti svarīgus jautājumus spēj uzdot bērni. Klausos un domāju, kā uz viņu jautājumiem atbildētu es. Salīdzinu savas un krievu rakstnieka atbildes, daudzas sakrīt. Mani iepriecina pārrobežu pleca sajūta.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ir divi varianti: 1) uzbūvēt ap sevi augstu žogu un pašapmierināties – diezin izplatīts domāšanas veids latviešos, bet diezin vai attīstību veicinošs, 2) tomēr dzīvot bez žogiem, cenšoties iepazīt un pārņem labas lieats arī no nemīlamiem kaimiņiem.

  2. “krievu, tāpat kā jebkuras citas valodas zināšana ir kā uz abām pusēm veramas durvis, un ir žēl, ka daudziem iespēju tās atvērt liedz aizspriedumi ”
    – – – – – – – – – –
    Ko Līces kundze ar to īsti grib teikt? Ka viņa atbalsta krievu valodas uzkundzēšanos Latvijā?

  3. Latvijā kādreiz iznāca žurnāls Grāmata, kurā bija pārsteidzoši labi pasaules domātāju rakstu tulkojumi, Nobel prēmijas laureātu runas.. Neidza pastāvēt, jo trūka abonētāju.. Nelasīja skolotāji, intelbeņķi! Labāk skolotāji lasīja un lasa Privāto Dzīvi…

  4. Vai tad Latvijā nav savu Šenderoiču, kas var atbildēt uz Jūs interesējošiem jautājumiem? Neredzu nekādu sakrību raksta tematikai ar to, ka mums tik bieži jākaunās par savām amatpersonām. Un ne jau tāpēc daļa cilvēku nerūpējas par saviem bērniem, ka nav atraduši atbildes par dzīves jēgu, bet gan tāpēc, ka viņus tā nemaz neinteresē, vai arī liekas apspriežama vien pie samogonkas pudeles.

  5. Vai tad Šenderovičs ir krievu rakstnieks!!!!!!!!!!! Es šaubos.

  6. Paldies cien.A.Līcei !Žēl ,ka televizījas kanālos Jūs neredz,jo ne visiem ir internets.Es arī, galvenokārt ,sekoju dažādām ziņām un diskusijām,kas notiek Krievijā.Nekritizējot mūsu saziņas līdzekļus ,mēdz būt diezgan liela banalitāte,īpaši, sniedzot dzeltenās ziņas ,no Pasaules.
    Atceroties M.Kalniņa dziesmu :”pakur ,pakur uguntiņu mazā vecenīt…”,ar humoru.Tā turpināt!

    • 1cw pret padomiju turpinājās gandrīz 46 gadus.Nevar prognozēt cik ilgs tagadējai 2cw pret Krieviju un Ķīnu vienlaicīgi.

  7. Vienkārši rusifikācijai nāk klāt bēglu problēma un latviešu tautai problēmas divkāršojas. Nirnbergā 2, kurā lems par Krievijas noziegumiem pret cilvēci, Latvijai nāksies prasīt dubultu kompensāciju.

  8. Cilvēks bez sirdsapziņas un godprātības ir tikai runājošs dzīvnieks-homo erectus/stāvus ejošais. Diemžēl.tehnoloģijas un līdz ar to visa materiālā pasaule attīstās daudz straujāk nekā smalkā cilvēka gara
    pasaule. Nekas uz pasaules nav sarežģītāks par cilvēka gara,dvēselisko pasauli. Ja to rūpīgi un mērķtiecīgi nekopjam un neattīstām,tad arvien vairāk mūsos ierunājas vai iebļaujas bioloģiskie instinkti.Tā rodas un attīstās kailā ķermeņa kults,seksa-izvirtības kults,ēšanas kults utt..-tātad ķermeņa kulti ,kas vērsti uz visai primitīvām baudām. Patiesām.dziļām,cilvēciskām jūtām tur nav vietas.
    Vai tas nebija galvenais cēlonis iepriekšējo civilizāciju bojā ejai !?!
    Paldies autorei par aktuālu tēmu. Kā parasti -visi vārdi un domas vietā. Paldies! Labu veselību Jums!

  9. Okupācijas laikā notikušie dažādi dziesmu un deju svētki pierāda šādu svētku nepieciešamību cilvēku kolektīvā zombēšanā un varas popularizēšanā.Šī sistēma turpina darboties,citādi nozombētie var atmosties un citādi paskatīties uz apkārt notiekošo.Uz ārzemēm aizbraukušie,paldies dievam,no šīs iedarbības ir aizbēguši,tā kā cerība paliek.

    • Dz. svētki ir latviskā gara uzlādēšanas un stiprināšanas svētki. Tādēł daži tos tik łoti nīst un grib vājināt.

  10. Hitlers esot teicis ,ka sirdsapziņa ir žīdu izgudrojums.Nesen Latvijas ārlietu ministrs rinkēvčs izteicās ,ka tikumība neesot savienojama ar demokrātiskas valsts būtību. Sirdsapziņa un tikumības ir nesaraujami savstarpēji saistīti jēdzieni un viņu izdzēšana no cilvēku prātiem var novest pie pašiznīcināšanas.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+